Atpazīt Sātana viltojumus
Autors dzīvo Jūtā, ASV.
Kad mēs saskaramies ar garīgajiem viltojumiem, Mormona Grāmata var palīdzēt mums noteikt, kas ir patiess un kas nav.
Reiz pārtikas veikalā es savā makā liku dažus ASV dolārus, kad manu uzmanību piesaistīja viena banknote. Man šķita, ka tās zaļā krāsa ir nedaudz blāvāka, salīdzinot ar citām, un es to papētīju tuvāk. Tad es ievēroju, ka prezidenta Džordža Vašingtona attēls bija nedaudz izplūdis. Pat papīrs pēc taustes šķita citādāks. Tas bija viltojums! Kasiere apmainīja šo dolāra banknoti pret īstu un tad atdeva viltojumu veikala vadītājam.
Kopš tās reizes es daudz domāju par viltoto dolāra banknoti. Es prātoju, cik ilgi tā ir bijusi apgrozībā un cik cilvēkus šo gadu laikā tā ir apmuļķojusi. Īstenībā, ja es nebūtu pievērsis uzmanību, arī es tiktu piemuļķots. Taču, salīdzinot to ar īstu banknoti un koncentrējoties uz to, kas tām ir atšķirīgs, nevis kopīgs, es varēju noteikt, ka tas ir viltojums.
Mormona Grāmatā ir minēti daudzi garīgo krāpnieku piemēri, kas sekoja Sātana melošanas un maldināšanas metodēm, lai gūtu sev labumu. Studējot viņu viltības un taktikas, mēs sākam pamanīt viņu kļūdas un maldus, gluži tāpat kā trenēta acs sāk ievērot atšķirību starp īstu un viltotu naudu. Jo vairāk mēs trenējam savu aci, lai atpazītu atšķirības, jo labāk sagatavoti mēs būsim, lai atmaskotu mūsdienu krāpniekus un atvairītu viņu melus.
Informācijas apkopošana par Sātana viltojumiem
Sātans cenšas mūs novirzīt no ceļa ar sava veida garīgajiem viltojumiem, un, ja neesam uzmanīgi, mēs tiksim piemuļķoti. Prezidents Džozefs F. Smits (1838–1918) brīdināja: „Sātans ir prasmīgs atdarinātājs, un, tā kā īsta evaņģēlija patiesība tiek dota pasaulei arvien lielākā apmērā, viņš izplata nepatiesas mācības kā viltotas monētas. Sargieties no šīs viltotās naudas, ar to varēs nopirkt tikai vilšanos, ciešanas un garīgo nāvi.”1
Mēs varam iegūt labāko aizsardzību pret Sātana viltojumiem, kas var piemuļķot, ja pēc iespējas labāk pārzinām evaņģēlija patiesās mācības. Jo labāk mēs pārzinām patiesību, jo vieglāk būs ievērot atšķirības, kad Sātans mums pasniegs savus viltojumus. Un, kad viņš to darīs, mums ir jāmeklē atšķirības, nevis līdzības, gluži tāpat kā es darīju ar savu dolāra banknoti, jo tieši tā vienmēr tiek atklāti meli.
Prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994) mācīja: „Mormona Grāmata atmasko Kristus ienaidniekus. … Dievs Savā bezgalīgajā paredzējumā izveidoja Mormona Grāmatu tā, lai mēs spētu saskatīt kļūdas un zinātu, kā cīnīties pret nepatiesiem izglītības, politiskajiem, reliģiskajiem un filozofiskajiem principiem mūsdienās.”2
Šodien mēs esam karā ar Sātanu. Mums, tāpat kā jebkurai citai armijai, ir jāzina, ko ienaidnieks grasās darīt. Zināšanas, piemēram, par to, kad un kur ienaidnieks uzbruks, var būt ļoti noderīga informācija. Tieši tādēļ šo ziņu iegūšanu sauc par „informācijas apkopošanu”. Lai pazītu savu ienaidnieku, mums ir jākļūst gudrākiem par viņu. Mormona Grāmata var mums palīdzēt „apkopot informāciju” par Sātana krāpnieciskajām metodēm.
