2012. gada augusta Augstākā Prezidija vēstījums
Glābēja aicinājums kalpot
Visi, kas ir studējuši matemātiku, zina, kas ir kopsaucējs. Pēdējo dienu svētajiem ir šāds kopsaucējs, kas mūs vieno. Šis kopsaucējs ir personisks aicinājums, ko katrs no mums saņem, lai pildītu uzdevumus Dieva valstībā šeit — uz Zemes.
Vai esat kādreiz kurnējis, kad jums tiek dots aicinājums? Vai arī katru iespēju kalpot saviem brāļiem un māsām jūs pieņemat ar pateicību, zinot, ka mūsu Debesu Tēvs svētīs tos, kurus Viņš aicina?
Es ceru, ka mēs nezaudēsim mūsu dārgo kalpošanas iespēju īsto mērķi. Šis mērķis, mūžīgais mērķis, ir tas pats, par ko ir runājis Tas Kungs un kurš ir atrodams Dārgajā Pērlē: „Jo lūk, šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.”1
Kaut mēs vienmēr atcerētos, ka Jēzus Kristus Pēdējo Dienu Svēto Baznīcas piederības mantija nav komforta apmetnis, bet drīzāk — atbildības drānas. Mūsu pienākums, papildus tam, ka mums ir jāglābj sevi, ir vest citus uz Dieva celestiālo valstību.
Labprātīgi kalpojot Dievam, mēs nekad nenonāksim Šekspīra varoņa — kardināla Volsija — stāvoklī. Pazaudējis varu, pēc tam kad visu dzīvi bija kalpojis savam karalim, viņš bēdīgi ar nožēlu teica:
„Ja vien es būtu kalpojis savam Dievam ar pusi no tās dedzības,
Ar kuru es kalpoju karalim, Viņš nebūtu mani manā vecumā
Atstājis kailu maniem ienaidniekiem.”2
Kāda kalpošana ir nepieciešama debesīm? „Tas Kungs pieprasa sirdi un labu gribu; un labprātīgie un paklausīgie ēdīs Ciānas zemes labumus šajās pēdējās dienās.”3
Es ieturu pauzi, kad domāju par prezidenta Džona Teilora vārdiem (1808–1887): „Ja jūs nepadarīsiet savus aicinājumus dižus, Dievs jūs turēs atbildīgus par tām dvēselēm, kuras jūs būtu varējuši izglābt, ja vien būtu pildījuši savus pienākumus.”4
Jēzus dzīve bija kā kvēlojošs labestības starmetis, kad Viņš kalpoja cilvēku vidū. „Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo,”5 paziņoja Jēzus, kad Viņš atgrieza kroplajiem spēku locekļos, redzi — aklo acīm, dzirdi — kurlo ausīm un dzīvību — mirušā ķermenim.
Ar līdzību par labo samarieti Skolotājs mums mācīja mīlēt savus tuvākos kā sevi pašu.6 Ar atbildi bagātajam jauneklim Viņš mācīja mums atteikties no egoisma.7 Pabarojot 5000 cilvēku, Viņš mācīja mūs saskatīt citu cilvēku vajadzības.8 Un ar Kalna sprediķi Viņš mācīja mūs meklēt vispirms Dieva valstību.9
Jaunajā pasaulē augšāmcēlies Kungs paziņoja: „Jūs zināt to, kas jums ir jādara Manā baznīcā; jo tos darbus, ko jūs redzējāt Mani darām, jums arī būs darīt; jo to, ko jūs redzējāt Mani darām, patiesi būs jums darīt.”10
Mēs svētām citus, kad kalpojam nacarieša Jēzus, „kas gājis apkārt, labu darīdams”, ēnā.11 Dievs, svētī mūs, lai mēs varētu rast prieku, kalpojot savam Debesu Tēvam, ko mēs darām, kad kalpojam Viņa bērniem uz Zemes.
© 2012 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/11. Tulkojuma apstiprinājums: 6/11. First Presidency Message, August 2012 tulkojums. Latvian. 10368 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
„[Tas Kungs] nepieļaus, ka mēs ciešam neveiksmi, ja mēs izpildām savu daļu. Viņš dos mums spējas, pat dižākas par mūs talantiem un spējām. …Tā ir viena no jaukākajām pieredzēm, kuru var saņemt cilvēks” (Ezra Tafts Bensons, Teaching, No Greater Call [1999], 20. lpp). Apsveriet iespēju dalīties pieredzē, kad jūs vai kāds, ko jūs pazīstat, ir sajutis, ka Tas Kungs pilnveido viņa vai viņas talantus un spējas. Uzaiciniet ģimeni dalīties sava pozitīvajā pieredzē, kad viņi ir atsaukušies uz „Glābēja aicinājumu kalpot”.