Jaunieši
Paldies manam Svētdienas skolas skolotājam
Mana Svētdienas skolas klase ne vienmēr ir godbijīga. Man patīk katru nedēļu klausīties stundā, bet dažreiz izskatās, ka citiem tā nepatīk. Bieži vien tie sarunājas savā starpā vai spēlē spēles, kamēr mūsu skolotāja cenšas mūs mācīt. Diemžēl dažreiz es visā tajā piedalos.
Kādu nedēļu mēs uzvedāmies sliktāk nekā parasti, un, kad stunda bija galā, mūsu skolotāja bija novesta līdz asarām, jo neviens neklausījās viņas stundā. Kad mēs izgājām no klases, es jutos slikti.
Nākamajā svētdienā mūsu skolotāja paskaidroja, ka viņa iepriekšējā nedēļā daudz lūdza Dievu, meklējot vadību, un tā nu notika, ka viņa gribēja mums parādīt Baznīcas filmu. Viņa sāka rādīt filmu, kas bija par Jēzus Kristus dzīvi un brīnumiem, kurus Viņš paveica.
Kad es tajā vakarā domāju par filmu, es sajutos savādāk. Pēkšņi es aptvēru, ka sajūtu Garu vairāk nekā jebkad agrāk. Tajā pat mirklī es nolēmu, ka gribu veikt izmaiņas savā dzīvē, lai būtu līdzīgāks Glābējam, un es sapratu, ka tās dienas pieredze Svētdienas skolā bija spēcīgi stiprinājusi manu liecību. Es esmu tik pateicīgs par savu Svētdienas skolas skolotāju un visu, ko viņa dara mūsu klases labā katru nedēļu.