Apmeklējuma mācības vēstījums, 2013. gada septembris

Pašpaļāvība

Lūdziet un studējiet šo materiālu, un piemērotā brīdī apspriediet to ar māsām, kuras apmeklējat. Uzdodiet jautājumus, kas palīdz jums stiprināt māsas, kuras apmeklējat, un padara Palīdzības biedrību par aktīvu jūsu dzīves sastāvdaļu. Vairāk informācijas skatiet: reliefsociety.lds.org.

Palīdzības biedrības zīmogs

Ticība, ģimene, palīdzība

Pašpaļāvība ir spēja, apņemšanās un centieni nodrošināt personīgo un mūsu ģimeņu garīgo un laicīgo labklājību.¹

Mācoties un pielietojot pašpaļāvības principus savās mājās un sabiedrībā, mums ir iespēja parūpēties par nabadzīgajiem un trūcīgajiem un palīdzēt citiem kļūt pašpaļāvīgiem, tā lai viņi varētu pārvarēt grūtus brīžus.

Tā ir mūsu privilēģija un pienākums — izmantot savu izvēles brīvību, lai kļūtu garīgi un laicīgi pašpaļāvīgi. Runājot par garīgo pašpaļāvību un mūsu atkarību no Debesu Tēva, elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja: „Mēs kļūstam pievērsti un garīgi pašpaļāvīgi, kad mēs ar lūgšanām dzīvojam atbilstoši savām derībām — cienīgi pieņemam Svēto Vakarēdienu, esam tempļa rekomendācijas cienīgi un ziedojam sevi, lai kalpotu citiem.”²

Elders Heilzs ieteica mums kļūt laicīgi pašpaļāvīgiem, „kas arī nozīmē iegūt tālāku izglītību pēc vidusskolas vai apgūt arodu, iemācīties strādāt un dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Izvairoties no parādiem un uzkrājot naudu tagad, mēs esam sagatavoti pilna laika kalpošanai baznīcā nākotnē. Laicīgās un garīgās pašpaļāvības mērķis ir nodrošināt sevi tā, lai mēs varam palīdzēt citiem grūtībās nonākušiem cilvēkiem.”³

No Svētajiem Rakstiem

Mateja 25:1–13; 1. Timotejam 5:8; Almas 34:27–28; Mācība un Derības 44:6; 58:26–29; 88:118

No mūsu vēstures

Pēc tam, kad pēdējo dienu svētie bija sapulcējušies Soltleikas ielejā, kas tajā laikā bija izolēts tuksnesis, prezidents Brigams Jangs gribēja, lai pēdējo dienu svētie šeit plaukst un zeļ un lai izveido sev pastāvīgas dzīves vietas. Tas nozīmēja, ka svētajiem vajadzēja apgūt iemaņas, kas ļautu viņiem kļūt pašpietiekamiem. Šajos centienos prezidents Jangs paļāvās uz sieviešu spējām, talantiem, uzticību un gatavību, un viņš mudināja sievietes uzņemties noteiktus laicīgus pienākumus. Lai arī Palīdzības biedrības māsu pienākumi bieži vien šodien atšķiras no tiem, kas bija toreiz, taču principi paliek nemainīgi:

1. Mācieties mīlēt darbu un izvairieties no bezdarbības.

2. Gūstiet izpratni par sevis ziedošanu.

3. Uzņemieties atbildību par savu garīgo spēku, veselību, izglītību, nodarbinātību, savām finansēm, ēdienu un citām vajadzībām, kas nodrošina dzīvības eksistenci.

4. Lūdziet pēc ticības un drosmes, lai stātos pretī izaicinājumiem.

5. Stipriniet citus, kuriem ir vajadzīga palīdzība. ⁴

© 2013 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/13. Tulkojuma apstiprinājums: 6/13. Visiting Teaching Message, September 2013. Latvian. 10669 153 tulkojums.

Atsauces

1. Skat. Handbook 2: Administering the Church (2010), 6.1.1.

2. Roberts D. Heilzs, „Coming to Ourselves: The Sacrament, the Temple, and Sacrifice in Service”, Liahona un Ensign, 2012. g. maijs, 34. lpp.

3. Roberts D. Heilzs, „Coming to Ourselves”, 36. lpp.

4. Skat. Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society (2011), 51. lpp.

Ko es varu darīt?

1. Kā es palīdzu māsām, kuras es apmeklēju, rast risinājumu tam, lai apmierinātu viņu laicīgās un garīgās vajadzības?

2. Vai mana garīgā pašpaļāvība pieaug, kad es gatavojos Svētajam Vakarēdienam un ziedoju sevi, lai kalpotu?