27. nodaļa: Darbs un personīgā atbildība
    Footnotes

    27. nodaļa

    Darbs un personīgā atbildība

    Darbs ir mūžīgs princips

    • Kāda pieredze jums ir bijusi, kas ir parādījusi darba nozīmīgumu?

    Ar Savu piemēru un mācībām mūsu Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir parādījuši mums, ka darbs ir svarīgs kā Debesīs, tā arī uz Zemes. Dievs strādāja, lai radītu debesis un Zemi. Viņš lika ūdeņiem saplūst vienkopus un parādīties sauszemei. Viņš lika uz Zemes augt zālei, augiem un kokiem. Viņš radīja sauli, mēnesi un zvaigznes. Viņš radīja visas dzīvās radības, kas mīt jūrās un uz sauszemes. Tad Viņš uz Zemes novietoja Ādamu un Ievu, lai tie rūpētos un valdītu pār visām citām dzīvajām būtnēm. (Skat. 1. Mozus 1:1–28.)

    Jēzus teica: „Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos” (Jāņa 5:17). Vēl Viņš teica: „Man nākas strādāt Tā darbus, kas Mani sūtījis” (Jāņa 9:4).

    Mums ir pavēlēts strādāt

    Kopš Ādams un Ieva atstāja Ēdenes dārzu, Zemes dzīves pamatā ir bijis darbs. Tas Kungs teica Ādamam: „Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst” (1. Mozus 3:19). Ādams un Ieva apstrādāja laukus, lai apgādātu sevi un savus bērnus (skat. Mozus gr. 5:1).

    Tas Kungs teica Israēla tautai: „Sešas dienas tev būs strādāt” (2. Mozus 20:9).

    Atjaunotās Baznīcas agrīnajās dienās Tas Kungs teica Pēdējo dienu svētajiem: „Tagad Es, Tas Kungs, neesmu apmierināts ar Ciānas iedzīvotājiem, jo tur ir dīkdieņi starp tiem” (M&D 68:31).

    Dieva pravietis ir teicis: „Darbs no jauna jāceļ tronī kā mūsu Baznīcas locekļu dzīves valdošais princips” (Heber J. Grant, Teachings of Presidents of the Church: Heber J. Grant [2002], 115).

    Ģimenes pienākumi

    • Ko ģimenes locekļi var darīt, lai palīdzētu šajā darbā?

    Vecāki strādā, lai nodrošinātu savas ģimenes fizisko, garīgo un emocionālo labklājību. Viņi nedrīkst gaidīt, lai kāds cits uzņemtos šo atbildību viņu vietā. Apustulis Pāvils rakstīja: „Ja kāds negādā par savējiem, un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību” (1. Timotejam 5:8).

    Izvēloties sev pienākumus, laulātiem pāriem vajadzētu lūgt iedvesmu no Tā Kunga un sekot praviešu pamācībām. Radīt mājās vidi, kur valda mīlestība un kārtība un ik dienas tiek mācīti evaņģēlija principi, ir tikpat svarīgi, kā gādāt par tādām dzīvei nepieciešamām lietām kā ēdiens un apģērbs.

    Arī bērniem jāpiedalās ģimenes darbā. Bērniem jāpilda tādi darbi, kas atbilst viņu spējām. Par labiem panākumiem viņus vajag uzslavēt. Pareiza attieksme pret darbu, labi ieradumi un iemaņas veidojas no panākumiem, veicot mājas darbus.

    Reizēm, cenšoties apgādāt savu ģimeni, cilvēki sastopas ar grūtībām. Hroniska slimība, laulātā drauga zaudējums vai apgādājami vecāki vairo mūsu pienākumus mājās. Mūsu Debesu Tēvs atceras ģimenes, kas nonākušas šādā situācijā, un dod tām spēku pildīt savus pienākumus. Viņš tās vienmēr svētīs, ja tās ticībā lūgs Viņu.

    Mēs varam gūt prieku no sava darba

    • Kā mūsu attieksme ietekmē panākumus mūsu darbā?

    Dažiem cilvēkiem darbs šķiet grūts un garlaicīgs. Citiem darbs ir aizraujoša dzīves sastāvdaļa. Viens no veidiem, kā pilnībā baudīt dzīves labumus, ir iemācīties mīlēt darbu.

    Ne katrs var izvēlēties, kādu darbu darīt. Daži pavada garas stundas, grūti strādājot, lai nopelnītu sev tikai pašu nepieciešamāko. Priecāties par tādu darbu ir grūti. Tomēr vislaimīgākie ir cilvēki, kuri ir iemācījušies priecāties par savu darbu, lai kāds tas arī nebūtu.

    Mēs varam cits citam palīdzēt veikt darbu. Pat vissmagākā nasta kļūst vieglāka, ja kāds to palīdz nest.

