2011
Cik liels būs jūsu prieks
februāris 2011


Augstākā Prezidija vēstījums, 2011. gada februāris

Cik liels būs jūsu prieks

Tikai daži prieka mirkļi dzīvē ir saldāki un ilgāki par to, kad jūs zināt, ka esat palīdzējuši citiem pieņemt atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju savā sirdī. Iespēja izbaudīt šādu prieku tiek piedāvāta katram Baznīcas loceklim. Kad mēs tikām kristīti, mēs apsolījām, ka mēs „stāvēsim kā Dieva liecinieki visos laikos un visās lietās un visās vietās, lai [mēs] tādi varētu palikt līdz pat nāvei, lai [mēs] varētu tikt Dieva pestīti un tikt pieskaitīti tiem, kas ir no pirmās augšāmcelšanās, lai [mums] varētu būt mūžīgā dzīve” (Mosijas 18:9).

Visi Baznīcas locekļi uzņemas daļu no atbildības, kas ir dota Baznīcai, — sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju pasaulei jebkurā vietā un visā sava mūža garumā. Tas Kungs ir skaidri teicis: „Lūk, Es sūtu jūs liecināt un brīdināt ļaudis, un katram cilvēkam, kurš ticis brīdināts, klājas brīdināt savu tuvāko” (M&D 88:81). Pilna laika misionāriem ir dots spēks mācīt tos, kuri vēl nav Baznīcas locekļi. Baznīcas locekļiem ir dots spēks atrast tos, kurus Tas Kungs ir sagatavojis, lai misionāri viņus mācītu.

Mums ir jāizmanto sava ticība, lai noticētu tam, ka Tas Kungs ir sagatavojis cilvēkus mums apkārt, lai tie tiktu mācīti. Viņš zina, kas viņi ir un kad viņi būs gatavi, un Viņš var aizvest mūs pie viņiem ar Svētā Gara spēku un dot mums vārdus, lai uzaicinātu viņus uz misionāru pārrunām. Solījums, ko Tas Kungs deva kādam misionāram 1832. gadā, ir tas pats solījums, ko Viņš dod mums mūsu uzdevumā meklēt cilvēkus, kuri ir gatavi, lai tos mācītu misionāri: „Es sūtīšu viņam Mierinātāju, kas mācīs viņam patiesību un ceļu, pa kuru viņam jāiet; un tik daudz, cik viņš ir uzticīgs, Es viņu kronēšu atkal ar kūlīšiem” (M&D 79:2–3).

Un liela prieka apsolījums, kas tiek dots uzticamam misionāram, tiek dots arī mums kā uzticamiem Baznīcas locekļiem, kas ir veltījuši savu sirdi misionāru darbam:

„Un tagad, ja jūsu prieks būs liels ar vienu dvēseli, ko jūs būsit atveduši pie Manis Mana Tēva valstībā, cik liels būs jūsu prieks, ja jūs atvedīsit daudzas dvēseles pie Manis!

Lūk, jūsu priekšā ir Mans evaņģēlijs un Mana klints, un Mana glābšana.

Lūdziet Tēvu Manā Vārdā, ticībā ticot, ka jūs saņemsit, un jums būs Svētais Gars, kas pavēsta visu, kas ir nepieciešams, cilvēku bērniem” (M&D 18:16–18).

Papildus Svētajam Garam, kas palīdz mums atpazīt un aicināt tos, kas ir gatavi, lai viņus mācītu, Tas Kungs ir aicinājis un apmācījis vadītājus, lai tie mūs vadītu. Vēstulē, kas ir datēta ar 2002. gada 28. februāri, Augstākais Prezidijs lielāku atbildību par misionāru darbu ir uzlicis bīskapiem un bīskapijām.1 Ar bīskapijas vai draudzes padomes palīdzību priesterības izpildkomiteja izstrādā misionāru plānu Baznīcas vienībai. Šajā plānā ir ieteikumi, kā Baznīcas locekļi var atrast tos, kas ir gatavi uzklausīt misionāru pārrunas. Draudzē vai bīskapijā ir cilvēks, kas ir aicināts par bīskapijas vai draudzes misijas vadītāju. Šim misijas vadītājam ir ciešs kontakts ar pilna laika misionāriem un viņu klausītājiem.

Pastāv daudz veidu, kā jūs labāk varat pildīt savu personīgo pienākumu, — palīdzēt atrast cilvēkus, lai misionāri viņus varētu mācīt. Vienkāršākais veids būs vislabākais.

Lūdziet, lai Svētais Gars jūs varētu vadīt. Runājiet ar vietējiem vadītājiem un misionāriem, lūdzot pēc viņu ieteikumiem un apsolot viņiem palīdzēt. Iedrošiniet tos, kas kopā ar jums ir iesaistīti šajā darbā. Un lieciniet visos laikos ar vārdiem un darbiem, ka Jēzus ir Kristus un ka Dievs atbild uz lūgšanām.

Es liecinu, ka Svētais Gars jūs vadīs pie tiem, kas meklē patiesību, ja jūs lūgsiet un strādāsiet, lai saņemtu šo vadību. Un es zinu no savas pieredzes, ka jūsu prieks būs ilgstošs kopā ar tiem, kas izvēlējās pieņemt evaņģēliju savā sirdī un tad izturēt ticībā.

Atsauce

  1. Skat. „News of the Church: Ward and Branch Missionary Work Emphasized,” Liahona, 2002. gada augusts, 4. lpp.

Kā mācīt no šī vēstījuma

  • Teaching, No Greater Call mūs māca iedrošināt tos, kurus mēs mācām, izvirzīt mērķus, lai palīdzētu viņiem dzīvot atbilstoši tiem principiem, kurus tie ir mācījušies (skat. 159. lpp.). Apsveriet iespēju kopā ar ģimeni uzskaitīt tās misionāru darba svētības, kuras ir minējis prezidents Airings, un, ja jūtat pamudinājumu, uzaiciniet ģimeni izvirzīt mērķus dalīties evaņģēlijā.

  • Apsveriet iespēju kopā ar ģimeni dalīties idejās par iespējām dalīties evaņģēlijā, paturot prātā prezidenta Airinga padomu: „Vienkāršākais veids būs labākais.” Lai vairāk uzzinātu par idejām un iespēju tajās dalīties, skat. Teaching, No Greater Call 160. lpp.