8. nodaļa: Lūgšana mūsu Debesu Tēvam
    Footnotes

    8. nodaļa

    Lūgšana mūsu Debesu Tēvam

    Kas ir lūgšana?

    Jēzus mācīja: “Jums vienmēr būs lūgt Tēvu Manā Vārdā” (3. Nefijs 18:19).

    Lūgšana ir viena no lielākajām svētībām, kāda mums pieder, dzīvojot šeit uz Zemes. Caur lūgšanu mēs varam ik dienas sazināties ar mūsu Debesu Tēvu un lūgt Viņa padomu.

    Lūgšana ir vaļsirdīga, dziļi izjusta saruna ar mūsu Debesu Tēvu. Mums jālūdz tikai Dievu un nevienu citu. Mēs nepielūdzam nevienu citu būtni, nedz arī ko citu, cilvēka vai Dieva radītu (skat. 2. Mozus 20:3–5).

    Kāpēc mēs lūdzam?

    Kopš pasaules iesākuma lūgšana ir bijusi svarīga evaņģēlija sastāvdaļa. Tā Kunga eņģelis pavēlēja Ādamam un Ievai nožēlot grēkus un lūgt Dievu Dēla Vārdā (skat. Mozus gr. 5:8). Šis bauslis nav ticis atcelts. Lūgšana palīdzēs mums kļūt tuvākiem Dievam. Lūgšanas ietekmē visas mūsu domas, vārdus un darbus.

    Mums jālūdz Dievs, lai Viņš dod mums spēku pretoties Sātana un viņa sekotāju kārdinājumiem (skat. 3. Nefijs 18:15; M&D 10:5). Mūsu lūgšanās mums Dievam jāizsūdz savi grēki un jālūdz, lai Viņš mums piedod (skat. Almas 38:14).

    Mums jālūdz tā Kunga padoms un palīdzība savā ikdienas dzīvē. Mums jālūdz par savām ģimenēm un draugiem, saviem tuvākajiem, par ražu un mājdzīvniekiem, ikdienas darbu un citiem pasākumiem. Mums jālūdz, lai Viņš mūs pasargā no mūsu ienaidniekiem. (Skat. Almas 34:17–27.)

    Mums jālūdz, lai paustu mīlestību pret mūsu Debesu Tēvu un lai mēs sajustu Viņa tuvumu. Mums jālūdz Tēvs, lai pateiktos Viņam par savu labklājību un Viņa atbalstu, un visu, ko Viņš mums ik dienu dod (skat. 1. tesaloniķiešiem 5:18). Mums jālūdz no Debesu Tēva spēks dzīvot saskaņā ar evaņģēliju.

    Mums jālūdz, lai mēs nenogrieztos no taisnās un šaurās takas, kas ved uz mūžīgo dzīvi. Mums jālūdz Dievam, visa taisnīguma radītājam, lai mēs vienmēr būtu taisnīgi savās domās, vārdos un rīcībā.

    • Kādā veidā lūgšana ir palīdzējusi jums tuvināties Debesu Tēvam?

    Kad mums ir jālūdz?

    Mēs varam lūgt klusībā vai skaļi jebkurā brīdī, kad mēs jūtam vajadzību sazināties ar mūsu Debesu Tēvu. Reizēm mēs jūtam nepieciešamību pabūt vienatnē, lai parunātu ar Viņu no visas sirds (skat. Mateja 6:6). Piedevām, mēs varam lūgt Dievu, arī veicot savus ikdienas darbus. Mēs varam lūgt Dievu Baznīcas sanāksmē, mājās, pastaigājoties pa ceļu vai ielu, strādājot, gatavojot maltīti, lai kur arī mēs atrastos un lai ko arī darītu. Mēs varam lūgt Dievu jebkurā diennakts laikā. Mēs varam lūgt Dievu tad, kad esam vieni vai kad esam kopā ar citiem cilvēkiem. Mēs varam domāt par mūsu Debesu Tēvu jebkurā laikā (skat. Almas 34:27). Mēs varam „[lūgt] vienmēr” (M&D 10:5).

    Ir brīži, kad mēs nevēlamies lūgt. Var gadīties, ka mēs dusmojamies, bēdājamies, vai esam zaudējuši drosmi. Šādos brīžos mums jo īpaši vajadzētu sakopot visus spēkus lūgšanai (skat. 2. Nefija 32:8–9).

    Ikvienam no mums būtu jālūdz Dievs katru dienu, vismaz no rītiem un vakaros. Svētie Raksti stāsta par lūgšanām rītā, pusdienlaikā un vakarā (skat. Almas 34:21).

