Jaunieši
Kad nomira mana draudzene
Autore dzīvo Jūtas štatā, ASV.
Pirmajā vidusskolas gadā mana draudzene piedzīvoja aneirismas plīsumu galvas smadzenēs un nākamajā dienā nomira. Kaut arī es biju Baznīcas locekle, man tik un tā bija grūti. Man visu dzīvi tika mācīts, ka es varu vērsties pie Debesu Tēva un Glābēja jebkurā jautājumā, bet man nekad agrāk nebija nācies sastapties ar ko tādu.
Es raudāju stundām ilgi, cenšoties rast kaut ko, jebko, kas dāvātu man mieru. Nākamajā vakarā pēc viņas nāves es pievērsos garīgo dziesmu grāmatai. Pārlapojot to, es uzšķīru dziesmu „Ar mani paliec šovakar!” (Garīgās dziesmas, nr. 99). Es ievēroju trešo pantu:
„Ar mani paliec šovakar!
Bez Tevis vientuļš es.
Tik Tavi vārdi mieru dod
Un Gara gaismu nes.
Bez Tevis pasaul’s tumsība
Šo namu neatstās.
Ar mani paliec šovakar,
Ak, mīļais Pestītāj!”
Šis pants piepildīja mani ar tik lielu mieru! Tovakar es sapratu, ka Glābējs var ne vien palikt kopā ar mani, bet ka Viņš pilnībā zina, kā es jūtos. Es zinu, ka mīlestība, ko es sajutu caur šo garīgo dziesmu, palīdzēja man izturēt to vakaru un ka tā ir palīdzējusi man izturēt arī daudzus citus pārbaudījumus.