2013. gada augusta Augstākā prezidija vēstījums
Atpazīstiet, atcerieties un pateicieties
Dievs mums lūdz, lai mēs Viņam pateiktos par jebkuru svētību, ko saņemam no Viņa. Ir viegli kļūt vienaldzīgam savās pateicības lūgšanās, bieži atkārtojot vienus un tos pašus vārdus, bez patiesa nolūka pateicībā sniegt savu sirdi Dievam. Mums „ir jāpateicas Dieva Garā” (M&D 46:32), lai mēs varētu izjust īstu pateicību par to, ko Dievs mums ir devis.
Bet kā lai mēs atceramies pat daļu no visa tā, ko Dievs mūsu labā ir darījis? Apustulis Jānis pierakstīja to, ko Glābējs mums mācīja par atcerēšanās dāvanu, kas nāk caur Svētā Gara dāvanu: „Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis” (Jāņa 14:26).
Svētais Gars atgādina mums to, ko Dievs mums ir mācījis. Un viens no veidiem, kā Dievs mūs māca, — ar Savām svētībām; un tā, ja mēs izvēlamies pielietot ticību, Svētais Gars atgādinās mums par Dieva labsirdību.
Jūs varat pārbaudīt to šodien lūgšanā. Jūs varētu sekot bauslim — „Tev būs pateikties Tam Kungam, tavam Dievam, visās lietās” (M&D 59:7).
Prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994) centās pārliecināt mūs, ka lūgšana rada iespēju pateikties. Viņš sacīja: „Reiz pravietis Džozefs teica, ka viens no lielākajiem grēkiem, kurā ir vainojami Pēdējo dienu svētie, ir nepateicības grēks. Es pieņemu, ka daudzi no mums nav domājuši par to kā par lielu grēku. Mūsu lūgšanās ir novērojama tendence lūgt no Tā Kunga papildus svētības. Taču dažreiz es jūtu, ka mums vajadzētu veltīt vairāk savas lūgšanas tam, lai paustu pateicību par svētībām, kuras mēs jau esam saņēmuši. Mēs esam saņēmuši tik daudz!”1
Jums varētu būt šāda pieredze ar Svētā Gara dāvanu šodien. Jūs varētu sākt personīgo lūgšanu ar pateicību. Jūs varētu sākt uzskaitīt savas svētības un tad kādu brīdi apstāties. Ja jūs pielietosiet ticību, tad ar Svētā Gara dāvanas palīdzību jūs atklāsiet, ka atmiņas par citām svētībām pārpludina jūsu prātu. Ja jūs sāksiet paust pateicību par katru svētību, jūsu lūgšana varētu būt nedaudz ilgāka kā parasti. Jūs sāksiet atcerēties un jutīsiet pateicību.
Jūs varētu mēģināt darīt to pašu, rakstot savā dienasgrāmatā. Svētais Gars ir palīdzējis cilvēkiem šajā ziņā kopš laiku sākuma. Atcerieties, ka Mozus grāmatā ir teikts: „Un piemiņas grāmata tika vesta, kurā tika pierakstīts Ādama valodā, jo tik daudziem, cik piesauca Dievu, tika dots rakstīt ar iedvesmas garu” (Mozus 6:5).
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) aprakstīja šo iedvesmoto rakstīšanas procesu: „Tie, kas ved piemiņas grāmatu, visdrīzāk paturēs prātā To Kungu savā ikdienas dzīvē. Dienasgrāmatas ir veids, kā uzskaitīt savas svētības un atstāt atskaiti par šīm svētībām mūsu pēctečiem.”2
Kad sāksiet rakstīt, jūs varētu sev jautāt: „Kā Dievs šodien svētīja mani un tos, kurus es mīlu?” Ja jūs to darīsiet pietiekami bieži un ar ticību, jūs atklāsiet, ka sākat atcerēties svētības. Un dažreiz jūs atcerēsieties tās dāvanas, kuras jūs nepamanījāt dienas gaitā, un jūs zināsiet, ka tās nāca no Dieva.
Es lūdzu, lai mēs nemitīgi pūlētos ticībā atpazīt, atcerēties un pateikties par visu, ko mūsu Debesu Tēvs un mūsu Glābējs ir darījis un dara, lai atvērtu ceļu uz mājām pie Viņiem.
© 2013 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/13. Tulkojuma apstiprinājums: 6/13. First Presidency Message, August 2013 tulkojums. Latvian 10668 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Savā vēstījumā prezidents Airings aicina mūs savās lūgšanās atcerēties Debesu Tēva labsirdību. Apspriediet kopā ar tiem, kurus jūs mācāt, to, kā pateicība var palīdzēt mums atpazīt Dieva ietekmi mūsu dzīvē. Apsveriet iespēju nomesties ceļos, lai lūgtu kopā ar tiem, kurus jūs mācāt, un iesakiet tam cilvēkam, kas skaitīs lūgšanu, paust tikai pateicību.
Jūs arī varētu studēt pateicības nozīmi, lasot šos pantus papildus tiem pantiem, kurus minēja prezidents Airings: Psalmi 100; Mosijas 2:19–22; Almas 26:8; 34:38; Mācība un Derības 59:21; 78:19; 136:28.