Pionieri katrā zemē
Vikija Tadika
Agrīni pievērstā Baznīcas locekle Bosnijā un Hercegovinā
„Vai tas bija Svētais Gars?” Vikija jautāja.
„Pasteidzies!” sauca Vikijas brālis. „Ejam spēlēties ar Rouvu ģimenes bērniem!”
Rouvi bija viņu jaunie kaimiņi. Viņi pārcēlās uz Bosniju un Hercegovinu no ASV. Viņu bērni bija Vikijas un viņas brāļu un māsu vecumā. Taču viņi nerunāja bosniešu valodā. Vikija vienīgā savā ģimenē runāja angļu valodā. Viņa tulkoja, lai viņi kopā varētu spēlēties.
Vikija kopā ar Rouvas kundzi sēdēja uz lieveņa, kamēr pārējie bērni spēlējās.
„Jūsu ģimene izskatās citādāka,” teica Vikija. „Labā ziņā citādāka.”
Rouvas kundze pasmaidīja. „Vai tu gribētu kopā ar mums atnākt uz baznīcu? Tas tev palīdzētu saprast, kāpēc mēs esam citādāki. Šeit Bosnijā mūsu baznīcai nav uzcelta ēka, tāpēc mūsu baznīca ir šeit — pie mums mājās.
Vikiju māca zinātkāre, kad svētdien viņa ieradās Rouvu ģimenes mājās. No sākuma viņi dziedāja dziesmu. Viens no bērniem noskaitīja lūgšanu. Pēc tam lūgšanu noskaitīja Rouva kungs un pienesa katram cilvēkam maizi un ūdeni. Viņi to sauca par Svēto Vakarēdienu. Tad viņu meita Džesija teica runu.
„Debesu Tēvs mūs mīl. Viņš mūs uzrunā caur Svēto Garu,” teica Džesija. „Dažkārt Svētais Gars mums sniedz miera sajūtu. Citreiz Viņš mums dāvā kādu domu.”
Nākamajā dienā Vikija gāja uz veikalu pēc maizes. Mājupceļā viņa jau grasījās iet garām dažām atkritumu tvertnēm, kad balss viņu prātā uzrunāja. „Apstājies! Neej tur!” tā teica.
Vikija sastingusi apstājās. Pēkšņi no stūra parādījās mašīna — nekontrolējamā ātrumā. BLĪKŠĶIS! Tā ietriecās atkritumu tvertnēs.
Vikija dziļi ievilka elpu. Viņa bija tik priecīga par to, ka paklausīja šai balsij!
Vēlāk Vikija šo stāstu izstāstīja Rouvas kundzei. „Vai tas bija Svētais Gars?”
„Tā izklausās. Dažkārt Svētais Gars mūs brīdina par briesmām.”
„Dievs mani pasargāja,” teica Vikija. „Es vienmēr ieklausīšos Svētajā Garā.”
Katru svētdienu Vikija turpināja apmeklēt baznīcu Rouvu ģimenes mājās. Tad Vikija iedeva Mormona Grāmatu savai mammai. Drīz vien, pateicoties Rouvu ģimenei, visa Vikijas ģimene mācījās par evaņģēliju. Vikija visiem tulkoja.
Kādu dienu Rouva kungs uzdeva Vikijas ģimenei jautājumu. Vikija to atkārtoja bosniešu valodā. „Vai jūs sekosiet Jēzus Kristus piemēram un tapsiet kristīti?”
Vikija gaidīja. Viņa vēlējās kristīties. Taču viņa satraucās, ko teiks viņas ģimene.
Beidzot Vikijas tētis sacīja: „Da.”
„Da,” teica viņas ģimene.
Vikija jutās tik priecīga, šķita, ka viņas sirds tūlīt plīsīs no laimes. „Jā,” viņa teica Rouva kungam. „Jā, mēs to darīsim.”
Pēc nedēļas Vikija kopā ar savu ģimeni mēroja piecu stundu garo ceļu ar mašīnu līdz tuvākajai Baznīcas ēkai. Vikija jutās laimīga, sperot soļus ūdenī, lai taptu kristīta. Viņa izjuta vēl lielāku laimi, kad tika konfirmēta par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli.
Tagad Svētais Gars vienmēr būs ar viņu.
Bosnijā un Hercegovinā ir 73 Baznīcas locekļi.
Tuvākais templis Bosnijai un Hercegovinai ir Romas Itālijas templis.
Bosnija un Hercegovina atrodas Eiropas dienvidaustrumu daļā.
Vikijai patīk uzturēties dabā. Došanās pārgājienos ir viens no viņas mīļākajiem laika kavēkļiem.
Vikija kristījās 16 gadu vecumā.
Kad Vikija izauga, viņa apprecējās templī. Šobrīd Vikijai ir divi bērni.