Eņģelis palīdz Pēterim izkļūt no cietuma. Cietuma sargi bezsamaņā guļ uz zemes.
Cenšoties turpināt Glābēja darbu, apustuļi saskārās ar pretestību. Jēkabs pēc Hēroda pavēles gāja bojā mocekļa nāvē, un Pēteris tika ieslodzīts, bet pēc tam eņģelis viņu atbrīvoja, atbildot uz Baznīcas locekļu lūgšanām. Šī nodarbība ir paredzēta tam, lai palīdzētu tev iegūt lielāku paļāvību uz Debesu Tēvu un Viņa atbildēm uz tavām lūgšanām.
Dažādi rezultāti
Padomā, cik dažāda varētu būt cilvēku attieksme šādās situācijās:
Kāds jauns vīrietis daudzus gadus cītīgi lūdzas, lai viņa tēvs tiktu izārstēts no vēža, taču viņa tēvs neatveseļojas.
Kāda jauna sieviete dedzīgi lūdzas, lai viņas māte tiktu izārstēta no vēža, un pēc gadiem ilgas cīņas viņa brīnumainā kārtā atveseļojas.
Vai tu pats vai citi cilvēki ir lūguši Dievam kaut ko tādu, uz ko nav saņēmuši cerēto atbildi?
Kā tu šādā gadījumā rīkojies?
Kā tas, cik lielā mērā tu uzticies Debesu Tēvam, ietekmēja tavu turpmāko rīcību?
Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā, kādus brīnumus vai svētības tu vēlies saņemt. Padomā, cik pozitīvi tavu dzīvi varētu ietekmēt vēl lielāka uzticēšanās Dievam. Studējot meklē patiesos principus un piemērus, kas varētu tev palīdzēt vairot savu uzticību Debesu Tēvam un Viņa sniegtajām atbildēm.
Baznīcas locekļu vajāšana
Tā kā evaņģēlijs turpināja izplatīties, romiešu pārvaldnieki un jūdu garīgie vadītāji vajāja Baznīcas locekļus un vadītājus. Dažus Baznīcas vadītājus, piemēram, Pēteri un Jāni, Dievs brīnumaini atbrīvoja (skat. Ap. d. 5:17–21), bet citus, piemēram, Stefanu — neatbrīvoja (skat. Ap. d. 7:54–60).
Lasot Ap. d. 12:1–4, iztēlojies, ka esi Baznīcas loceklis, kurš piedzīvo šos notikumus. Vārdi darīt ļaunu nozīmē apspiest vai kaitēt. 4. pantā rakstītais nozīmē, ka Hērods lika 16 karavīriem apsargāt Pēteri, plānojot viņam iecerētā, publiskā nāvessoda izpildi.
Kā tu būtu juties un kādi jautājumi tev varētu būt radušies, esot tā laika Baznīcas locekļu vietā?
Izlasi Ap. d. 12:5 un uzzini, kāda bija Baznīcas locekļu attieksme.
Kāpēc viņiem varēja būt grūti izrādīt savu ticību, lūdzot par Pēteri?
Kas no tā, ko Baznīcas locekļi saprata, domājot par Debesu Tēvu, tavuprāt, mudināja viņus to darīt?
Izlasi Ap. d. 12:6–11 un uzzini, kā Baznīcas locekļu lūgšanas tika atbildētas.
1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kādas izjūtas vai domas tev varētu rasties, pieredzot atbildi uz minēto lūgšanu?
Kā šāds notikums varētu ietekmēt tavu paļāvību uz Debesu Tēvu?
Kādus patiesus principus par lūgšanu mēs varam mācīties no šī stāsta?
Sirsnīga un dedzīga lūgšana
Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no šī stāsta, ir šāds: mūsu patiesās un dedzīgās lūgšanas ieaicina mūsu un citu cilvēku dzīvē Dieva brīnumus un svētības.
Brīnumi, kas rodas, pateicoties uzticīgai lūgšanai, bieži vien ir mazi un vienkārši, nevis lieli un dramatiski.
Tu varētu noskatīties vispārējās konferences uzrunu „Tādēļ palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami” (skat. no 12:17 līdz 13:07 minūtei), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, vai izlasīt tālāk sniegto izteikumu, lai uzzinātu, kādu brīnumu pēc savas lūgšanas pieredzēja prezidents Rasels M. Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma.
Attēls
Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma, oficiālais portrets 2004. gadā.
Es no savas pieredzes zinu, kāds spēks ir lūgšanai. Nesen es biju viens pats savā kabinetā. Manai rokai tik tikko bija veikta medicīniska procedūra. Tā bija tumši zila, pietūkusi un sāpēja. Sēžot pie sava rakstāmgalda, es nespēju pievērsties svarīgiem un būtiskiem jautājumiem, jo šīs sāpes novērsa manu uzmanību.
Es nometos ceļos un lūdzu, lai Tas Kungs palīdzētu man koncentrēties un es varētu paveikt savu darbu. Es piecēlos un atgriezos pie papīru kaudzes, kas stāvēja uz mana rakstāmgalda. Manā prātā teju uzreiz uzradās skaidrība un spēja koncentrēties, un es varēju pabeigt savas steidzamās lietas.
2. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz tālāk sniegtajiem jautājumiem:
Kā tu pats vai citi cilvēki ir pieredzējuši to, kā Dievs ir atbildējis uz lūgšanām?
Ko šīs pieredzes tev ir mācījušas par Debesu Tēva vēlmēm un jūtām pret tevi un citiem cilvēkiem?
