jauns vīrietis lasa Svētos Rakstus

Garīgo zināšanu iegūšana

Dievs ir visas patiesības avots

1. Dievs zina visu un ir visas patiesības avots. Tā kā Debesu Tēvs mūs mīl un vēlas, lai mēs kļūtu līdzīgi Viņam, Viņš mūs ir mudinājis „[meklēt] zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību” (Mācības un Derību 88:118). Kad meklējam patiesību, mēs varam Viņam pilnībā uzticēties, paļaujoties uz Viņa gudrību, mīlestību, kā arī mācīšanas un svētīšanas spēku. Dievs ir apsolījis — ja mēs Viņu uzcītīgi meklēsim, Viņš atklās patiesību mūsu prātā un sirdī caur Svēto Garu.

2. Lai mums palīdzētu, Debesu Tēvs mums ir atklājis, kā mēs varam iegūt garīgas zināšanas. Viņš ir iedibinājis priekšnoteikumus, kuriem mums ir jāseko, lai mēs varētu iegūt šīs zināšanas. Dievišķi noteiktā kārtība prasa, lai mums būtu patiesa vēlme uzzināt patiesību un lai mēs būtu ar mieru dzīvot saskaņā ar to, ko Dievs mums ir atklājis. Šī patiesā vēlme vedinās mūs meklēt patiesību caur lūgšanu un uzcītīgu Dieva vārda studēšanu.

3. Dažkārt mēs atklāsim jaunu informāciju vai mums radīsies jautājumi par kādu Baznīcas mācību, paradumu vai vēsturi, ko mums būs grūti saprast.

   Lai uzzinātu patiesību, jautājumu uzdošana un atbilžu meklēšana ir svarīga mūsu centienu daļa. Daži jautājumi, kas ienāk mūsu prātā, var būt Svētā Gara iedvesmoti. Iedvesmoti jautājumi ir jāuztver kā Dieva dāvana, kas sniedz iespēju padziļināt savu izpratni un stiprināt pārliecību par to, ka Tas Kungs tik tiešām vēlas mūs mācīt. Lai kāds būtu mūsu jautājumu rašanās iemesls, mēs esam svētīti ar spēju domāt, spriest un caur Tā Kunga ietekmi paplašināt savas zināšanas, gūstot dziļāku izpratni. Attieksme un nolūks, ar kādu mēs uzdodam jautājumus un meklējam atbildes, ārkārtīgi iespaido mūsu spēju — mācīties caur Svēto Garu.

4. Mēs varam vadīties pēc šādiem trīs principiem, cenšoties apgūt un izprast mūžīgo patiesību un meklējot atbildes uz saviem jautājumiem un risinājumus savām problēmām:

   • Rīkojieties ticībā.

   • Izvērtējiet priekšstatus un jautājumus mūžības skatījumā.

   • Tiecieties pēc dziļākas izpratnes, izmantojot dievišķi iedibinātus avotus.

1. princips: Rīkojieties ticībā

5. Mēs rīkojamies ticībā, kad izvēlamies uzticēties Dievam un vērsties pie Viņa ar patiesu lūgšanu, studējot Viņa mācības un paklausot Viņa baušļiem.

6. Cenšoties attīstīt mūsu izpratni un atrisināt neskaidros jautājumus, ir svarīgi paļauties uz liecību, kas mums jau ir par Jēzu Kristu, Viņa evaņģēlija Atjaunošanu un Viņa iecelto praviešu mācībām. Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Kad pienāk šādi brīži un parādās grūtības, kurām nav tūlītēja risinājuma, cieši pieķerieties tam, ko jau zināt, un esiet stipri, līdz iegūsiet jaunas zināšanas” („Kungs, es ticu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. maijs, 94. lpp.). Tas Kungs ir aicinājis mūs vērsties pie Viņa katrā domā, nešaubīties un nebaidīties (skat. Mācības un Derību 6:36).

7. Brīžos, kad mēs nespējam saņemt atbildes uz mūsu jautājumiem uzreiz, ir svarīgi atcerēties: lai gan Debesu Tēvs ir atklājis visu, kas ir nepieciešams mūsu glābšanai, Viņš vēl nav atklājis visu patiesību. Turpinot meklēt atbildes, mums ir jādzīvo ticībā, paļaujoties uz to, ka galu galā mēs saņemsim meklētās atbildes. Ja mēs būsim uzticīgi tai patiesībai un gaismai, ko jau esam saņēmuši, mēs saņemsim vēl vairāk. Atbildes uz mūsu jautājumiem un lūgšanām bieži vien tiek dotas „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta” (2. Nefija 28:30).

2. princips: Izvērtējiet priekšstatus un jautājumus mūžības skatījumā

8. Lai izvērtētu doktrināros konceptus un jautājumus, kā arī sociālos jautājumus no mūžības perspektīvas, mums tie ir jāapdomā pestīšanas ieceres un Glābēja mācību kontekstā. Mums ir jālūdz Svētā Gara vadība, lai mēs saskatītu visu tā, kā to redz Tas Kungs. Tas mums palīdzēs pārfrāzēt jautājumus (paskatīties uz tiem citādi) un izvērtēt idejas, pamatojoties uz Tā Kunga patiesības standartu, nevis pieņemot pasaulīgos argumentus vai pieņēmumus. To var panākt, uzdodot šādus jautājumus: „Ko es jau zinu par Debesu Tēvu, Viņa ieceri un to, kā Viņš darbojas Savu bērnu labā?” un „Kuras no evaņģēlija mācībām saistās ar šo jēdzienu vai jautājumu vai izskaidro to?”

