Helamana 3. un 6. nodaļa

„Tā mēs redzam”

Mormons pārdomās, veicot pierakstus

Iedomājies, ka tu raksti vēstuli, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri dzīvos nākotnē pēc simtiem gadu. Pravietis Mormons būtībā tieši to darīja. Saīsinot nefijiešu vēsturi un iegravējot to uz zelta plāksnēm, viņš laiku pa laikam norādīja uz svarīgām patiesām mācībām, izmantojot tādus izteikumus kā „tā mēs redzam”. Viņa izceltās patiesās mācības var mums palīdzēt tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem. Šī nodarbība var tev palīdzēt atpazīt patiesās mācības no Svētajiem Rakstiem un izspriest, kā tās var ietekmēt tavu dzīvi.

Izdzīvošanas ceļvedis

• Ja tev lūgtu uzrakstīt skolas izdzīvošanas ceļvedi 12 un 13 gadus veciem bērniem, ko tu tajā iekļautu?

Izlasi, ko prezidents Rasels M. Nelsons teica par tavas dzīves izdzīvošanas ceļvedi:

Prezidents Rasels M. Nelsons

[Mormona grāmatas] pravieši, Tā Kunga iedvesmoti, redzēja mūsdienas un izvēlējās mācības un principus, kas mums varētu palīdzēt visvairāk. Mormona Grāmata ir mūsu pēdējo dienu izdzīvošanas rokasgrāmata. (Rasels M. Nelsons, „Pieņemiet turpmāko ar ticību” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 75. lpp.)

• Kā mācība un patiesības, ko tu atrodi Svētajos Rakstos, palīdz tev garīgi izdzīvot? Vai vari minēt kādus nesenus piemērus?

Studējot Helamana 3. un 6. nodaļu, tev būs iespēja vingrināties mācības un principu atpazīšanā Svētajos Rakstos. Tas var palīdzēt tev jēgpilnāk studēt Svētos Rakstus un tuvināt tevi un tavu ģimeni Kristum.

„Tā mēs redzam …”

Visu Helamana 1.–6. nodaļā aprakstīto strīdu laikā bija īslaicīgi miera brīži. Helamana 3. nodaļā daudzi tūkstoši tika kristīti Baznīcā un tā uzplauka. Helamana 6. nodaļā, pēc daudzu lamaniešu pievēršanās, nefijieši un lamanieši dzīvoja vienotībā, abām tautām raugoties uz To Kungu. Abās šajās nodaļās Mormons pārtrauca stāstījumu par nefijiešu vēsturi, lai izceltu svarīgu patiesības mācību un principus. Viņš to darīja, izmantojot izteikumu „tā mēs redzam”.

Izlasi Helamana 3:27–30 un 6:34–36, lai atrastu „tā mēs redzam” patiesības apgalvojumus. Atzīmē šīs patiesās mācības savos Svētajos Rakstos un pieraksti tās ar saviem vārdiem studiju dienasgrāmatā.

Tālāk izvēlies vienu no atrastajām patiesībām un uzskaiti dažas garīgās briesmas, izaicinājumus vai uzbrukumus ticībai, kuros šī patiesība var palīdzēt tev izdzīvot. Piemēram, ja tu izmantoji patiesību — ja mēs izvēlamies labprātīgi ticēt Tā Kunga vārdiem, tad Viņš izlies pār mums Savu Garu (skat. Helamana 6:36), tu varētu uzskaitīt tādas briesmas kā, piemēram, nepieciešamību pēc zinātniskiem pierādījumiem, pirms ticēt Svētajiem Rakstiem, uzticēšanos pasaulīgiem ekspertiem vairāk nekā praviešiem vai paļaušanos uz loģiku vairāk nekā uz garīgiem iespaidiem.

Atceries prezidenta Nelsona izteikumu šīs nodarbības sākumā par to, ka Mormona Grāmata ir mūsu pēdējo dienu izdzīvošanas ceļvedis.