Glaimojoši vārdi ir viltojums
Vairāk kā puse krāpnieku Mormona Grāmatā izmanto glaimojošus vārdus un harizmātisku personību, lai sasniegtu savus mērķus. Piemēram, Šeremam „bija pilnīgas zināšanas par tautas valodu; tāpēc viņš varēja izmantot daudz glaimu un daudz runas spēka, saskaņā ar velna spēku” (Jēkaba 7:4). Ķēniņa Noas ļaunie priesteri runāja tukšus un glaimojošus vārdus (Mosijas 11:7), šādi liekot cilvēkiem nodoties elku pielūgšanai un citām ļaundarībām. Korihors savās dienās panāca līdzīgu rezultātu, „aizvilinādams daudzu sirdis” (Almas 30:18). Gan Amalikijs, gan Gadiantons izmantoja savu glaimošanas prasmi, lai radītu ļauno sekotāju armijas (skat. Almas 46:10; Helamana 2:4).
Tas nenotika nejauši. Glaimi ir sekli, nepatiesi, liekulīgi un pārspīlēti. Nefijs brīdināja par tiem, kas „mācīs šādā veidā viltu un maldus, un ģeķīgas mācības un uzpūtīsies savās sirdīs, un centīsies savus nodomus dziļi apslēpt Tā Kunga priekšā, un viņu darbi būs tumsībā” (2. Nefija 28:9).
Glaimi bieži tiek izmantoti, lai maldinātu; tiem parasti ir apslēpts motīvs vai iemesls. Glaimi ir vairāk saistīti ar to, kā tiek pateikts, nevis — kas tiek pateikts, un tie uzrunā miesīgā cilvēkā iedomību un lepnību. Savukārt Tā Kunga pravieši stāsta mums vienkāršas, tomēr svarīgas patiesās mācības, ko mums vajag dzirdēt.
Sātans runā glaimu valodā. Prezidents Džeimss E. Fausts (1920–2007), Augstākā prezidija otrais padomnieks, paskaidroja: „[Sātana] balss bieži izklausās tik loģiska, un viņa vēstījumu ir tik viegli pamatot. Tā piesaista, intriģē un ir ausij tīkama. Tā nav griezīga, nav arī nesaskanīga. Neviens neieklausītos Sātana balsī, ja tā būtu spalga vai nepatīkama.”3
Kad pasaule mums sniedz kādu ideju, filozofisku domu vai viedokli, kas uzrunā vienīgi mūsu iedomību un lepnību vai kas vienkārši izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tam ir jābūt mūsu tūlītējam brīdinājumam. Izturieties pret šādām idejām kā pret viltojumiem. Salīdziniet tās ar patiesajām mācībām, ko māca Tā Kunga pravieši. Meklējiet, kas tām ir atšķirīgs, nevis kas kopīgs, un viltus idejas kļūs acīmredzamas.
Nehors — pazīstams krāpnieks
Nehors labprāt izmantoja Sātana glaimošanas metodi. Apskatīsim viņu kā garīgā krāpnieka piemēru. Nehors, kura mācība šķietami balstījās uz ideju par pestītāju, bija slavens un harizmātisks sludinātājs nefijiešu vidū. Nehors piesaistīja daudzus sekotājus, mācot, ka „visa cilvēce tiks izglābta pēdējā dienā” un „visiem cilvēkiem būs mūžīgā dzīve” (Almas 1:4).
