Vārdiem, ko mēs sakām, ir spēks. Vai vari iedomāties kādu savas dzīves pieredzi, kurā tu izjuti vārdu spēku gan labā, gan arī sliktā nozīmē? Savā vēstulē Jēkabs mācīja, cik svarīgi ir kontrolēt savu runas veidu. Šī nodarbība ir paredzēta, lai tev palīdzētu izvērtēt tevis teikto un to, kā tas ietekmē tavus centienus vairāk līdzināties Glābējam.
Vārdu spēks
Apskati tālāk redzamos attēlus un iedomājies šo cilvēku sarunu. Padomā par to, kādu ietekmi var atstāt vārdi, kurus mēs dzirdam un lietojam.
Attēls
Māte virtuvē strīdas ar savu pusaugu dēlu.
Attēls
Jauniete un viņas māte, izmantojot planšetdatoru un Svētos Rakstus, droši vien mācās un sarunājas.
Kas ir pēdējais, ko atminies, no kāda teiktā, kas tev palīdzēja vai tevi sāpināja?
Kāda ir pēdējā lieta, ko tu kādam teici, kas viņu stiprināja vai iedrošināja?
Apdomā, vai tu pēdējā laikā esi teicis(-[k]usi) kaut ko tādu, kas varētu kādu cilvēku negatīvi ietekmēt. Studējot Jēkaba mācības, meklē patiesās mācības, kas tev var palīdzēt labāk izprast vārdu spēku. Pievērs uzmanību sajūtām, domām un iespaidiem, kas tevi mudina runāt līdzīgāk tam, kā to darīja Glābējs.
Mēle ir kā …
Jēkabs uzsvēra to vārdu spēku, ko mēs dzirdam un runājam, un salīdzināja mēli ar daudzām dažādām lietām. Izlasi Jēkaba vēst. 3:2–12, meklējot, ar ko Jēkabs to salīdzināja. Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē vienkāršu viena vai divu Jēkaba sniegto salīdzinājumu zīmējumu, apdomājot, kā mūsu vārdi var līdzināties tavam zīmētajam.
Izlasi šo sarakstu, lai redzētu, vai esi noteicis(-[k]usi) tos pašus salīdzinājumus.
Iemaukti.Jēkaba vēst. 3:2–3, 5. Iemaukti (skat. 3. pantu) ir neliels metāla gabals, ievietots zirga mutē, kas savienots ar grožiem, ļaujot jātniekam vadīt zirgu.
Stūre.Jēkaba vēst. 3:4–5. Stūre (skat. 4. pantu) kontrolē kuģa stūrēšanas mehānismu, kas stūrē vai griež kuģi.
1. Savā studiju dienasgrāmatā rakstiski atbildi uz šiem jautājumiem:
Kā šie salīdzinājumi mums var palīdzēt labāk izprast dzirdēto un izrunāto vārdu spēku?
Kādus citus salīdzinājumus tu varētu pievienot, lai aprakstītu mūsu izrunāto vārdu ietekmi?
Atsaucoties uz Jēkaba spēcīgajām mācībām, elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās šādās pārdomās:
Attēls
Oficiālais eldera Džefrija R. Holanda portrets. Fotografēts 2018. gada janvārī.
„Acīmredzami Jēkabs nedomā, ka mūsu mēles vienmēr ir nekrietnas un ka ne viss, ko sakām, ir pilns „nāvējošas indes”. Taču viņš skaidri norāda, ka vismaz dažas lietas, ko mēs sakām, var būt postošas, pat nāvējoši indīgas, — un tā ir stindzinoša apsūdzība pēdējo dienu svētajam! Balss, kas pauž sirsnīgu liecību, izteic dedzīgu lūgšanu un dzied Ciānas dziesmas, var izrādīties tā pati balss, kas rāj un kritizē, apkauno, pazemo un sāpina, šajā procesā graujot gan savu, gan citu cilvēku garu. …
… Mēs varam censties būt „pilnīgi” vīrieši un sievietes, pašlaik vismaz šādā vienā veidā — neaizvainot ar vārdiem jeb runāt daudz pozitīvāk, runājot jaunā mēlē, eņģeļu mēlē. Mūsu vārdiem, tāpat kā mūsu darbiem vajadzētu būt piepildītiem ar ticību, cerību un paustiem ar žēlsirdību, kas ir tik izmisīgi vajadzīga šodien pasaulē. Ar šādiem vārdiem, kas runāti saskaņā ar Gara iedvesmu, asaras var tikt nožāvētas, sirdis var tikt dziedinātas, dzīves var tikt pacilātas, cerība var atgriezties, uzticība var gūt virsroku.”
(Džefrijs R. Holands, „Eņģeļu mēles”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2007. g. maijs, 16., 18. lpp.)
Ko tu mācījies no Jēkaba salīdzinājumiem un eldera Holanda izteikumiem?
Viena patiesā mācība, ko mēs mācāmies, ir tāda: Dieva sekotāji cenšas pielietot savu valodu taisnīgos nolūkos, nevis lai izplatītu ļaunu.