Kā šīs pieredzes ir ietekmējušas tavu vēlmi un spēju uzticēties Debesu Tēvam?
Paļaušanās uz Dievu
Izlasi Ap. d. 12:12–17 un uzzini, kā šis stāsts noslēdzās. Paturi prātā, ka 17. pantā minētais Jēkabs nav tas pats Jēkabs, kurš minēts 2. pantā.
Dažreiz uz lūgšanām netiek atbildēts tā, kā mēs ceram. Jēkaba mocekļa nāve var kalpot par vienu no šādiem piemēriem. Svētie šajā laikā droši vien bija lūguši arī par Jēkabu, taču Hērods viņu tik un tā nogalināja (skat. Ap. d. 12:2).
Apdomā nodarbības sākumā sniegtos situāciju aprakstus un tos gadījumus savā dzīvē, kad Dievs nav atbildējis uz tavām lūgšanām tā, kā tu vēlējies.
Kas no tā, ko tu zini par Debesu Tēvu, varētu tev palīdzēt uzticēties Viņam šādās situācijās?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja ko tādu, kas var noderēt brīžos, kad uz mūsu lūgšanām netiek atbildēts tā, kā mēs vēlamies. Tu varētu noskatīties video angļu valodā „Healing the Sick” (Slimo dziedināšana; skat. no 15:19 līdz 16:55 minūtei) vai izlasīt tālāk sniegto izteikumu.
Attēls
Prezidents Dalins H. Oukss; oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada martā.
Būdami Dieva bērni, kuri zina par Viņa lielo mīlestību un Viņa pilnīgajām zināšanām attiecībā uz to, kas ir labākais mūsu mūžīgajai labklājībai, mēs Viņam uzticamies. Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, un ticēt nozīmē paļauties. Es sajutu šo paļāvību runā, ko mans brālēns teica kādas pusaugu meitenes bērēs, kura bija mirusi no smagas slimības. Viņš teica vārdus, kas pirmajā brīdī mani pārsteidza, bet pēcāk pacilāja: „Es zinu, ka tā bija Tā Kunga griba, ka viņa nomira. Viņai bija laba medicīniskā aprūpe. Viņa saņēma priesterības svētības. Viņas vārds bija ietverts tempļa lūgšanu sarakstā. Simtiem lūgšanu tika izteiktas par viņas atveseļošanos. Un es zinu, ka šī ģimene ir pietiekami ticīga, lai meitene varētu tikt dziedināta, ja vien tā nebūtu bijusi Tā Kunga griba — uzņemt viņu mājās šajā laikā.” Tādu pašu paļāvību es sajutu, dzirdot vārdus, ko teica kādas citas lieliskas meitenes tēvs, kuras dzīvību pusaugu gados bija laupījis vēzis. Viņš teica: „Mūsu ģimene tic Jēzum Kristum, un šī ticība nav atkarīga no iznākuma.” Es jūtu, ka šīs mācības ir patiesas. Mēs darām visu, ko varam, lai dziedinātu kādu mums mīļu cilvēku, un tad, attiecībā uz iznākumu, mēs paļaujamies uz To Kungu.
(Dalins H. Oukss, „Slimo dziedināšana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2010. g. maijs, 50. lpp.)
Ko no prezidenta Ouksa mācītā, tavuprāt, būtu svarīgi atcerēties? Kāpēc?
3. Rīkojies šādi:
Pamatojoties uz šodien apgūto, izveido dienasgrāmatā ierakstu, izmantojot vienu vai vairākas no šīm idejām:
Kas no tā, ko tu uzzināji par Debesu Tēvu, vairo tavu uzticību Viņam?
Ko no tā, ko tu mācījies par lūgšanu, tu vēlētos atcerēties?
Apraksti iespaidus, ko tu saņēmi no Svētā Gara, domājot par to, kā pilnveidot savas lūgšanas, vai to, kā tu varētu censties vēl vairāk uzticēties Debesu Tēvam.
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Kas mums būtu jāsaprot, ja šķiet, ka atbildes uz mūsu lūgšanu netiek sniegtas?
Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:
Attēls
Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma; oficiālais portrets 2004. gadā. Miris 2015. gada 22. septembrī.
Ja šķiet, ka atbildes uz steidzamu lūgšanu netiek sniegtas, var gadīties, ka mēs neesam izpratuši dažus patiesos principus par lūgšanu vai arī neatpazīstam sniegtās atbildes. …
Viņš uzklausa katru lūgšanu un atbild uz to Savā veidā.
(Richard G. Scott, „Learning to Recognize Answers to Prayer” (Mācīšanās atpazīt atbildes uz lūgšanām), Ensign, 1989. g. nov., 30.–31. lpp.)
Kā manas lūgšanas var svētīt pašreizējos Baznīcas vadītājus?
No Svētajiem Rakstiem mēs mācāmies, ka Augstākais prezidijs tiek atbalstīts „ar uzticību, ticību un baznīcas lūgšanu” (skat. Mācības un Derību 107:22). Kalpojot par Baznīcas prezidentu, Tomass S. Monsons (1927–2018) dalījās šādos vārdos: „Kā jau esmu minējis iepriekšējās konferencēs, es pateicos jums par jūsu lūgšanām manā labā. Man tās ir nepieciešamas, es tās sajūtu.” („Dievs lai ir ar jums, līdz mēs atkal tiksimies” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2012. g. nov., 111. lpp.)
