Kristus uzveic Sātanu

Kristus uzveic Sātanu, Roberts T. Barets

4.–10. februāris

Mateja 4. nod.; Lūkas 4.–5. nod.

„Tā Kunga Gars ir ar Mani”

Studējot Mateja 4. nod. un Lūkas 4.–5. nodaļu, pierakstiet gūtos iespaidus. Tas palīdzēs saņemt atklāsmi par to, kā vislabāk atsaukties nodarbības dalībnieku vajadzībām. Lai gūtu papildus idejas, jūs varētu izmantot arī rokasgrāmatu „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm un šo nodarbības izklāstu.

Pierakstiet gūtos iespaidus

dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Šīs nedēļas lasāmvielā ir iekļauts apgalvojums: „Viņi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni.” (Lūkas 4:32; skat. arī Marka 1:22.) Kādos pantos no šīm nodaļām nodarbības dalībnieki varētu dalīties, runājot par to, kas tiem ir palīdzējis sajust šādu mācības spēku?

mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

Mateja 4:1–11; Lūkas 4:1–13

Debesu Tēvs ir dāvājis mums spēku un līdzekļus, lai mēs varētu pretoties kārdinājumiem.

• Stāsts par to, kā Glābējs pretojās Sātanam, var palīdzēt nodarbības dalībniekiem saprast, kādos veidos Sātans cenšas mūs kārdināt. Nodarbības dalībnieki varētu izvēlēties kādu no Mateja 4:1–11 vai Lūkas 4:1–13 aprakstītajiem kārdinājumiem un padomāt, kā šis kārdinājums varētu izpausties mūsdienās (šajā uzdevumā varētu palīdzēt arī apgalvojumi, kas iekļauti sadaļā „Papildus avoti”). Kāpēc mums būtu lietderīgi zināt, ka kārdinājumi, ar kuriem sastapās Glābējs, līdzinās mūsdienu kārdinājumiem? Kas palīdzēja Kristum pretoties šiem kārdinājumiem? Vēl dažus Svēto Rakstu piemērus tam, kā cilvēki ir pretojušies Sātanam, skat. 1. Mozus 39:7–20, 2. Nefija 4:16–35 un Mozus gr. 1:10–22.

• Lai uzsāktu diskusiju par Mateja 4:1–11 un Lūkas 4:1–13, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādus jautājumus: Ko mēs no šī stāsta varam mācīties par Kristu? un Ko mēs varam mācīties par Sātanu? Pēc tam aiciniet, lai nodarbības dalībnieki atbild uz minētajiem jautājumiem, pārskatot dotās rakstvietas, un pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles.

• Kas varētu palīdzēt jūsu audzēkņiem pretoties kārdinājumiem? Jūs varētu lūgt, lai nodarbības dalībnieki pārskata Mateja 4:1–11 vai Lūkas 4:1–13, pievēršot uzmanību tam, kā zināšanas par Svētajiem Rakstiem palīdzēja Glābējam atbildēt Sātanam, sakot: „Stāv rakstīts …” Atvēliet nodarbības dalībniekiem laiku, lai viņi varētu atrast un dalīties rakstvietās, kas varētu tos stiprināt un spēcināt, sastopoties ar kārdinājumiem. (Lai gūtu papildus idejas, viņi varētu pārskatīt Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Kārdināt, kārdinājums”.)

Lūkas 4:16–30

Jēzus Kristus ir Mesija, par kuru tika pravietots.

• Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem izprast šo stāstu, jūs varētu paskaidrot, ka tituli — Mesija un Kristus — nozīmē „Svaidītais”. Lūdziet, lai viņi izlasa Lūkas 4:18–21 un padomā par to, ko nozīmē tas, ka Jēzus ir Kristus, Mesija jeb Svaidītais. Viņiem varētu būt lietderīgi izlasīt arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Svaidītais”. Kā Jēzus mums paziņo, ka Viņš ir arī mūsdienu Mesija? Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki pastāsta, kā viņi ir pārliecinājušies par to, ka Jēzus Kristus ir viņu Glābējs.

• Nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi izpētīt arī to, kādēļ Nācaretes ļaudis nepieņēma Jēzu kā Mesiju, par kuru ticis pravietots. To varētu paveikt, salīdzinot šo ļaužu attieksmi ar to, kā rīkojās atraitne no Sareptas un Naamans, par kuriem rakstīts Vecajā Derībā. Jūs varētu savlaicīgi palūgt, lai daži nodarbības dalībnieki sagatavojas sniegt kopsavilkumu par šiem stāstiem (skat. 1. Ķēniņu 17:8–24; 2. Ķēniņu 5:1–17; Lūkas 4:16–30). Ko šie panti māca par to, kā mēs varam pieredzēt brīnumus, atsaucoties Dieva kalpu aicinājumiem? Vai tajā, ko Glābējs teica Nācaretes ļaudīm, varētu būt ietverti kādi vēstījumi mūsdienu Baznīcas locekļiem?

Mateja 4:18–22; Lūkas 5:1–11

Apņemšanās — sekot Kristum — nozīmē, ka mēs pieņemam Viņa gribu, atsakoties no savējās.

