20. nodaļa: Kristīšana
    Footnotes

    20. nodaļa

    Kristīšana

    Bauslis tapt kristītiem

    • Kādēļ mums ir jātop kristītiem?

    Šodien tāpat kā Jēzus laikā pastāv noteikti evaņģēlija principi un priekšraksti, kuri mums jāievēro. Evaņģēlija princips ir pārliecība vai mācība. Priekšraksts ir rituāls vai ceremonija. Pirmie divi evaņģēlija principi ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, un grēku nožēlošana. Kristīšana ir pirmais evaņģēlija priekšraksts. Viens no norādījumiem, ko Tas Kungs deva Saviem apustuļiem, skan: „Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis” (Mateja 28:19–20).

    Mums jātop kristītiem, lai mēs saņemtu savu grēku atlaišanu

    Ja mēs ticam Jēzum Kristum, nožēlojam grēkus un topam kristīti, tad caur Jēzus Kristus paveikto Izpirkšanu mūsu grēki tiek mums piedoti.

    No Svētajiem Rakstiem mēs uzzinām, ka Jānis Kristītājs „nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu” (Marka 1:4). Apustulis Pēteris mācīja: „Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu” (Ap. d. 2:38). Pievēršot Saulu ticībai, Ananija viņam teica: „Celies augšā, liecies kristīties un nomazgā savus grēkus” (Ap. d. 22:16).

    Mums jātop kristītiem, lai mēs kļūtu par Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem

    „Visi tie, kas pazemojas Dieva priekšā, un vēlas tapt kristīti, … ka … patiesi ir nožēlojuši visus savus grēkus … tiks pieņemti ar kristīšanu Viņa baznīcā” (M&D20:37).

    Mums jātop kristītiem, lai mēs varētu saņemt Svētā Gara dāvanu

    Tas Kungs teica: „Ja tu pievērsīsies Man un … nožēlosi visus savus pārkāpumus [grēkus], un tapsi kristīts, tieši ūdenī, Mana Vienpiedzimušā Dēla Vārdā, … tu saņemsi Svētā Gara dāvanu” (Mozus gr. 6:52).

    Mums jātop kristītiem, lai izrādītu paklausību

    Jēzus Kristus bija bez grēka, un tomēr Viņš tika kristīts. Viņš teica, ka Viņu nepieciešams kristīt, „jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību” (Mateja 3:15). Pravietis Nefijs paskaidroja, ka Tas Kungs viņam ir teicis: „Sekojiet Man un dariet to, ko jūs redzējāt Mani darām! … ar visu sirds nodomu, neliekuļojot un nekrāpjoties Dieva priekšā, bet ar patiesu nolūku, nožēlojot savus grēkus, liecinot Tēvam, ka jūs gribat uzņemties Kristus Vārdu ar kristīšanos” (2. Nefija 31:12–13).

    Mums jātop kristītiem, lai mēs iekļūtu celestiālajā valstībā

    Jēzus teica: „Kas tic Man un top kristīts, … iemantos Dieva valstību. Un tas, kas Man netic un netop kristīts, tiks pazudināts” (3. Nefijs 11:33–34). Kristīšana ir vārti, pa kuriem mēs ieejam celestiālajā valstībā (skat. 2. Nefija 31:17–18).

    Pareizs kristīšanas veids

    • Kā mums jātop kristītiem

    Ir tikai viens pareizs kristīšanas veids. Jēzus atklāja pravietim Džozefam Smitam, ka cilvēkam, kuram ir atbilstošās priesterības pilnvaras kristīt, „jāieiet ūdenī ar cilvēku, kurš pārstāv sevi pašu kristīšanai. … Tad viņam ir jāiegremdē to ūdenī un jānāk atkal laukā no ūdens (M&D 20:73–74). Iegremdēšanās ir vajadzīga. Apustulis Pāvils mācīja, ka ļaušana sevi iegremdēt ūdenī un iznākšana no ūdens simbolizē nāvi un augšāmcelšanos. Pēc kristīšanas mēs sākam jaunu dzīvi. Pāvils teica:

    „Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?

    Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.

    Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā” (Romiešiem 6:3–5).

    Kristīšana ar iegremdēšanu ūdenī, ko izpilda cilvēks ar attiecīgajām pilnvarām, ir vienīgais pieņemamais kristīšanas veids.

    • Kādēļ, izpildot kristīšanu, tik svarīgas ir pilnvaras?

    • Kādā ziņā kristīšana ar iegremdēšanu ir salīdzināma ar Glābēja nāvi un Augšāmcelšanos?

    Kristīšana atbildības vecumā

    • Kam jātop kristītam?

    Katram, kas sasniedzis astoņu gadu vecumu un var atbildēt par savu rīcību, jātop kristītam. Dažas baznīcas māca, ka ir jākrista mazi bērni. Tas neatbilst Glābēja mācībai. Runādams par bērniem, Viņš teica: „Tādiem pieder Debesu valstība” (Mateja 19:14).

