Nāciet, sekojiet Man!
2.–8. septembris; 1. korintiešiem 14.–16. nod.: „Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs”


„2.–8. septembris; 1. korintiešiem 14.–16. nod.: „Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs””, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: Jaunā Derība 2019 (2019. g.)

„2.–8. septembris; 1. korintiešiem 14.–16. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man” Svētdienas skolai: 2019

Attēls
tempļa kristību baseins

2.–8. septembris

1. korintiešiem 14.–16. nod.

„Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs”

Pirms šī nodarbības izklāsta pārskatīšanas izlasiet 1. korintiešiem 14.–16. nodaļu. Pierakstiet savus sākotnējos iespaidus par to, kuras no patiesajām mācībām varētu palīdzēt jūsu nodarbības dalībniekiem, un visas nedēļas garumā pastāvīgi tiecieties pēc Gara norādījumiem.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Attēls
dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Atvēliet nodarbības dalībniekiem dažas minūtes, lai viņi varētu pārskatīt 1. korintiešiem 14.–16. nodaļu un uzmeklēt pantu, kas tiem šķiet īpaši nozīmīgs. Aiciniet, lai viņi uzmeklē kādu klasesbiedru, kam varētu nolasīt šo pantu un paskaidrot, kādēļ to izvēlējušies.

Attēls
mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

1. korintiešiem 14. nod.

Sanākot kopā, svētajiem vajadzētu censties citam citu pacilāt.

  • Jūs varētu izmantot Pāvila mācības no 1. korintiešiem 14. nodaļas, lai atgādinātu nodarbības dalībniekiem, ka ikviens no viņiem, esot baznīcā, var pacilāt jeb atbalstīt un motivēt citus. Lai pārskatītu šo nodaļu, jūs varētu vienkārši uzrakstīt uz tāfeles šāda veida jautājumu: Kādam vajadzētu būt mūsu mērķim, sanākot kopā? Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki uzmeklē atbildes 1. korintiešiem 14. nodaļā. Vēl dažas idejas var atrast Moronija 6:4–5 un Mācības un Derību 50:17–23. Kamēr nodarbības dalībnieki dalīsies uzietajā, jūs varētu pavaicāt, kā, viņuprāt, jūsu klasei sokas šo mērķu īstenošanā. Viņi varētu pastāstīt arī par to, kā viņus ir pacilājis kaut kas no tā, ko ir teicis kāds no nodarbības dalībniekiem.

  • Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem izprast Pāvila ieteikumu attiecībā uz to, ka Baznīcas locekļiem vajadzētu censties pravietot, jūs varētu lūgt, lai viņi definē vārdu pravietot. Jūs vai kāds nodarbības dalībnieks varētu pierakstīt uz tāfeles visas definīcijas, un pēcāk jūs kopīgi varētu pārskatīt vārda pravietot definīciju Svēto Rakstu ceļvedī, kā arī Pāvila ieteikumu 1. korintiešiem 14:3, 31, 39–40. Kā mēs varētu papildināt savas definīcijas, izmantojot šos avotus? (Skat. arī Jāņa atkl. 19:10.) Ko mēs, pateicoties Pāvila mācībām, jūtamies iedvesmoti darīt baznīcā un savās mājās?

1. korintiešiem 15. nod.

Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, mēs visi augšāmcelsimies.

  • Kā jūs varētu izmantot Pāvila liecību no 1. korintiešiem 15. nodaļas, lai stiprinātu jūsu nodarbības dalībnieku liecību par Augšāmcelšanos? Jūs varētu iedalīt klasi divās grupās un lūgt, lai viena grupa pārskata 1. korintiešiem 15. nodaļu, pievēršot uzmanību tam, ar kādām sekām mums būtu jāsaskaras, ja Jēzus Kristus nebūtu augšāmcēlies. Otra grupa varētu uzmeklēt svētības, kuras mēs saņemam, pateicoties tam, ka Viņš augšāmcēlās. Pēcāk katras grupas pārstāvis varētu pierakstīt uz tāfeles, ko viņi ir uzzinājuši. Ko vēl viņi varētu pievienot savam sarakstam, izlasot eldera D. Toda Kristofersona apgalvojumu no sadaļas „Papildus avoti”? Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem diskusijas laikā sajust Garu, jūs varētu izlikt apskatei augšāmceltā Glābēja attēlu (skat. sadaļu šīs nedēļas nodarbību izklāsts no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm).

  • Tā kā Pāvils runāja ar cilvēkiem, kuri neticēja augšāmcelšanās mācībai, jūsu nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi izspēlēt līdzīgu situāciju. Piemēram, kā viņi varētu stiprināt savu mīļo cilvēku ticību augšāmcelšanās mācībai? Kas no tā, ko nodarbības dalībnieki uzgājuši 1. korintiešiem 15. nodaļā, varētu palīdzēt izskaidrot citiem, kādēļ bija nepieciešama Jēzus Kristus Augšāmcelšanās un kas to apliecina? Kādas vēl rakstvietas viņi varētu izmantot? (Skat., piemēram, Lūkas 24:1–12, 36–46; Almas 11:42–45.)

  • Pāvils vairākas reizes savās vēstulēs piemin trīs augšāmcelto būtņu godības pakāpes (skat. 1. korintiešiem 15:40–42 un 2. korintiešiem 12:1–2). Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem atklāt, kā Pāvila mācības tiek izskaidrotas mūsdienu atklāsmēs, jūs varētu iedalīt klasi trijās grupās un iedot katrai no tām papīra lapu saules (M&D 76:50–70), mēness (M&D 76:71–80) vai zvaigznes (M&D 76:81–89) formā. Aiciniet, lai viņi izlasa saistītos pantus no Mācības un Derību 76. nodaļas un pastāsta, kas viņiem būtu jādara, lai iemantotu šīs dažādās godības, par kurām rakstījis Pāvils. Skat. arī Mācības un Derību 131:1–4; 137:7–10.

