46. nodaļa: Pēdējā tiesa
    Footnotes

    46. nodaļa

    Pēdējā tiesa

    Dieva tiesas

    • Kādas vēl tiesas notiks pirms Pēdējās tiesas? Kādā veidā šīs tiesas ir savstarpēji saistītas?

    Svētajos Rakstos ir daudz stāstīts, ka pienāks diena, kad mēs stāsimies Dieva priekšā un mūs tiesās. Mums ir jāsaprot, kā notiks šī tiesa, lai mēs varētu labāk sagatavoties šim svarīgajam notikumam.

    Svētie Raksti māca, ka mūs visus tiesās pēc mūsu darbiem: „Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem” (Jāņa atkl. 20:12; skat. arī M&D 76:111; 1. Nefija 15:32; Ābrahāma 3:25–28). Vēl mēs tiksim tiesāti „atbilstoši [mūsu] sirds vēlmēm” (M&D 137:9; skat. arī Almas 41:3).

    Šeit uz Zemes bieži tiek vērtēts mūsu cienīgums saņemt iespējas Dieva valstībā. Pirms mēs tiekam kristīti, tiek izvērtēts mūsu cienīgums saņemt šo priekšrakstu. Mēs tiekam izvērtēti, kad mūs aicina kalpot Baznīcā vai intervē, lai piešķirtu paaugstinājumu priesterībā vai tempļa rekomendāciju.

    Alma mācīja, ka pēc nāves mūsu gari nonāk laimes vai ciešanu pilnā stāvoklī (skat. Almas 40:11–15). Tas jau ir spriedums.

    Mūsu vārdus, darbus un domas izmantos, lai mūs tiesātu

    • Iedomājieties, ka tiekat tiesāti par visām savām domām, vārdiem un darbiem

    Pravietis Alma liecināja: “Mūsu vārdi mūs notiesās, jā, visi mūsu darbi notiesās mūs; … un mūsu domas arī notiesās mūs” (Almas 12:14).

    Tas Kungs teica: „Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā; jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts” (Mateja 12:36–37).

    Ticība Jēzum Kristum palīdz mums sagatavoties Pēdējai tiesai. Būdami Viņam uzticīgi mācekļi un nožēlojot visus savus grēkus, mēs varam saņemt piedošanu par saviem grēkiem un kļūt tīri un svēti, lai mēs varētu mājot Dieva klātbūtnē. Kad mēs nožēlosim savus grēkus, atmezdami katru neķītru domu un darbu, Svētais Gars pārvērtīs mūsu sirdis tā, ka mums vairs nebūs pat vēlēšanās grēkot (skat. Mosijas 5:2). Tad, kad mūs tiesās, mēs būsim gatavi ieiet Dieva klātbūtnē.

    • Padomājiet par to, ko jūs varat darīt, lai mūsu domas, vārdi un darbi kļūtu labāki.

    Mūs tiesās pēc pierakstiem

    • Pēc kādiem pierakstiem mūs tiesās? Kas mūs tiesās?

    Pravietis Džozefs Smits teica, ka mirušie tiks tiesāti pēc pierakstiem, kas tiek veikti uz Zemes. Vēl mūs tiesās pēc „dzīvības grāmatas”, kas tiek rakstīta Debesīs (skat. M&D 128:6–8).

    „Visiem no jums … „vajadzēs stāties Israēla Svētā soģa krēsla priekšā; un tad … vajadzēs tikt tiesātiem saskaņā ar Dieva svēto tiesu.” (2. Nefija 9:15.) Un saskaņā ar Jāņa vīziju „grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem.” (Jāņa atkl. 20:12.) „[Grāmatas,] par kurām ir runāts, … attiecas uz [jūsu darbu] pierakstiem, kas tiek vesti uz zemes. … Dzīvības grāmata ir tas pieraksts, kas tiek vests debesīs.” (Mācība un Derības 128:7.)” (Teachings of Presidents of the Church: Harold B. Lee [2000], 226–27).

    Ir vēl kādi citi pieraksti, ko izmantos, mūs tiesājot. Apustulis Pāvils mācīja, ka cilvēks pats ir savas dzīves pieraksts (skat. Romiešiem 2:15). Mūsu ķermenī un prātā glabājas pilnīgs stāsts par visu, ko esam darījuši. Prezidents Džons Teilors mācīja šo patiesību: „[Cilvēks] pats stāsta par sevi un pats liecina pret sevi. … Šie pieraksti, ko cilvēks pats raksta sava saprāta grāmatās, — šie pieraksti, kas nemelo, — tajā dienā tiks atklāti Dievam, eņģeļiem un tiem, kas spriedīs tiesu” (Deseret News, 1865. g. 8. marts, 179).

    Apustulis Jānis mācīja, ka „Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam” (Jāņa 5:22). Dēls, savukārt, aicinās citus piedalīties spriest tiesu. Tie Divpadsmit, kas bija ar Viņu kopā kalpošanā, tiesās divpadsmit Israēla ciltis (skat. Mateja 19:28; Lūkas 22:30). Nefijiešu Divpadsmit apustuļi tiesās nefijiešus un lamaniešus (skat. 1. Nefija 12:9–10; Mormona 3:18–19).