    Mums ir pavēlēts noturēt ģimenes lūgšanas, lai mūsu ģimenes tiktu svētītas (skat. 3. Nefijs 18:21). Mūsu Baznīcas vadītāji mums iesaka katru rītu un vakaru lūgt Dievu kopā ar ģimeni.

    Vēl mums ir iespēja pirms katras ēdienreizes pateikties par ēdienu un lūgt, lai Dievs to svētī.

    Ar lūgšanu mēs sākam un noslēdzam visas Baznīcas sanāksmes. Mēs pateicamies Tam Kungam par Viņa svētību un lūdzam Viņa palīdzību, lai mēs varētu Viņu pielūgt tā, kā Viņam patīk.

    Kā mums ir jālūdz?

    Vienalga, kur mēs atrodamies, vai stāvam kājās, vai esam nometušies ceļos, vai lūdzam Dievu balsī vai klusībā, vai lūdzam Viņu savā vai kādas grupas vārdā, mums vienmēr jālūdz Dievs ticībā, „sirsnīgi, ar patiesu nolūku” (Moronija 10:4).

    Lūdzot mūsu Debesu Tēvu, mums jāpastāsta Viņam, ko mēs patiesi savā sirdī jūtam, mums ir jāpaļaujas uz Viņu, jālūdz Viņa piedošana, žēlastība, jāpateicas Viņam un jāpauž sava mīlestība pret Viņu. Nevajadzētu atkārtot nenozīmīgus vārdus un frāzes (skat. Mateja 6:7–8). Mums vienmēr jālūdz, lai notiek Viņa griba, paturot prātā, ka tas, ko mēs vēlamies, ne vienmēr nāk mums par labu (skat. 3. Nefijs 18:20). Savu lūgšanu mēs noslēdzam Jēzus Kristus Vārdā (skat. 3. Nefijs 18:19).

    Kā uz lūgšanām tiek atbildēts?

    • Kāpēc, jūsuprāt, atbildes uz lūgšanām ne vienmēr ir viegli saskatāmas? Kāpēc, jūsuprāt, atbildes uz lūgšanām ne vienmēr tiek saņemtas tad, kad mēs to vēlamies, vai tādā veidā, kā mēs vēlamies?

    Patiesas lūgšanas nekad nepaliek bez atbildes. Dažreiz atbilde var būt nē, ja tas, ko lūdzām, nav tā labākā izvēle mums. Dažreiz atbilde ir jā, un mūs pārņem silta, patīkama sajūta attiecībā uz to, kas mums jādara (skat. M&D 9:8–9). Reizēm atbilde ir: „Mazliet pagaidi.” Uz mūsu lūgšanām vienmēr tiek atbildēts tādā veidā un laikā, kas pēc Tā Kunga prāta mums ir vispiemērotākais.

    Dažreiz Tas Kungs atbild uz mūsu lūgšanām caur citiem cilvēkiem. Labs draugs, vīrs vai sieva, kāds no vecākiem vai kāds cits ģimenes loceklis, Baznīcas vadītājs vai misionārs — ikviens no tiem var saņemt iedvesmu rīkoties, kas atbildētu uz mūsu lūgšanām. Tam piemērs ir kādas jaunas māmiņas pieredze, kuras bērniņš bija savainots kādā nelaimes gadījumā mājās. Viņai nebija iespēju nogādāt bērnu pie ārsta. Viņa tikai nesen dzīvoja tajā apkaimē un vēl nepazina savus kaimiņus. Jaunā māmiņa lūdza Dievu pēc palīdzības. Pēc dažām minūtēm pie durvīm parādījās kāda kaimiņu sieviete, sakot: „Man bija sajūta, ka man ir jāatnāk un jāpaskatās, vai jums nav vajadzīga kāda palīdzība.” Kaimiņiene palīdzēja jaunajai māmiņai aizvest bērnu pie ārsta.

    Bieži vien Dievs mums dod spēku pašiem atbildēt uz savām lūgšanām. Lūdzot Dievu pēc palīdzības, mums pašiem jādara viss, lai piepildītos tas, ko mēs vēlamies.

    Dzīvojot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju un vienmēr lūdzot Dievu, mēs gūsim prieku un laimi. „Esi pazemīgs; un Tas Kungs, tavs Dievs, vedīs tevi aiz rokas un dos tev atbildes uz tavām lūgšanām” (M&D 112:10).

    • Kādos veidos Debesu Tēvs ir atbildējis uz jūsu lūgšanām?

    Papildu Rakstu vietas un citi avoti