• Dažkārt Tā Kunga dotie norādījumi sākumā var šķist neizprotami. Nodarbības dalībnieki varētu pārskatīt Lūkas 5:1–11, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs teica Pēterim un kādēļ Pēterim šie norādījumi varēja šķist apšaubāmi. Kā šī pieredze varēja iespaidot Pētera domas par Glābēju un viņa paša personīgo spriestspēju? Jūs varētu aicināt, lai nodarbības dalībnieki pastāsta par kādu gadījumu, kad tie ir īstenojuši ticību dievišķiem norādījumiem, tos pilnībā neizprotot. Ko viņi ieguva, pateicoties tam, ka rīkojās ticībā?

  Jēzus jūras krastā aicina Pēteri un Andreju

  „Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Mateja 4:19.)

• Lai mēs varētu kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem, arī mums ir no kaut kā jāatsakās, tāpat kā zvejniekiem, kuri „atstāja visu”, lai sekotu Viņam (Lūkas 5:11). Ko Mateja 4:18–22 vēsta par Pētera, Andreja un Jāņa attieksmi un ticību? Jūs varētu atnest uz nodarbību tīklu, aicinot, lai nodarbības dalībnieki pieraksta uz nelielām lapiņām to, no kā viņi ir ar mieru atteikties vai jau ir atteikušies, lai sekotu Kristum, un ieliek šīs lapiņas tīklā. Jūs varētu aicināt, lai daži nodarbības dalībnieki pastāsta, kā viņu dzīve ir mainījusies, pateicoties izvēlei — atstāt visu, lai sekotu Glābējam.

mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Lai iedvesmotu nodarbības dalībniekus nākamās nedēļas laikā izlasīt Jāņa 2.–4. nodaļu, jūs varētu lūgt, lai tie padomā, ko, pēc viņu domām, nozīmē „piedzimt no jauna”. Pastāstiet viņiem, ka nākamās nedēļas lasāmviela palīdzēs tiem atbildēt uz šo jautājumu.

resursu simbols

Papildus avoti

Mateja 4. nod.; Lūkas 4.–5. nod.

Jēzus ir Mesija.

Video „Jesus Declares He Is the Messiah” (LDS.org).

Kārdinājumu veidi.

Pēc tam, kad bija runājis par kārdinājumiem, ar kuriem Glābējs saskārās, būdams tuksnesī, prezidents Deivids O. Makejs mācīja:

„Ikvienu no kārdinājumiem, kas mūs visus piemeklē, var iedalīt kādā no šiem trim veidiem:

(1) kārdinājums ļauties kārībām vai kaislībām;

(2) tieksme uz lepnību, patmīlību vai iztapšanu modes tendencēm;

(3) vēlme pēc pasaulīgajām bagātībām un varas, kā arī zemes īpašumu un citu cilvēku laicīgo īpašumu pārvaldīšanas.” (Teachings of Presidents of the Church: David O. McKay (2003. g.), 82. lpp.)

Runājot par Jēzus pieredzi Mateja 4. nodaļā, elders Džefrijs R. Holands mācīja:

„„Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” …

Šis kārdinājums nebija saistīts ar ēšanu. … Šī kārdinājuma būtība vai vismaz daļa no tā, kam es vēlos pievērsties, slēpjas veidā, kādā šī maize tiek iegūta jeb tajā, kā tiek apmierināta mūsu fiziskā, cilvēcīgā tieksme, aicinot darīt to vieglākajā veidā — caur ļaunprātīgu spēka izmantošanu, nevēloties gaidīt pareizo laiku un pareizo veidu. …

„Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē” no šī tempļa virsotnes. …

Šis kārdinājums ir vēl izsmalcinātāks par pirmo. Šis ir garīgs kārdinājums — apmierināt personīgo izsalkumu, kas ir vēl lielāks par vajadzību pēc maizes. Vai Dievs Viņu izglābs? … Kādēļ gan negūt garīgu apstiprinājumu, neiegūt lojālu draudzi un nesniegt atbildi šim kaitinošajam velnēnam, tikai vienu vienīgu reizi piesaucot Dieva spēku? …

Taču Jēzus neatsaucās šim garīgajam kārdinājumam. Arī atsacīšanās un savaldība ir daļa no dievišķās sagatavošanās. … Pat Dieva Dēlam bija jāgaida. Pestītājs, kurš nekad nedāvātu citiem lētu labvēlību, visdrīzāk, neprasītu ko tādu arī Sev. …

 „To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.”

Sātans … [vaicā]: „Kāda ir tava cena? No lētas maizes tu atsakies. No kliedzošas un teatrālas Mesijas izrādīšanās tu atsakies, taču neviens cilvēks nevar pretoties šīs pasaules bagātībām. Nosauc savu cenu!” Sātans turpina, balstoties uz savu pirmo neticības apliecinājumu — nepārprotamo uzskatu, ka šajā pasaulē par naudu var nopirkt pilnīgi visu.

Jēzus kādudien valdīs pār pasauli. Viņš valdīs pār visiem tās valdījumiem un varām. Viņš būs ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs. Taču ne šādā veidā.” („The Inconvenient Messiah”, Ensign, 1984. g. febr., 68.–71. lpp.)

Pasniegšanas pilnveidošana

Pasakieties tiem, kurus mācāt. Neaizraujieties ar mācīšanu, aizmirstot pateikties audzēkņiem par viņu ieguldījumu stundas laikā! Viņiem ir jāzina, ka jūs novērtējat viņu vēlmi dalīties personīgajās atziņās un liecībā.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 33. lpp.)