2018
Baznīcas pareizais nosaukums
2018. gada novembris


Baznīcas pareizais nosaukums

Jēzus Kristus norādīja, lai mēs saucam Baznīcu Viņa Vārdā, jo tā ir Viņa Baznīca, kas ir piepildīta ar Viņa spēku.

Mani mīļotie brāļi un māsas, šajā skaistajā sabata dienā mēs kopīgi līksmojam par daudzām svētībām, ko esam saņēmuši no Tā Kunga. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka jums ir liecība par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju, kā arī par to, ko jūs esat ziedojuši, lai varētu palikt vai atgriezties uz Viņa derību ceļa, un par jūsu nodošanās pilno kalpošanu Viņa Baznīcā.

Šodien es jūtos spiests runāt ar jums par kādu ļoti būtisku tēmu. Pirms dažām nedēļām es nācu klajā ar paziņojumu par nepieciešamajiem labojumiem attiecībā uz Baznīcas nosaukumu.1 Es to darīju tādēļ, ka Tas Kungs dāvāja man iedvesmu attiecībā uz to, cik būtisks ir tas nosaukums, ko Viņš ir devis Savai Baznīcai, pasludinot, ka tā ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.2

Kā jau to varēja sagaidīt, cilvēku attieksme pret šo paziņojumu un atjaunināto stila ceļvedi3 ir bijusi neviennozīmīga. Daudzi Baznīcas locekļi nekavējoties izlaboja Baznīcas nosaukumu savos blogos un sociālajos tīklos. Citi prāto, kādēļ, ņemot vērā visu pasaulē notiekošo, bija nepieciešams uzsvērt kaut ko tik „maznozīmīgu”. Un daži teic, ka to nemaz nav iespējams izmainīt, tad kādēļ vispār censties. Es vēlos paskaidrot, kādēļ mums tik ļoti rūp šis jautājums. Bet sākumā ļaujiet man minēt, kāds nav šo centienu mērķis:

  • nav nosaukuma maiņa.

  • nav organizācijas tēla maiņa.

  • Tie nav virspusēji centieni.

  • nav iegriba.

  • Un tas nav maznozīmīgi.

Gluži pretēji — tas ir labojums. Tā ir Tā Kunga pavēle. Džozefs Smits neizvēlējās Baznīcas nosaukumu, kaut tā tika atjaunota caur viņu; to neizvēlējās arī Mormons. Tas bija Glābējs, kurš teica: „Jo tā tiks Mana baznīca saukta pēdējās dienās, patiesi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.”4

Pat vēl agrāk, mūsu ēras 34. gadā, mūsu Kungs pēc Augšāmcelšanās deva Savas Baznīcas locekļiem līdzīgus norādījumus, apmeklējot tos Amerikas kontinentā. Tolaik Viņš teica:

„Jums jāsauc baznīca Manā Vārdā; …

Un kā tā var būt Mana baznīca, ja vien tā netiek saukta Manā Vārdā? Jo, ja baznīca tiek saukta Mozus vārdā, tad tā ir Mozus baznīca; jeb, ja tā tiek saukta kāda cilvēka vārdā, tad tā ir tā cilvēka baznīca; bet, ja tā tiek saukta Manā Vārdā, tad tā ir Mana baznīca.”5

Tādēļ Baznīcas nosaukums nav apspriežams. Ja Glābējs skaidri norāda, kādam vajadzētu būt Viņa Baznīcas nosaukumam, pat uzsākot Savu paziņojumu ar vārdiem „tā tiks Mana baznīca saukta”, Viņš to domā nopietni. Un, ja mēs pieļaujam, ka Baznīcai tiek piedēvēti segvārdi, pieņemot un pat veicinot to izmantošanu, Viņš jūtas aizvainots.

Kāda gan nozīme ir nosaukumam vai šajā gadījumā segvārdam? Runājot par tādiem Baznīcas segvārdiem kā, piemēram, „PDS Baznīca”, „mormoņu Baznīca” vai „pēdējo dienu svēto Baznīca”, pats būtiskākais ir tas, ka tajos trūkst Glābēja Vārda. Tā Kunga Vārda atmešana, neminot to Tā Kunga Baznīcas nosaukumā, ir Sātana lielākā uzvara. Ja mēs atmetam Glābēja Vārdu, mēs neuzkrītoši pastumjam malā visu, ko Jēzus Kristus ir paveicis mūsu labā, — pat Viņa īstenoto Izpirkšanu.