    Attēls
    saullēkts

    „Citāds spožums ir saulei” (1. korintiešiem 15:41).

  • 1. korintiešiem 15. nodaļa ir viena no nedaudzajām rakstvietām, kur tiek pieminēta kristīšanās mirušo labā (skat. 29. pantu; skat. arī M&D 128:18). Varbūt nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt par pieredzi, ko guvuši, tiekot kristīti vai veicot citus priekšrakstus savu priekšteču labā? Šajā apspriedē jūs varētu pastāstīt arī par Vilforda Vudrafa pieredzi, kas ir aprakstīta sadaļā „Papildus avoti”. Kādēļ Pāvils piesauca kristīšanos mirušo labā, runājot par Augšāmcelšanās apliecinājumiem? Ja jums nepieciešams vēl padziļinātāk paskaidrot to, kādēļ nepieciešama kristīšanās mirušo labā, skat. apakšsadaļu „Kristīšana par mirušajiem” Svēto Rakstu ceļveža sadaļā Kristīšana, kristīt. Video materiālā „Glad Tidings: The History of Baptisms for the Dead” (LDS.org), kas pieejams angļu valodā, tiek skaidrots, kā šis princips tika atjaunots mūsdienās.

Attēls
mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Lūdziet, lai nodarbības dalībnieki padomā par saviem pārbaudījumiem vai vājībām. Pasakiet tiem, ka, lasot Pāvila 2. vēstuli korintiešiem, viņi uzzinās par to, kas palīdzēja Pāvilam viņa pārbaudījumos, un kā viņš raudzījās uz savām vājībām.

Attēls
resursu simbols

Papildus avoti

1. korintiešiem 14.–16. nod.

Augšāmcelšanās nozīmīgums.

Elders D. Tods Kristofersons māca:

„Padomāsim uz mirkli par Augšāmcelšanās nozīmīgumu, kas reizi par visām reizēm atklāj to, kāda bija Jēzus no Nācaretes patiesā identitāte, un atrisina lielos filozofiskos strīdus un dzīves jautājumus. Ja Jēzus tik tiešām un pavisam burtiski augšāmcēlās, tas nozīmē, ka Viņš ir dievišķa Būtne. Nevienam mirstīgam cilvēkam pašam nav tādu spēju, lai pēc nāves atdzīvotos. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņš nevarēja būt tikai galdnieks, skolotājs, mācītājs vai pravietis. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņam bija jābūt Dievam, kurš bija Tēva Vienpiedzimušais Dēls.

Tādējādi tas, ko Viņš mācīja, ir patiesība, jo Dievs nevar melot.

Tādējādi Viņš bija Zemes Radītājs, kā Viņš teica.

Tādējādi debesis un elle ir īstas, kā Viņš mācīja.

Tādējādi garu pasaule pastāv, un Viņš to apciemoja pēc Savas nāves.

Tādējādi Viņš ieradīsies atkal, kā teica eņģeļi, lai „personīgi valdītu uz Zemes”.

Tādējādi pilnīgi visi piedzīvos Augšāmcelšanos un Pēdējo tiesu.” („Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 113. lpp.)

Priekšraksti par mirušajiem — „gaismas stars no Dieva troņa”.

Elders Vilfords Vudrafs stāstīja: uzzinot par to, ka Baznīcas locekļi var veikt glābjošos priekšrakstus savu mirušo priekšteču labā, „mūsu sirdīm tas bija kā gaismas stars no Dieva troņa. Tas pavēra mūsu prātam mūžības plašumus.” Viņš arī paskaidroja: „Man šķita, ka Dievs, kurš atklājis šo principu cilvēkam, ir gudrs, taisnīgs un patiess un ka Viņam piemīt pašas labākās īpašības, veselais saprāts un zināšanas. Es jutu, ka Viņā apvienojas mīlestība, žēlastība, taisnīgums un saprāts, un man šķita, ka es mīlu To Kungu vairāk nekā jebkad agrāk savā dzīvē. … Kad tika saņemtas atklāsmes, caur ko mums tika atklāta kristīšanās mirušo labā, es vēlējos izsaukties: „Aleluja!” …”

„Pirmais, kas man iešāvās prātā,” viņš teica, „bija tas, ka garu pasaulē atrodas mana māte. Viņa nomira, kad man bija 14 mēneši. …” Vēlāk viņš runāja par brīdi, kad viņam pavērās iespēja sasaistīt savu māti un tēvu: „Viņai būs daļa pie Pirmās augšāmcelšanās, un ar to vien jau būs gana, lai atmaksātu man par visiem manas dzīves pūliņiem.” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff, [2011], 185–186.)

Pasniegšanas pilnveidošana

Iepazīstiet tos, kurus mācāt. Mūsu vidū nav divu pilnīgi vienādu cilvēku; katram cilvēkam, kuru jūs mācāt, ir unikāla pieredze, skatījums un talantu kopums. Lūdziet, lai saprastu, kā to izmantot, iesaistot audzēkņus nodarbībā. Ja jūs labāk izpratīsiet tos, kurus mācāt, jūs varēsiet nodrošināt tiem jēgpilnu un neaizmirstamu mācību pieredzi (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga7. lpp.).