Vai mēs varam pamanīt, kāpēc Nehora vēstījums šķiet tik pievilcīgs? Viņš mācīja par bezrūpīgu un visu pieļaujošu Dievu — Dievu, kurš Savas mīlestības dēļ pret ikvienu cilvēku, izglābs visus, neskatoties ne uz ko. Tā kā uz priekšu — dariet, kas jums tīk, jo tāpat viss būs labi. Šī ir vilinoša doma, ko pieņēma kā daudzi Nehora laika ļaudis (skat. Almas 1:5), tā pieņem arī daudzi mūsdienu cilvēki. Brīvbiļete uz debesīm ir acīmredzot tas, ko cilvēki vēlas.
Tad kas nebija kārtībā ar Nehora vēstījumu? Izskatīsim vēlreiz viņa mācības galvenos punktus:
-
Dievs radīja visus cilvēkus — patiesi.
-
Dievs mīl visus cilvēkus — patiesi.
-
Mums nevajadzētu baidīties no Dieva — patiesi.
-
Mums vajadzētu priecāties par glābšanas ideju — patiesi.
Tiktāl daudzas Nehora mācības ir līdzīgas evaņģēlija patiesajām mācībām. Taču atcerieties — gluži tāpat kā ar viltotu naudu, mums ir jāmeklē atšķirīgais, nevis kopīgais. Tāpēc aplūkosim Nehora pēdējo punktu:
-
Dievs dāvās visiem mūžīgo dzīvi — nepatiesi!
Te ir svarīga atšķirība, kas norāda mums uz to, ka Nehors ir garīgais krāpnieks. Ikviens saņems glābšanu no fiziskās nāves, taču glābšana no garīgās nāves ir atkarīga no mūsu labprātīgas grēku nožēlošanas. Ja mēs nožēlojam grēkus, mēs varam saņemt mūžīgo dzīvi (skat. Jēkaba 6:11). Taču par brīvu to neviens nedāvās.
Gideons un Alma atpazina krāpnieku
Nehora ļaunums tika atmaskots tai dienā, kad viņš satika Gideonu, taisnīgu skolotāju Dieva Baznīcā. Pirms vairākiem gadiem Gideons drosmīgi stājās pretī ķēniņam Noa un tādējādi guva pieredzi ar garīgajiem krāpniekiem (skat. Mosijas 19:4–8). Nehors „sāka asi strīdēties ar to, lai viņš varētu aizvilināt baznīcas ļaudis; bet [Gideons] pretojās viņam, pamācot to ar Dieva vārdiem” (Almas 1:7). Gideons atpazina Nehoru kā krāpnieku. Būdams atmaskots, Nehors ķērās pie citas Sātana metodes — slepkavības. Taču Gideona nāve nebija veltīga. Cilvēki atveda krāpnieku Nehoru Almas priekšā, lai to tiesātu.
Alma redzēja, ka Nehors bija ne vien vainīgs viltus priesterībā un slepkavībā, bet, ja viltus priesterība tiktu uzspiesta šai tautai, „tas novestu pie tās pilnīgas iznīcināšanas” (Almas 1:12). Tāpēc Nehoram tika piespriests nāvessods, un viņš „cieta kaunpilnu nāvi” (Almas 1:15).
Gideons un Alma ir mūsu paraugi. Ja Gars ir ar mums, tad mēs redzēsim un dzirdēsim par „lietām, kādas tās patiesībā ir” (Jēkaba 4:13). Mēs atpazīsim Sātana viltus plānus un shēmas „kā dienas gaismu no nakts tumsas … ar pilnīgām zināšanām” (Moronija 7:15).
Mūsu „krāpnieks” un ienaidnieks ir gudrs, bet, tāpat kā Gideons un Alma, mēs varam būt gudrāki. Gluži tāpat kā es sāku pamazām ievērot atšķirības starp manām divām dolāru banknotēm, mēs varam pakāpeniski trenēt savu aci, kā arī prātu un garu, lai atpazītu atšķirības starp patiesību un meliem. Ja mēs tā darīsim, tad atpazīsim krāpniekus un atvairīsim viņu melus.