9. Pat jautājumus, kas ir saistīti ar vēsturiskiem notikumiem, būtu nepieciešams aplūkot no mūžīgās perspektīvas. Ja mēs stingri paļaujamies uz Debesu Tēvu un Viņa pestīšanas ieceri, mēs šos jautājumus varam saprast daudz labāk. Vēsturisko jautājumu izvērtēšanā var palīdzēt arī paraudzīšanās uz tiem attiecīgajā vēsturiskajā kontekstā, ņemot vērā tā laika kultūras iezīmes un uzvedības normas, nevis mūsdienu skatpunktu un nostāju.

10. Ir svarīgi atcerēties, ka vēsturiskie fakti nedāvā derību, priekšrakstu un mācību glābjošo spēku. Pievēršanās maznozīmīgiem faktiem, palaižot garām Atjaunošanas brīnuma pakāpenisku atklāšanos, līdzinās dāvanu kastītes pētīšanai, tajā pašā laikā ignorējot brīnišķīgo dāvanu.

3. princips: Tiecieties pēc dziļākas izpratnes, izmantojot dievišķi iedibinātus avotus

11. Kā daļu no garīgo zināšanu iegūšanas procesa, Tas Kungs ir devis avotus, caur kuriem Viņš atklāj patiesību un sniedz vadību Saviem bērniem. Šie avoti ir Kristus gaisma, Svētais Gars, Svētie Raksti, vecāki un Baznīcas vadītāji. Augstākajam prezidijam un Divpadsmit apustuļu kvorumam — Tā Kunga mūsdienu praviešiem uz šīs Zemes — ir izšķiroša loma patiesības izzināšanā. Tas Kungs ir izraudzījies un iecēlis šos cilvēkus, lai tie runātu Viņa Vārdā.

12. Mēs varam uzzināt patiesību arī no citiem uzticamiem avotiem. Tomēr sirsnīgiem patiesības meklētājiem vajadzētu uzmanīties no neuzticamiem informācijas avotiem. Mēs dzīvojam laikos, kad daudzi „ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu” (Jesajas 5:20). Sātans ir melu tēvs un cenšas izkropļot patiesību un pārliecināt mūs novērsties no Tā Kunga un Viņa ieceltajiem kalpiem. Mācoties atpazīt neuzticamus avotus un izvairīties no tiem, mēs varam tikt pasargāti no dezinformācijas, ko izplata tie, kuri cenšas sagraut mūsu ticību. Tiecoties pēc Svētā Gara palīdzības un pievēršoties Tā Kunga dievišķi noteiktajiem avotiem, lai gūtu atbildes un norādījumus, mēs varam tikt svētīti, lai spētu atšķirt patiesību no maldiem. Mēs varam paļauties uz Tā Kunga apsolījumu, ka „ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu” (Moronija 10:5).

Palīdzēt citiem iegūt garīgas zināšanas

13. Kā mēs vislabāk varam palīdzēt tiem, kuri, lai noskaidrotu patiesību, uzdod jautājumus, pēta Baznīcas doktrīnu, paradumus un vēsturi? Tālāk ir sniegti daži padomi, kā mēs varam viņiem palīdzēt:

14. Rūpīgi ieklausieties un lūdziet Dievu. Pirms atbildes sniegšanas uzmanīgi ieklausieties, cenšoties noskaidrot un izprast cilvēku uzdoto jautājumu būtību. Dziļdomīgi centieties izprast viņu jautājumu patieso nolūku, kā arī šo cilvēku domas un uzskatus. Lūdziet pēc norādījumiem, lai saprastu, kā vislabāk palīdzēt tiem, kam ir radušies jautājumi.

15. Māciet un lieciniet par patiesajām evaņģēlija mācībām. Dalieties ar atbilstošām mācībām no Svētajiem Rakstiem un mūsdienu praviešu teiktā, kā arī lieciniet par to, kā tas ir mainījis jūsu dzīvi. Palīdziet saviem sarunu biedriem izvērtēt jeb pārfrāzēt savus jautājumus, ņemot vērā evaņģēlija un pestīšanas ieceres kontekstu.

16. Aiciniet viņus rīkoties ticībā. Paturiet prātā, ka Tas Kungs prasa, lai mēs paši tiektos pēc garīgi personīgajām zināšanām. Tādēļ mums ir jāaicina citi rīkoties ticībā — lūgt, ievērot baušļus un uzcītīgi studēt Dieva vārdu, izmantojot dievišķi iedibinātos avotus, it īpaši Mormona Grāmatu. Ja tas šķiet piemēroti, aiciniet, lai cilvēki atsauc atmiņā brīžus, kad tie ir sajutuši Svēto Garu, un cieši pieķeras mūžīgajai patiesībai, ko tie jau ir apguvuši, līdz tiks iegūtas jaunas zināšanas.

17. Sekojiet līdzi progresam. Piedāvājiet uzmeklēt atbildes un pēc tam dalieties apgūtajā. Jūs varat meklēt atbildes arī kopīgi. Paudiet savu pārliecību par Tā Kunga apsolījumu — dāvāt mums personīgu atklāsmi.