    Ļoti svarīga ir mūsu attieksme pret darbu. Tālāk sniegtais stāsts vēsta par kādu vīru, kurš redzēja tālāk par savu ikdienas darbu. Kāds ceļotājs gāja gar akmeņlauztuvēm, kur ieraudzīja strādājam trīs vīrus. Viņš jautāja katram no vīriem, ko tas šeit dara. Katra vīra atbildē atklājās citādāka attieksme pret vienu un to pašu darbu. „Es laužu akmeņus,” atbildēja pirmais vīrs. Otrais atbildēja: „Es pelnu trīs zelta gabalus dienā.” Trešais vīrs pasmaidīja un teica: „Es palīdzu celt Dieva namu.”

    Mēs varam kalpot Dievam, darot jebkuru godīgu darbu. Ķēniņš Benjamīns, nefijiešu pravietis, teica: “Kad jūs kalpojat saviem tuvākajiem, jūs patiesībā kalpojat savam Dievam” (Mosijas 2:17). Pat tad, ja mūsu darbs nodrošina tikai mūsu pašu un mūsu ģimenes vajadzības, arī tad mēs palīdzam dažiem Dieva bērniem.

    • Kā mēs varam mainīt savu attieksmi pret darbu?

    Dievs nosoda dīkdienību

    Tas Kungs nav apmierināts ar tiem, kas ir slinki vai neko nedara. Viņš teica: „Dīkdienim nav vietas baznīcā, ja vien viņš nenožēlo grēkus un neizlabo savus ceļus” (M&D 75:29). Vēl Viņš pavēlēja: „Tev nebūs būt slinkam; jo tam, kas ir slinks, nebūs nedz ēst maizi, nedz valkāt strādnieka drānas” (M&D 42:42).

    Kopš Baznīcas pirmajām pastāvēšanas dienām pravieši ir mācījuši Pēdējo dienu svētajiem būt patstāvīgiem un neatkarīgiem un vairīties dīkdienības. Neviens īsts Pēdējo dienu svētais, būdams fiziski vesels, apzināti neliks kādam citam sevi apgādāt. Cik vien ilgi viņš to varēs, viņš nodrošinās sevi un savu ģimeni ar visu dzīvei nepieciešamo.

    Visiem Baznīcas locekļiem jāuzņemas pienākums savu iespēju robežās rūpēties par saviem radiniekiem, kas nav spējīgi paši sevi apgādāt.

    • Kā dīkdienība ietekmē cilvēku? Ģimeni? Sabiedrību?

    Darbs, atpūta un vaļasprieki

    • Kādēļ ir svarīgi, lai dzīvē būtu līdzsvars starp darbu, atpūtu un vaļaspriekiem?

    Katram no mums pareizi jāsadala laiks darbam, atpūtai un vaļaspriekiem. Ir sens sakāmvārds: „Nekā nedarīšana ir visgrūtākais darbs, jo no tās nekad nevar atpūsties.” Bez darba atpūtai un vaļaspriekiem nav jēgas.

    Atpūta ir ne tikai patīkama un nepieciešama — mums ir pavēlēts atpūsties sabata dienā (skat. 2. Mozus 20:10; M&D 59:9–12). Šī brīvdiena ik pēc sešām darba dienām dod mums jaunus spēkus nākamajām dienām. Tiem, kas ievēro sabata dienu, Tas Kungs apsola arī „zemes pilnību” (skat. M&D 59:16–20; skat. arī 24. nodaļu šajā grāmatā).

    Pārējās nedēļas dienās papildus darbam mēs varam veltīt laiku savu talantu pilnveidošanai, vaļaspriekiem, izpriecām vai citiem pasākumiem, kas mums patīk.

    • Ko mēs varam darīt, lai uzturētu pareizu līdzsvaru starp darbu, atpūtu un vaļaspriekiem? Kādā veidā vecāki var palīdzēt saviem bērniem uzturēt šo līdzsvaru?

    Darba svētības

    • Kādas ir dažas no svētībām, kas gūstamas godīga darba rezultātā?

    Dievs atklāja Ādamam: „Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst!” (1. Mozus 3:19). Tas nebija pasaulīgs likums vien, šis likums tika dots arī Ādama dvēseles glābšanai. Nav būtiskas atšķirības starp garīgu un fizisku darbu. Darbs ir būtiski svarīgs katram no mums, lai mēs attīstītos, veidotu raksturu un baudītu daudzus labumus, kurus nekad neiepazīs dīkdienis.

    Prezidents Deivids O. Makejs teica: „Saprotiet, ka privilēģija strādāt ir dāvana, ka spēja strādāt ir svētība, ka darba mīlestība ir veiksme” (Pathways to Happiness [1957], 381).

    „Cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku” (2. Nefija 2:25). Dieva iecerē darbs ir ceļš uz pilnskanīgu prieku. Ja mēs esam tikumīgi, mēs atgriezīsimies dzīvot pie mūsu Debesu Tēva, un mums būs jāstrādā. Kļūstot līdzīgiem Viņam, arī mūsu darbs kļūs līdzīgs Viņa darbam. Viņa darbs ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus gr. 1:39).

    Papildu Svētie Raksti