37. nodaļa: Ģimenes atbildība
    Footnotes

    37. nodaļa

    Ģimenes atbildība

    Vecāku atbildība

    • Kāda atbildība ir vīram un sievai, audzinot savus bērnus?

    Katram ģimenes loceklim ir svarīga loma viņa ģimenē. Caur praviešiem Tas Kungs paskaidroja, kā tēviem, mātēm un bērniem ir jāizturas vienam pret otru un kādām ir jābūt viņu jūtām. Mums kā vīriem, sievām un bērniem ir jāzina, ko Tas Kungs no mums sagaida, lai mēs kā ģimene īstenotu savu sūtību. Ja katrs no mums pildīs savu pienākumu, mēs kā ģimene būsim vienoti kopā mūžīgi.

    „Pildot šos svētos [vecāku] pienākumus, tēviem un mātēm kā līdzvērtīgiem partneriem ir jāpalīdz viens otram” („Ģimene: Vēstījums pasaulei,” skat. Ensign, 1995. g. nov., 102). Viņiem jāstrādā kopīgi, lai apmierinātu ģimenes garīgās, emocionālās, intelektuālās un materiālās vajadzības.

    Daži pienākumi vīram un sievai jāpilda kopīgi. Vecākiem ir jāmāca saviem bērniem evaņģēlijs. Tas Kungs brīdināja vecākus, ka, ja viņi nemācīs saviem bērniem par ticību, grēku nožēlošanu, kristīšanu un Svētā Gara dāvanu, grēks būs uz vecāku galvām. Vecākiem jāmāca saviem bērniem arī lūgt Dievu un ievērot Tā Kunga baušļus. (Skat. M&D 68:25, 28.)

    Viens no labākajiem veidiem, kā vecāki var mācīt savus bērnus, ir ar personīgo piemēru. Vīriem un sievām gan ar vārdiem, gan ar darbiem jāizrāda mīlestība un cieņa vienam pret otru un pret saviem bērniem. Ir svarīgi atcerēties, ka katrs ģimenes loceklis ir Dieva bērns. Vecākiem jāizturas pret saviem bērniem ar mīlestību un cieņu, viņiem jābūt stingriem, bet reizē arī laipniem.

    Vecākiem jāsaprot, ka pat tad, ja viņu bērniem būs mācīta patiesība, tie reizēm izdarīs nepareizu izvēli. Ja tā notiek, vecāki nedrīkst padoties. Viņiem jāturpina mācīt savus bērnus, jāizrāda viņiem mīlestība, jābūt viņiem par labu piemēru, kā arī jāgavē un jālūdz Dievs par viņiem.

    Mormona Grāmatā stāstīts par to, kā tēva lūgšanas palīdzēja kādam dumpīgam dēlam atgriezties uz Tā Kunga ceļa. Alma, jaunākais, bija atkritis no sava tikumīgā tēva, Almas, mācībām un tiecās iznīcināt Baznīcu. Tēvs ticībā lūdza Dievu par savu dēlu. Almu, jaunāko, apciemoja eņģelis, un viņš nožēloja savu bezdievīgo dzīves veidu. Viņš kļuva par izcilu Baznīcas vadītāju. (Skat. Mosijas 27:8–32.)

    Vecāki var radīt mājās godbijības un cieņas pilnu gaisotni, ja viņi ar mīlestību mācīs un vadīs savus bērnus. Vecākiem arī jāsagādā saviem bērniem laimīgu pārdzīvojumu brīži.

    • Kādā veidā vīri un sievas var atbalstīt viens otru viņu lomās? Kur palīdzību var gūt vientuļie vecāki?

    Tēva atbildība

    • Kādus pozitīvus piemērus jūs esat redzējuši tam, kā tēvi audzina savus bērnus?

    „Saskaņā ar dievišķo ieceri tēviem ir jāvada ģimene ar mīlestību un taisnīgumu, un viņu pienākums ir rūpēties par dzīves vajadzību apmierināšanu un savas ģimenes aizsardzību” (skat. Ensign, 1995. g. nov., 102). Cienīgam tēvam, kurš ir Baznīcas loceklis, ir iespēja būt par priesterības nesēju, tā padarot viņu par priesterības vadītāju ģimenē. Viņam jāvada sava ģimene ar pazemību un laipnību, nevis ar varu un cietsirdību. Svētie Raksti māca, ka tiem, kas ir priesterības nesēji, pienākas citus vadīt ar pārliecināšanu, lēnprātību, mīlestību un labsirdību (skat. M&D 121:41–44; Efeziešiem 6:4).

    Tēvs dalās priesterības svētībās ar saviem ģimenes locekļiem. Ja vīrietim ir Melhisedeka priesterība, viņš var dalīties šajās svētībās, svētot slimos un dodot īpašas priesterības svētības. Prezidējošā priesterības vadītāja vadībā viņš var svētīt bērniņus, kristīt, konfirmēt un veikt priesterības ordinēšanas. Viņam jāparāda labs piemērs savai ģimenei, ievērojot baušļus. Vēl viņam jāskatās, lai ģimene divreiz dienā kopīgi lūgtu Dievu un noturētu ģimenes mājvakarus.

    Tēvam jāatrod laiks, kuru viņš varētu pavadīt kopā ar katru bērnu atsevišķi. Viņam jāmāca saviem bērniem patiesie principi, jārunā ar tiem par viņu problēmām un interesēm un ar mīlestību jāpamāca viņi. Daži labi piemēri ir atrodami Mormona Grāmatā (skat. 2. Nefija 1:14–3:25; Almas 36–42).