    Pravietis Mormons teica, ka mazu bērnu kristīšana ir bezdievība Dieva priekšā, jo viņi nav spējīgi grēkot. Kristīšana nav obligāta cilvēkiem, kuru psihiskais stāvoklis neļauj tiem atšķirt labu no ļauna (skat. Moronija 8:9–22).

    Visiem pārējiem cilvēkiem jātop kristītiem. Mums jāsaņem kristīšanas priekšraksts un jāsaglabā uzticība derībai, ko mēs noslēdzam, kad tiekam kristīti.

    • Ko jūs varētu teikt draugam, kurš tic, ka zīdaiņiem ir jātop kristītiem?

    Kad mēs topam kristīti, mēs noslēdzam derību

    Daudzi Svētie Raksti māca par kristīšanu. Vienā no Rakstu vietām pravietis Alma māca, ka ticība un grēku nožēlošana ir soļi, kas sagatavo mūs kristīšanai. Viņš māca, ka kristoties mēs slēdzam derību ar To Kungu. Mēs solāmies veikt noteiktus darbus, un kā atlīdzību par to Dievs apsola mūs svētīt.

    Alma paskaidroja, ka mums jāvēlas, lai mūs sauc par Dieva tautu. Mums jābūt gataviem palīdzēt un mierināt citam citu. Mums jāstāv kā Dieva lieciniekiem visos laikos un visās lietās, un visās vietās. Ja mēs to darīsim un tapsim kristīti, Dievs piedos mums mūsu grēkus. Cilvēkiem, kas ticēja tam, ko viņš māca par evaņģēliju, Alma teica:

    „, šeit ir Mormonas ūdeņi. … Un tagad, tā kā jūs vēlaties nākt Dieva pulkā un tikt saukti par Viņa tautu, … kas jums ir pret to, lai taptu kristīti Tā Kunga Vārdā kā liecinieki Viņa priekšā, ka jūs stājaties derībā ar Viņu, ka jūs kalposit Viņam un turēsit Viņa pavēles, lai Viņš vēl pilnīgāk varētu izliet Savu Garu pār jums?” (Mosijas 18:8–10). Ļaudis aiz prieka sita plaukstas un teica, ka tā ir viņu vēlēšanās, tikt kristītiem. Alma kristīja viņus Mormonas ūdeņos. (Skat. Mosijas 18:7–17.)

    Alma mācīja, ka kristoties mēs ar To Kungu slēdzam derību, apsolot:

    1. Nākt Dieva pulkā.

    2. Nest viens otra slogus.

    3. Stāvēt kā Dieva lieciniekiem visos laikos un visās lietās, un visās vietās.

    4. Kalpot Dievam un turēt Viņa baušļus.

    Kad esam kristīti un turam kristīšanas derības, Tas Kungs mums apsola:

    1. Piedot mūsu grēkus (skat. Ap. d. 2:38; M&D 49:13).

    2. Vēl pilnīgāk izliet Savu Garu pār mums (skat. Mosijas 18:10).

    3. Dot mums Svēto Garu, lai tas mūs ik dienas vada un palīdz mums (skat. Ap. d. 2:38; M&D 20:77).

    4. Tikt pieskaitītiem pie tiem, kas ir no pirmās augšāmcelšanās (skat. Mosijas 18:9).

    5. Dot mums mūžīgo dzīvi (skat. Mosijas 18:9).

    • Ko, jūsuprāt, nozīmē nest viens otra slogus? Stāvēt kā Dieva lieciniekiem visos laikos un visās lietās, un visās vietās?

    Kristīšana ir jaunas dzīves sākums

    Ar kristīšanos mēs uzsākam jaunu dzīves veidu. Tādēļ mēs to saucam par atdzimšanu. Jēzus teica, ka, ja mēs neatdzimstam ūdenī un garā, mēs nevaram tikt Dieva valstībā (skat. Jāņa 3:3–5). Šis princips nepārprotami tika izskaidrots Ādamam:

    „Kā jūs piedzimāt pasaulē ar ūdeni un asinīm, un garu, ko Es esmu radījis, un tā kļuvāt no pīšļiem par dzīvu dvēseli, tā jums ir jāpiedzimst no jauna debesu valstībā no ūdens un no Gara, un jātop attīrītiem ar asinīm, patiesi Mana Vienpiedzimušā asinīm” (Mozus gr. 6:59).

    Apustulis Pāvils teica, ka pēc kristīšanās mēs sākam jaunu dzīvi. „Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai … arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē (Romiešiem 6:4). Viena no kristīšanas lielajām svētībām ir tā, ka tā dod mums iespēju no jauna uzsākt ceļu pretī mūsu mūžīgajam mērķim.

    • Kādā ziņā jūsu kristības bija jauns sākums?

    Papildu Svētie Raksti