Padomājiet par to Viņa skatījumā: pirmslaicīgajā dzīvē Viņš bija Jehova, Vecās Derības Dievs. Sava Tēva vadībā Viņš kļuva par šīs Zemes un citu pasauļu Radītāju.6 Viņš izvēlējās pakļauties Sava Tēva gribai un paveikt visu Dieva bērnu labā kaut ko tādu, ko nespēja neviens cits! Nolaižoties no augstumiem, lai nāktu šajā pasaulē kā Tēva vienpiedzimušais Dēls miesā, Viņš tika nežēlīgi nozākāts, izsmiets, apspļaudīts un šaustīts. Ģetzemanes dārzā mūsu Glābējs uzņēmās pilnīgi visas sāpes, visus grēkus un visas mokošās ciešanas, ko vien jūs, es un mēs visi, kas kādreiz ir dzīvojuši vai vēl dzīvos, jelkad ir pieredzējuši. Nesot šo mokošo slogu, Viņš asiņoja katrā porā.7 Minētās ciešanas pastiprinājās, kad Viņš tika cietsirdīgi piesists Golgātas krustā.

Caur šo mokošo pieredzi un Augšāmcelšanos īstenojot Savu bezgalīgo Izpirkšanu, Viņš dāvāja nemirstību visiem un, balstoties uz grēku nožēlas priekšnosacījumiem, atbrīvoja ikvienu no grēka sekām.

Pēc Glābēja Augšāmcelšanās un Viņa apustuļu nāves pasaule iegrima gadsimtiem ilgā tumsībā. Tad, 1820. gadā, Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, parādījās pravietim Džozefam Smitam, uzsākot Tā Kunga Baznīcas Atjaunošanu.

Pēc visa, ko Viņš ir pārcietis, un pēc visa, ko Viņš ir paveicis cilvēces labā, es ar dziļu nožēlu atzīstu, ka mēs esam neapzināti pieņēmuši, ka Tā Kunga atjaunotā Baznīca tiek saukta citos vārdos un nevienā no šiem nosaukumiem nav ietverts Jēzus Kristus svētais Vārds!

Katru svētdienu, cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam svēto solījumu, ko esam devuši mūsu Debesu Tēvam, solot, ka esam ar mieru uzņemties Viņa Dēla, Jēzus Kristus, Vārdu.8 Mēs apsolām sekot Viņam, nožēlot grēkus, ievērot Viņa baušļus un vienmēr Viņu atcerēties.

Izlaižot Viņa Vārdu Viņa Baznīcas nosaukumā, mēs netīši novēršamies no Viņa kā augstākās prioritātes savā dzīvē.

Glābēja Vārda pieņemšana nozīmē arī to, ka mēs ar savu rīcību un vārdiem paziņojam un apliecinām citiem, ka Jēzus ir Kristus. Vai mēs esam tik ļoti baiļojušies aizvainot kādu, kas dēvē mūs par „mormoņiem”, ka neesam aizstāvējuši pašu Glābēju, iestājoties par Viņu attiecībā uz nosaukumu, kādā tiek dēvēta Viņa Baznīca?

Ja mēs kā ļaudis un indivīdi vēlamies piekļūt Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēkam, lai tas mūs attīrītu un dziedinātu, stiprinātu, padarītu varenākus un beigu beigās paaugstinātu, mums ir skaidri jāatzīst, ka šī spēka avots ir Viņš. Mēs varam sākt, dēvējot Viņa Baznīcu Viņa norādītajā vārdā.

Attiecībā uz lielāko daļu pasaules, Tā Kunga Baznīca pašlaik slēpjas zem segvārda „mormoņu baznīca”. Taču, būdami Tā Kunga Baznīcas locekļi, mēs zinām, kas to vada, — tas ir pats Jēzus Kristus. Diemžēl, daudzi, dzirdot terminu mormoņi, var nodomāt, ka mēs pielūdzam Mormonu. Tā nav! Mēs cienām un godājām šo vareno senās Amerikas pravieti.9 Taču mēs neesam Mormona mācekļi. Mēs esam Tā Kunga mācekļi.

Atjaunotās Baznīcas agrīnajās dienās tādi termini kā mormoņu baznīca un mormoņi 10 bieži vien tika izmantoti kā noniecinoši apzīmējumi — kā apvainojoši termini, zākājoši termini —, kuru mērķis bija noliegt Dieva rokas lomu Jēzus Kristus Baznīcas atjaunošanā šajās pēdējās dienās.11

Brāļi un māsas, runājot par Baznīcas pareizā nosaukuma atjaunošanu, varētu minēt daudz pasaulīgu pretargumentu. Tā kā mēs dzīvojam digitālā pasaulē, ņemot vērā vajadzību pēc meklētājprogrammu optimizācijas, kas palīdz mums teju nekavējoties atrast nepieciešamo informāciju, ieskaitot informāciju par Tā Kunga Baznīcu, kritiķi teic, ka šobrīd nebūtu gudri ieviest šādus labojumus. Citi domā, ka tā kā mēs šobrīd esam tik atpazīstami kā „mormoņi” un kā „mormoņu baznīca”, mums vajadzētu likt to lietā.

