2011. gada decembra Augstākā Prezidija vēstījums
Izvēle — būt pateicīgiem
Mūsu Tēvs Debesīs mums ir pavēlējis būt pateicīgiem par visu (skat. 1. tesaloniķiešiem 5:18), un Viņš prasa, lai mēs pateiktos par katru svētību, kuru mēs saņemam (skat. M&D 46:32). Mēs zinām, ka visi Viņa baušļi ir paredzēti, lai darītu mūs laimīgus, un mēs arī zinām, ka baušļu pārkāpšana noved pie bēdām.
Tātad, lai mēs būtu laimīgi un izvairītos no bēdām, mums ir jābūt pateicīgiem sirdīs. Mēs esam redzējuši savā dzīvē saistību starp pateicību un laimi. Katrs no mums gribētu just pateicību, taču nav viegli katru reizi būt pateicīgam par visu dzīves pārbaudījumu brīžos. Dažreiz mūsu dzīvē ienāk slimības, vilšanās un mīļu cilvēku zaudēšana. Mūsu bēdas var neļaut mums saskatīt mūsu svētības un pateikties par svētībām, kuras Dievs ir noglabājis mums nākotnē.
Tas ir izaicinājums — uzskaitīt mūsu svētības, jo mēs sliecamies labo pieņemt kā pašu par sevi saprotamu. Kad mēs zaudējam jumtu virs galvas, pārtiku vai draugu un ģimenes siltumu, mēs aptveram, cik gan pateicīgiem mums ir bijis jābūt, kad mums tas bija.
Dažreiz visgrūtāk mums ir būt pietiekami pateicīgiem par dižākajām dāvanām, ko mēs saņemam: par Jēzus Kristus dzimšanu, Viņa veikto Izpirkšanu, augšāmcelšanās apsolījumu, par iespēju baudīt mūžīgo dzīvi kopā ar mūsu ģimeni, par evaņģēlija atjaunošanu ar priesterību un tās atslēgām. Tikai ar Svētā Gara palīdzību mēs varam sākt sajust, ko šīs svētības nozīmē mums un tiem, kurus mēs mīlam. Un tikai tad mēs varam cerēt, ka būsim pateicīgi par visu un izvairīsimies aizvainot Dievu ar savu nepateicību.
Mums ir jālūdz Dievam, ar Svētā Gara spēku, lai Viņš palīdz mums saskatīt mūsu svētības skaidri, pat mūsu pārbaudījumu brīžos. Viņš var palīdzēt ar Gara spēku atpazīt un būt pateicīgiem par svētībām, kuras mēs uztveram kā pašas par sevi saprotamas. Man visvairāk ir palīdzējis tas, ka savā lūgšanā lūdzu Dievam: „Vai Tu, lūdzu, vadīsi mani pie kāda, kuram es varu palīdzēt Tavā vietā?” Palīdzot Dievam svētīt citus, es esmu skaidrāk saskatījis savas svētības.
Reiz mana lūgšana tika atbildēta, kad kāds pāris, kuru es iepriekš nepazinu, uzaicināja mani doties uz slimnīcu. Tur es redzēju kādu mazuli, kurš bija tik mazs, ka ietilpa manā plaukstā. Nodzīvojusi tikai dažas nedēļas, viņa jau bija pārcietusi vairākas operācijas. Ārsti bija teikuši vecākiem, ka vissarežģītākā operācija būs nepieciešama sirdij un plaušām, lai uzturētu dzīvību šajā mazajā Dieva bērnā.
Pēc vecāku lūguma, es sniedzu bērniņam priesterības svētību. Svētība ietvēra solījumu, ka dzīvība turpināsies. Es ne tikai devu svētību, bet arī pats saņēmu svētību — pateicību sirdī.
Ar mūsu Tēva palīdzību katrs no mums var izvēlēties sajust vairāk pateicības. Mēs varam lūgt Viņam palīdzību saskatīt mūsu svētības skaidrāk, lai arī kādos apstākļos mēs atrastos. Kas attiecas uz mani, tajā dienā, kā nekad agrāk, es pateicos par brīnumu, kas liek strādāt manai sirdij un plaušām. Pa ceļam uz mājām es pateicos par svētībām, kas dotas maniem bērniem, lai es varētu skaidrāk redzēt, kā viņus ieskauj Dieva un labu cilvēku laipnības brīnumi.
Visvairāk par visu, es jutu pateicību par pierādījumu tam, ka Grēku Izpirkšana darbojas gan to noraizējušos vecāku dzīvē, gan manējā. Es redzēju cerību un tīro Kristus mīlestību, kas bija saskatāma viņu sejās, pat viņu drausmīgajos pārbaudījumos. Un es jutu pierādījumu, ko arī jūs varat just, ja jautāsiet Dievam, lai Viņš jums atklāj, ka Grēku Izpirkšana ļauj jums just cerību un mīlestību.
Mēs visi varam izvēlēties pateikties lūgšanā un lūgt Dievam vadību, lai kalpotu citiem Viņa labā — jo īpaši šajā gada laikā, kad mēs svinam Glābēja dzimšanu. Dievs Tēvs deva Savu Dēlu, un Jēzus Kristus deva mums Grēku Izpirkšanu, lielāko no visām dāvanām (skat. M&D 14:7).
Lūgšanā izteikta pateicība var ļaut mums saskatīt, cik lielas ir šīs svētības un visas citas mūsu svētības, un tādejādi saņemt dāvanu — pateicību sirdī.
© 2011 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/10. Tulkojuma apstiprinājums: 6/10. First Presidency Message, December 2011 tulkojums. Latvian. 09772 153
Kā mācīt no šī vēstījuma
Ja mēs pierakstām savu pieredzi un svētības, tas var palīdzēt mums atcerēties tās un dot mums kaut ko, uz ko atsaukties vēlāk. Apsveriet iespēju palūgt tos, kurus jūs mācāt, uzrakstīt to, par ko viņi ir pateicīgi — lai palīdzētu viņiem atcerēties svētības, kuras tie ir saņēmuši, atpazīt šī brīža svētības un raudzīties pēc nākotnes svētībām.
Jūs varētu arī iedrošināt tos, kurus jūs mācāt, rīkoties atbilstoši prezidenta Airinga piemēram — jautāt Debesu Tēvam — vadīt viņus pie kāda, kuram tie varētu palīdzēt vai kalpot.