2017
Tēmējot centrā
January 2017


Augstākā prezidija vēstījums, 2017. gada janvāris

Tēmējot centrā

Nesen es vēroju, kā kāda cilvēku grupa vingrinājās loka šaušanā. Tikai skatoties vien, man kļuva skaidrs, ka ir vajadzīgs laiks un vingrināšanās, lai apgūtu loka šaušanas mākslu.

Es nedomāju, ka ir iespējams iegūt izcila loka šāvēja reputāciju, šaujot pa tukšu sienu un tad zīmējot mērķus ap bultām. Jums ir jāmācās atrast mērķi un trāpīt tā centrā.

Mērķu zīmēšana

Ideja — par šaušanu vispirms un mērķa zīmēšanu vēlāk — var šķist mazliet absurda, taču dažreiz mēs šādi rīkojamies citos dzīves apstākļos.

Kā Baznīcas locekļi, mēs tiecamies pieķerties evaņģēlija programmām, jautājumiem un pat doktrīnām, kas mums šķiet interesantas, svarīgas vai patīkamas. Mēs tiekam kārdināti zīmēt mērķus tām apkārt, lai noticētu, ka tēmējam evaņģēlija centrā.

To ir vienkārši izdarīt.

Visos laikmetos mēs esam saņēmuši brīnišķīgus padomus un iedvesmu no Dieva praviešiem. Mēs arī saņemam norādījumus un skaidrojumus no dažādām Baznīcas publikācijām, rokasgrāmatām un instrukcijām. Mēs vienkārši varam izvēlēties savu iemīļotāko evaņģēlija tematu, apvilkt tam apkārt mērķi un apgalvot, ka esam noteikuši evaņģēlija centru.

Glābējs vieš skaidrību

Šī problēma nav sastopama tikai mūsdienās. Senos laikos reliģijas vadītāji pavadīja daudz laika pierakstot, grupējot un diskutējot, kurš no simtiem baušļu bija vissvarīgākais.

Kādu dienu kāda reliģijas pētnieku grupa mēģināja panākt, lai Glābējs nonāktu pretrunā pats ar Sevi. Viņi lūdza Viņu izteikties par jautājumu, par kuru tikai daži bija vienisprātis.

„Mācītāj,” viņi vaicāja Viņam, „kurš ir augstākais bauslis bauslībā?”

Mēs visi zinām, kā Jēzus atbildēja: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.

Šis ir augstākais un pirmais bauslis.

Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.

Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.”1

Lūdzu, pievērsiet uzmanību pēdējam teikumam: „Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.”

Glābējs ne tikai parādīja mums mērķi, bet arī noteica tā centru.

Trāpīšana mērķī

Kā Baznīcas locekļi, mēs noslēdzam derību — uzņemties Jēzus Kristus Vārdu. Netieši izteikta šajā derībā ir sapratne par to, ka mēs centīsimies mācīties par Dievu, mīlēsim Viņu, vairosim savu ticību Viņam, godāsim Viņu, staigāsim Viņa takas un būsim nelokāmi Viņa liecinieki.

Jo vairāk mēs mācāmies par Dievu un sajūtam Viņa mīlestību pret mums, jo vairāk mēs apzināmies, ka Jēzus Kristus bezgalīgais upuris ir dievišķa dāvana no Dieva. Savukārt Dieva mīlestība iedvesmo mūs izvēlēties iet pa patiesas grēku nožēlošanas taku, kas mūs aizvedīs līdz piedošanas brīnumam. Šis process vairo mūsu mīlestību un līdzjūtību pret apkārtējiem. Mēs iemācīsimies neskatīt vīru pēc cepures. Mēs pretosimies kārdinājumam — apsūdzēt vai tiesāt citus par viņu grēkiem, nepilnībām, trūkumiem, politiskajiem uzskatiem, reliģisko pārliecību, tautību vai ādas krāsu.

Katru, ko satiksim, mēs redzēsim kā mūsu Debesu Tēva bērnu — mūsu brāli vai māsu.

Mēs vērsīsimies pie citiem sapratnē un mīlestībā — pat pie tiem, kurus mīlēt varētu nebūt sevišķi viegli. Mēs sērosim ar tiem, kas sēro, un mierināsim tos, kam nepieciešams mierinājums.2

Un mēs atskārtīsim, ka mums nevajag mocīties šaubās par pareizo evaņģēlija mērķi.

Divi augstākie baušļi ir šis mērķis. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.3 Kad mēs to pieņemsim, visas pārējās labās lietas nostāsies savās vietās.

Ja mūsu galvenā uzmanība, domas un pūliņi ir centrēti uz savas mīlestības vairošanu pret Visuvareno Dievu un savas sirds dāvāšanu citiem, mēs varam zināt, ka esam atraduši pareizo mērķi un tēmējam tā centrā — kļūstot patiesi Jēzus Kristus mācekļi.