    Tēva pienākums ir arī nodrošināt ģimenes materiālās vajadzības, gādāt par to, lai tai būtu vajadzīgā pārtika, pajumte, apģērbs un izglītība. Pat tad, ja viņš nespēj viens pats par visu gādāt, viņš nedrīkst atteikties no atbildības rūpēties par savu ģimeni.

    Mātes atbildība

    • Kādus pozitīvus piemērus jūs esat redzējuši tam, kā mātes audzina savus bērnus?

    Prezidents Deivids O. Makejs teica, ka būt par māti ir sievietes viscildenākais aicinājums (skat. Teachings of Presidents of the Church: David O. McKay [2003], 156). Tas ir svēts aicinājums — partnerībā ar Dievu laist pasaulē Viņa gara bērnus. Bērnu radīšana ir viena no vislielākajām svētībām. Ja mājās nav tēva, ģimeni vada māte.

    Elders Boids K. Pekers uzslavēja sievietes, kurām nevarēja būt pašām savu bērnu, bet kuras tomēr centās rūpēties par citu bērniem. Viņš teica: „Runājot par mātēm, es runāju ne tikai par tām sievietēm, kuras ir dzemdējušas bērnus, bet arī par tām, kas ir pieņēmušas audzināšanā citu dzemdētos bērnus, un arī par tām daudzajām sievietēm, kurām nav bērnu, bet kuras kā mātes ir rūpējušās par citu cilvēku bērniem” (Mothers [1977], 8).

    Pēdējo dienu pravieši ir mācījuši: „Mātes galvenokārt ir atbildīgas par savu bērnu audzināšanu” (skat. Ensign, 1995. g. nov., 102). Mātei jāpavada laiks kopā ar saviem bērniem un jāmāca tiem evaņģēlijs. Viņai jārotaļājas un jāstrādā kopā ar viņiem, lai viņi varētu iepazīt apkārtējo pasauli. Viņai jācenšas iemācīt savai ģimenei, kā radīt mājās vidi, kurā būtu patīkami dzīvot. Ja viņa ir sirsnīga un mīloša, viņa palīdz saviem bērniem veidot pozitīvas emocijas.

    Mormona Grāmatā stāstīts par diviem tūkstošiem jaunekļu, kuri kļuva diženi, pateicoties mācībām, ko viņiem bija mācījušas mātes (skat. Almas 53:16–23). Pravieša Helamana vadībā viņi devās kaujā pret saviem ienaidniekiem. No savām mātēm viņi bija iemācījušies būt godīgi, drosmīgi un uzticības cienīgi. Vēl viņu mātes viņiem mācīja, ka, ja viņi nešaubīsies, Dievs tos izglābs (skat. Almas 56:47). Kaujā neviens no viņiem neaizgāja bojā. Viņi apliecināja savu ticību mācībām, ko viņiem bija sniegušas mātes, sakot: „Mēs nešaubāmies, mūsu mātes to zināja” (Almas 56:48). Katrai mātei, kurai ir liecība, var būt liela ietekme uz saviem bērniem.

    Bērnu atbildība

    • Kādā veidā bērni palīdz saviem vecākiem veidot laimīgu ģimeni?

    Bērniem jāuzņemas sava daļa atbildības laimīgas ģimenes izveidošanā. Viņiem jāievēro baušļi un jāsadarbojas ar citiem ģimenes locekļiem. Tam Kungam nepatīk, ja bērni ķildojas (skat. Mosijas 4:14).

    Tas Kungs ir pavēlējis bērniem godāt savus vecākus. Viņš teica: „Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē!” (2. Mozus 20:12). Godāt vecākus nozīmē mīlēt un cienīt viņus. Tas nozīmē arī klausīt viņiem. Svētajos Rakstos bērniem ir teikts: „Klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas!” (Efeziešiem 6:1).

    Prezidents Spensers V. Kimbals teica, ka bērniem jāmācās strādāt un pildīt savus pienākumus mājā un tās pagalmā. Viņiem jādod uzdevumus uzturēt māju tīru un kārtīgu. (Skat. Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 120.)

    • Ar kādiem darbiem bērniem vajadzētu parādīt, ka viņi godā un ciena savus vecākus?

    • Ko jūsu vecāki darīja, kas lika jums viņus godāt un cienīt?

    Atbildības uzņemšanās nes svētības

    • Ko katrs ģimenes loceklis var darīt, lai viņa ģimene būtu laimīgāka?

    Mīloša un laimīga ģimene nerodas pati no sevis. Katram ģimenes loceklim ir jādara sava daļa. Tas Kungs ir devis atbildību gan vecākiem, gan bērniem. Svētie Raksti māca, ka mums jābūt uzmanīgiem, labvēlīgiem un taktiskiem citam pret citu. Kopīgi visu pārrunājot, lūdzot Dievu, dziedot un strādājot, mēs varam baudīt saticības svētības savā ģimenē. (Skat. Kolosiešiem 3.)

    • Kādas ir dažas no tradīcijām un paradumiem, kas var ģimeni padarīt laimīgāku?

    Papildu Rakstu vietas un citi avoti

    • Sal. pam. 22:6 (māci savu bērnu)

    • Efeziešiem 6:1–3 (bērniem jāklausa savi vecāki)

    • M&D 68:25–28; Efeziešiem 6:4 (vecāku atbildība)

    • „Ģimene: Vēstījums pasaulei,” (pieejams LDS.org un daudzās Baznīcas publikācijās, tostarp Ensign, 1995. g. nov., 102. lpp.; Jaunatnes morāles stiprināšanai [darba numurs 36550], 44. lpp.; un Uzticīgi ticībai [darba numurs 36863], 63–65. lpp.)

    • Ģimenes rokasgrāmata (darba numurs 31180)