    Vietas iemantošana godības valstībā

    • Kā mūsu uzticība dzīves laikā uz Zemes ietekmēs mūsu dzīvi mūžībā?

    Pēdējā tiesā mūs iecels tajā valstībā, kurai mēs būsim sagatavojušies. Svētajos Rakstīts mācīts par trim godības valstībām — celestiālo valstību, terestriālo valstību un telestiālo valstību (skat. M&D 88:20–32).

    Mācības un Derību 76. nodaļā Tas Kungs ir aprakstījis dzīves veidus, kurus mēs varam izvēlēties savā mirstīgajā dzīvē. Viņš paskaidroja, ka mūsu izvēles noteiks, kurai no valstībām mēs esam gatavi. No šīs atklāsmes mēs uzzinām, ka pat Baznīcas locekļi iemantos dažādas valstības, jo viņi nav vienlīdz uzticīgi un drosmīgi savā paklausībā Kristum.

    Tālāk ir aprakstīti dzīves veidi, kādus mēs varam izvēlēties, un valstības, kurās mēs dzīvosim atkarībā no mūsu izvēles.

    Celestiālā valstība

    “Viņi ir tie, kas pieņēma Jēzus liecību un ticēja Viņa Vārdam, un tapa kristīti … Turot Viņa pavēles, tie var tikt mazgāti un attīrīti no visiem saviem grēkiem, un saņemt Svēto Garu.” Viņi ir tie, kas uzvar pasauli ar savu ticību. Viņi ir taisnīgi un patiesi, tāpēc Svētais Gars var apzīmogot pār tiem viņu svētības. (Skat. M&D 76:51–53.) Tiem, kas iemanto celestiālās valstības augstāko pakāpi un kļūst par dieviem, ir jābūt laulātiem templī uz mūžību (skat. M&D 131:1–4). Visi, kas iemanto celestiālo valstību, dzīvos mūžīgi ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu (skat. M&D 76:62).

    Pateicoties darbam, ko mēs veicam tempļos, visiem cilvēkiem, kuri ir dzīvojuši uz Zemes, būs vienādas iespējas saņemt evaņģēlija pilnību un glābšanas priekšrakstus, lai varētu iemantot vietu celestiālās valstības augstākajā pakāpē.

    Terestriālā valstība

    Viņi ir tie, kas uz Zemes noraidīja evaņģēliju, taču vēlāk garu pasaulē to pieņēma. Tie ir godājami Zemes cilvēki, kurus cilvēku viltība padarīja aklus pret Jēzus Kristus evaņģēliju. Viņi ir arī tie, kas saņēma evaņģēliju un liecību par Jēzu, taču nebija drosmīgi. Viņus apciemos Jēzus Kristus, bet neapciemos Debesu Tēvs. (Skat. M&D 76:73–79.)

    Telestiālā valstība

    Šie cilvēki nepieņēma ne evaņģēliju, ne liecību par Jēzu ne uz Zemes, ne arī garu pasaulē. Par saviem grēkiem viņi cietīs ellē līdz Tūkstošgades beigām, kad viņi tiks augšāmcelti. „Šie ir tie, kas ir meļi un burvji, un laulības pārkāpēji, un netikļi, un katrs, kas mīl un runā melus”. Šo cilvēku ir tik daudz kā debesīs zvaigžņu vai jūras krastā smilšu. Viņus apciemos Svētais Gars, bet neapciemos Tēvs un Dēls. (Skat. M&D 76:81–88, 103–6, 109.)

    Ārējā tumsība

    Viņi ir tie, kas saņēma liecības par Jēzu no Svētā Gara un zināja Tā Kunga spēku, bet tomēr atļāva Sātanam gūt pār sevi virsroku. Viņi noliedza patiesību un nepakļāvās Tā Kunga varai. Viņi nevar saņemt piedošanu, jo viņi noliedza Svēto Garu pēc tam, kad bija to saņēmuši. Viņi neiemantos nevienu godības valstību. Viņi uz visiem laikiem dzīvos mūžīgā tumsībā, mokās un ciešanās ar Sātanu un viņa eņģeļiem. (Skat. M&D 76:28–35, 44–48.)

    Mums jāgatavojas tiesai jau tagad

    • Kas mums jādara, lai mēs būtu gatavi Pēdējai tiesai?

    Patiesībā katra diena ir tiesas diena. Mēs runājam, domājam un rīkojamies atbilstoši celestiālajam, terestriālajam vai telestiālajam likumam. Mūsu ticība Jēzum Kristum, ko parādām ar mūsu ikdienas rīcībām, nosaka, kuru valstību mēs iemantosim.

    Mums ir dots atjaunotais Jēzus Kristus evaņģēlijs visā tā pilnībā. Evaņģēlijs ir celestiālās valstības likums. Ir atklāti visi priesterības priekšraksti, kas nepieciešami mūsu attīstībai. Mēs esam iegājuši kristīšanas ūdeņos un noslēguši derību dzīvot tā, kā dzīvoja Kristus. Tas Kungs ir pateicis, kāds spriedums mūs gaida, ja mēs būsim uzticīgi un ievērosim derības, ko esam noslēguši. Viņš mums teiks: „Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma” (Mateja 25:34).

    Papildu Svētie Raksti