Ja runa būtu par cilvēku izveidotas organizācijas pārdēvēšanu, šādi argumenti gūtu pārsvaru. Taču šajā izšķiroši svarīgajā lietā mēs uzlūkojam To, kura Baznīca šī ir, atzīstot, ka Tā Kunga ceļi nav un nekad nebūs cilvēku ceļi. Ja mēs būsim pacietīgi un ja mēs sekmīgi darīsim savu daļu, Tas Kungs mūs vadīs šī būtiskā uzdevuma izpildē. Galu galā mēs zinām, ka Tas Kungs palīdz tiem, kuri cenšas darīt Viņa gribu, kā Viņš palīdzēja Nefijam īstenot kuģa būvniecības uzdevumu, lai viņš varētu šķērsot jūru.12

Mēs vēlamies būt pieklājīgi un pacietīgi savos centienos attiecībā uz minēto kļūdu labošanu. Atbildīgie plašsaziņas līdzekļu pārstāvji saprotoši uzklausīs mūsu prasības.

Par to kādā no līdzšinējām vispārējām konferencēm runāja elders Bendžamins De Hoijoss. Viņš sacīja:

„Pirms vairākiem gadiem, kad es kalpoju Baznīcas sabiedrisko attiecību birojā Meksikā, [mēs ar manu biedru] tikām uzaicināti uz kādu radio sarunu šovu. … [Viens no programmas vadītājiem mums] pajautāja: „Kāpēc Baznīcai ir tik garš nosaukums?” …

Izdzirdot šo lielisko jautājumu, mēs ar manu biedru pasmaidījām un sākām skaidrot, ka Baznīcas nosaukumu neizraudzījās cilvēki. To deva Glābējs. … Programmas vadītājs tūliņ cieņpilni atbildēja: „Tad mēs ar lielu prieku to atkārtosim.””13

Šis ziņojums kalpo par paraugu. Laika gaitā ieviesto kļūdu labošana prasīs, lai mēs katrs individuāli un soli pa solim īstenotu pašus labākos pūliņus.14 Pārējā pasaule var sekot vai nesekot mūsu paraugam attiecībā uz pareizā nosaukuma izmantošanu. Taču mums būtu liekulīgi izrādīt neapmierinātību ar to, ka lielākā daļa pasaules attiecina uz Baznīcu un tās locekļiem nepareizus nosaukumus, ja mēs darām to paši.

Jums noderēs mūsu atjauninātais stila ceļvedis. Tur ir rakstīts: „Pirmo reizi, atsaucoties uz Baznīcu, būtu vēlams izmantot Baznīcas pilno nosaukumu: „Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca”. Gadījumos, kad ir nepieciešama īsāka norāde, būtu ieteicams izmantot terminu „Baznīca” vai „Jēzus Kristus Baznīca”. Arī termins „atjaunotā Jēzus Kristus Baznīca” ir ieteicams un uzskatāms par pareizu.”15

Ja kāds jums vaicā: „Vai tu esi mormonis?”, jūs varētu atbildēt: „Ja tu jautā, vai es esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis, tad — jā, es esmu!”

Ja kāds vaicā: „Vai tu esi pēdējo dienu svētais?”16, jūs varētu atbildēt: „Jā, es esmu. Es ticu Jēzum Kristum, un es esmu Viņa atjaunotās Baznīcas loceklis.”

Mani dārgie brāļi un māsas, es jums apsolu — ja mēs darīsim to labāko, lai atsāktu lietot Tā Kunga Baznīcas pareizo nosaukumu, Viņš, kura Baznīca šī ir, izlies pār pēdējo dienu svēto galvām Savu spēku un tādas svētības,17 kādas mēs vēl neesam pieredzējuši. Mums tiks dotas vajadzīgās zināšanas un Dieva spēks, lai palīdzētu nogādāt Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija svētības pie katras tautas, cilts, valodas un tautības, sagatavojot šo pasauli Tā Kunga Otrajai atnākšanai.

Tad kāda gan nozīme ir nosaukumam? Ja tas skar Tā Kunga Baznīcas nosaukumu, tad atbilde ir: „Pati svarīgākā!” Jēzus Kristus norādīja, lai mēs saucam Baznīcu Viņa Vārdā, jo tā ir Viņa Baznīca, kas ir piepildīta ar Viņa spēku.