Uz brīdi padomā par to, kā tu esi redzējis(-usi), ka valoda tiek lietota gan labiem, gan sliktiem mērķiem šādās situācijās:
īsziņās vai sociālajos plašsaziņas līdzekļos
svētdienās baznīcā
skolā ar saviem draugiem
komandā vai klubā
mājās ar savu ģimeni
Kā tava pieredze parāda to spēcīgo ietekmi, ko vārdi var atstāt uz cilvēkiem gan labā, gan ļaunā nozīmē?
Jēzus Kristus bija „pilnīgs vīrs” (Jēkaba vēst. 3:2) un mūsu piemērs visās lietās, tostarp Savos teiktajos vārdos. Atceroties to, ko tu zini par Viņu, iedomājies, kā Glābējs varētu lietot Savus vārdus, ja Viņš būtu iepriekš minētajās situācijās.
2. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz tālāk sniegto jautājumu:
Kādas atšķirības tu varētu pamanīt starp to, kā, tavuprāt, Glābējs lietotu vārdus, un to, ko tu mūsdienās parasti redzi un dzirdi šajās situācijās.
Runas veids, ko mēs dzirdam un lietojam
Ar Savu praviešu palīdzību Tas Kungs mums ir mācījis, ko mums vajadzētu un ko nevajadzētu teikt.
Apdomā savu saziņu (jebkādā formā: īsziņu sūtīšana, sociālie mediji, runāšana ar citiem utt.), lasot tālāk sniegtos 10 apgalvojumus, kas pielāgoti no brošūras „Jaunatnes morāles stiprināšanai” ([brošūra, 2012. g.], 20.–21. lpp.). Novērtē savu runas veidu, izmantojot skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē „man nepieciešama liela palīdzība” un 5 nozīmē „man veicas ļoti labi”.
Es cenšos lietot tīru un inteliģentu valodu.
Man ir pacilājošs, uzmundrinošs un komplimentējošs runas veids.
Es runāju laipni un pozitīvi par citiem.
Es citus neapvainoju un nepazemoju, pat jokojot.
Es cenšos izvairīties no jebkāda veida tenkām un izvairos runāt dusmās.
Ja man rodas kārdinājums pateikt ko skarbu vai aizskarošu, es to atstāju nepateiktu.
Es lietoju Dieva un Jēzus Kristus vārdus ar godbijību un cieņu.
Es uzrunāju Debesu Tēvu, izmantojot godbijīgu un cieņpilnu valodu.
Es neizmantoju rupju vai vulgāru valodu vai žestus.
Es nestāstu jokus vai stāstus par amorālām darbībām.
Padomā par runas veidu, kuru tu izvēlies lietot, un apdomā, ko tu varētu darīt labāk.
3. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kāda ir viena vai divas lietas, kas tev varētu palīdzēt rūpīgāk izvēlēties vārdus, ko tu runā un dzirdi?
Kādās situācijās tu īpaši vēlies pilnveidoties?
Kādas stratēģijas varētu palīdzēt?
Kā tavas pūles tev varētu palīdzēt līdzināties Glābējam?
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Kā mūsu vārdi atspoguļo to, kas mēs esam kā indivīdi?
Elders Roberts S. Vuds no Septiņdesmitajiem mācīja šādi:
Attēls
Pēdējais eldera Roberta S. Vuda no Otrā Septiņdesmito kvoruma oficiālais portrets 1999. gadā. 2009. gadā aicināts par Bostonas Masačūsetsas Tempļa prezidentu. Atbrīvots no Otrā Septiņdesmito kvoruma 2009. gada 3. oktobrī vispārējā konferencē.
Mūsu vārdi un ārējās izpausmes nav neitrālas, tās atspoguļo to, kas mēs esam, un veido to, par ko mēs kļūsim. …
Tas, ko mēs sakām un kā pasniedzam sevi, ne tikai atklāj mūsu iekšējo personu, bet arī veido šo personu, tos, kas mums ir apkārt, un visbeidzot — visu mūsu sabiedrību. Ik dienu katrs no mums ir iesaistīts gaismas aptumšošanā vai tumsas izkliedēšanā. Mēs esam aicināti piesaistīt gaismu un būt par gaismu, lai iesvētītu mūs pašus un pacilātu citus. …
Kad mēs runājam un rīkojamies, mums vajadzētu jautāt, vai mūsu vārdi un izpausmes ir aprēķinātas tā, lai pieaicinātu Debesu spēkus mūsu dzīvēs un aicinātu visus nākt pie Kristus. Mums jāizturas pret svētām lietām ar godbijību. Mums jāizskauž no savām sarunām nepiedienīgais un nepieklājīgais, vardarbīgais un draudīgais, pazemojošais un nepatiesais. Kā apustulis Pēteris rakstīja: „Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā” [1. Pētera vēst. 1:15]. Termins „saruna” šeit attiecas ne tikai uz runu, bet arī uz visu mūsu attieksmi.”
(Roberts S. Vuds, „The Tongue of Angels” (Eņģeļu mēles), vispārējās konferences runa, Ensign, 1999. g. nov., 83.–84. lpp.)
Kā mēs varam pozitīvi mainīt runas veidu, ko lietojam un dzirdam?
Video angļu valodā „No Cussing Club” (Šī nav lamāšanās vieta; 4:56), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, parāda kāda jaunieša centienus palīdzēt citiem izvairīties no slikta runas veida izmantošanas.