1. Izpildi šādu uzdevumu:

   Uz papīra lapas uzraksti „Kā izdzīvot …” un pabeidz teikumu ar kādu no tavām uzskaitītajām briesmām, izaicinājumiem vai uzbrukumiem. Piemēram, ja izmantoji iepriekš noteikto patiesību, vari uzrakstīt: „Kā pārdzīvot uzbrukumu garīgajiem iespaidiem”. Izmanto izvēlēto patiesību, lai izveidotu vienas lappuses izdzīvošanas ceļvedi. Ar zīmējumiem vai vārdiem izskaidro, kā šī patiesība var palīdzēt pusaudzim garīgi izdzīvot. Iekļauj savā izdzīvošanas ceļvedī vismaz divas no šīm idejām:

   • Kāpēc šī patiesība var palīdzēt kādam garīgi izdzīvot tevis uzskaitītajās grūtībās

   • Citas rakstvietas, kas attiecas uz šo patiesību vai palīdz tevis uzskaitītajās grūtībās

   • Kā šī patiesība ved tevi vai citus pie Jēzus Kristus vai palīdz tev saņemt Viņa spēku

   • Kas varētu notikt ar cilvēkiem, ja šī patiesība nav zināma vai netiek ievērota

   • Kā pasaule mainītos, ja visi izvēlētos dzīvot saskaņā ar šo patiesību

Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?

Helamana 3:27–28. Es cīnos ar tik daudz ko. Vai debesu vārti man tiešām ir atvērti?

Elders D. Deuns Kornišs no Septiņdesmitajiem mācīja:

Elders Dž. Deuns Kornišs:

Līdzīgi, kā bija ar šo manu pieredzi, mūsu Baznīcas locekļi bieži vien vaicā: „Vai es esmu pietiekami labs cilvēks?” un „Vai man tik tiešām izdosies nonākt celestiālajā valstībā?” Protams, ka nav tādas lietas kā „būt pietiekami labam”. Neviens no mums nekad nevarētu „nopelnīt” vai „izpelnīties” glābšanu, bet ir normāli domāt par to, vai esam pieņemami Tam Kungam, kas, manuprāt, ir šo jautājumu būtībā. …

… Debesu Dievs nav cietsirdīgs tiesnesis, kurš mēģina atrast jebkuru iemeslu, lai izsviestu mūs no spēles. Viņš ir mūsu pilnīgi mīlošais Tēvs, kurš vairāk par visu vēlas, lai Viņa bērni atgrieztos mājās un mūžīgi dzīvotu kopā ar Viņu ģimenēs. Viņš patiešām atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai mēs nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību! [Skat. Jāņa 3:16]. Lūdzu, ticiet un, lūdzu, saņemiet cerību un mierinājumu no šīs mūžīgās patiesības. Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mums izdotos! Tas ir Viņa darbs un Viņa godība [skat. Mozus 1:39].

… Neviens no mums nekad nebūs „pietiekami labs”, mēs varam tikt glābti vienīgi, pateicoties Jēzus Kristus nopelniem un žēlastībai [skat. 2. Nefija 2:6–8], taču, tā kā Dievs ciena mūsu brīvo gribu, mēs nevaram tikt glābti, ja necenšamies. (Dž. Deuns Kornišs, „Vai es esmu pietiekami labs? Vai man izdosies?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 32.–34. lpp.)

Helamana 6:35–36. Ko tas nozīmē, ka Tā Kunga Gars sāka atkāpties?

Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka mūsu izvēles un rīcība var mūs attālināt no Svētā Gara:

Elders Deivids A. Bednārs

Tieši tāpēc, ka apsolītā [kristību un Svētā Vakarēdiena] svētība ir tas, ka Svētais Gars varētu vienmēr būt ar mums, mums ir jābūt uzmanīgiem un jāmācās no izvēlēm un ietekmēm, kas mūs nošķir no Svētā Gara.

Kurss ir skaidrs. Ja kaut kas, ko mēs domājam, redzam, dzirdam vai darām, attālina mūs no Svētā Gara, tad mums ir jāpārstāj domāt, skatīties, klausīties vai darīt to. Piemēram, ja kāda izklaide atsvešina mūs no Svētā Gara, tad šāda izklaide pavisam noteikti nav domāta mums. Tā kā Gars nevar mājot vulgārā, rupjā vai neķītrā vidē, tad šādas lietas pavisam noteikti nav domātas mums. Tāpēc ka mēs atsvešinām no sevis Tā Kunga Garu, kad iesaistāmies aktivitātēs, no kurām mums būtu jāizvairās, tad tādas aktivitātes noteikti nav domātas mums. (Deivids A. Bednārs, „That We May Always Have His Spirit to Be with Us” (Lai Viņa Gars vienmēr būtu ar mums), vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 30. lpp.)