Es zinu, ka Dievs dzīvo. Jēzus ir Kristus. Viņš šobrīd vada Savu Baznīcu. Šo es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. „Tas Kungs ir devis man iedvesmu attiecībā uz to, cik būtisks ir Viņa atklātais nosaukums Savai Baznīcai, kas ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca. Mums ir dots uzdevums — saskaņot savu dzīvi ar Viņa gribu. Pēdējās nedēļās vairāki Baznīcas vadītāji un departamenti ir veikuši nepieciešamās darbības, lai to izdarītu. Turpmākajos mēnešos tiks sniegta papildus informācija par šo svarīgo jautājumu.” (Rasels M. Nelsons, oficiāls paziņojums par Baznīcas nosaukumu [2018. gada 16. augusts], mormonnewsroom.org.)

  2. Iepriekšējie Baznīcas prezidenti ir nākuši klajā ar līdzīgām prasībām. Piemēram, prezidents Džordžs Alberts Smits teica: „Nepieviliet Tā Kunga uzticību, dēvējot šo Baznīcu par mormoņu baznīcu. Viņš to nenosauca par mormoņu baznīcu.” (Citāts no Conference Report, Apr. 1948, 160.)

  3. Skat. „Stila ceļvedis — Baznīcas nosaukums”, mormonnewsroom.org.

  4. Mācības un Derību 115:4.

  5. 3. Nefija 27:7–8.

  6. Skat. Mozus 1:33.

  7. Skat. Mācības un Derību 19:18.

  8. Skat. Moronija 4:3; Mācības un Derību 20:37, 77.

  9. Mormons bija viens no četriem galvenajiem Mormona Grāmatas autoriem, kuru starpā bija Nefijs, Jēkabs un Moronijs. Viņi visi bija Tā Kunga aculiecinieki, tāpat kā tās iedvesmotais tulkotājs — pravietis Džozefs Smits.

  10. Starp izmantotajiem terminiem bija pat tāds izsmejošs apzīmējums kā mormoņu pamuļķīši (skat. History of the Church, 2:62–63, 126).

  11. Izskatās, ka līdzīgi apzīmējumi radās arī Jaunās Derības laikos. Kad Pāvils tika tiesāts Fēliksa priekšā, par viņu tika teikts, ka viņš ir „nacariešu sektas vadonis” (Ap. d. 24:5). Runājot par frāzi „nacariešu”, kāds komentētājs raksta: „Šādā vārdā kristiešus parasti dēvēja ar nievājošu mērķi. Viņi tika tā nodēvēti tādēļ, ka Jēzus bija no Nacaretes.” (Albert Barnes, Notes, Explanatory and Practical, on the Acts of the Apostles [1937], 313.)

    Līdzīgi raksta arī kāds cits komentētājs, sakot: „Tā kā mūsu Kungs tika nievājoši saukts par „Nacarieti” (Mateja 26:71), jūdi nodēvēja Viņa mācekļus par „nacariešiem”. Tie neatzina, ka viņi būtu kristieši jeb Mesijas mācekļi.” (The Pulpit Commentary: The Acts of the Apostles, ed. H. D. M. Spence and Joseph S. Exell [1884], 2:231.)

    Runājot par līdzīgu tēmu, elders Nīls A. Maksvels dalījās savos secinājumos, sakot: „Pētot Svēto Rakstu vēsturi, mēs redzam atkārtotus centienus noniecināt praviešus, lai no tiem atbrīvotos, piedēvējot tiem nievājošus apzīmējumus. Tomēr vairumā gadījumu viņi tiek vienkārši ignorēti gan no savu laikabiedru puses, gan laicīgās vēstures pierakstos. Beigu beigās agrīnie kristieši tika dēvēti tikai un vienīgi par „nacariešu sektu”.(Ap. d. 24:5.)” (“Out of Obscurity,” Ensign, Nov. 1984, 10.)

  12. Skat. 1. Nefija 18:1–2.

  13. Bendžamins De Hoijoss, „Aicināti par svētajiem” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2011. g. maijs, 106. lpp.

  14. Kaut arī mēs nevaram kontrolēt to, kā mūs dēvē citi, mums ir pilnīga kontrole pār to, kā mēs paši sevi saucam. Kā gan mēs varam gaidīt, lai citi godātu Baznīcas pareizo nosaukumu, ja to nedarām mēs, būdami tās locekļi?

  15. Stila ceļvedis — Baznīcas nosaukums”, mormonnewsroom.org.

  16. Bībelē bieži tiek izmantots termins svētie. Piemēram, Pāvils savā vēstulē efeziešiem vismaz reizi katrā nodaļā izmantoja vārdu svētais. Svētais ir cilvēks, kurš tic Jēzum Kristum un cenšas Viņam sekot.

  17. Skat. Mācības un Derību 121:33.