Jaunieši
Israēla cerība


Israēla cerība

Prezidents Rasels M. Nelsons: To nevar izteikt vārdos, cik pateicīgi esam semināra korim. Ak, patiesi, jums tas tik labi izdevās! Paldies. Liels jums paldies. Raugoties uz šo konferenču centru, kuru piepildījuši lieliskie pēdējo dienu svētie, mani pārņem sajūta, ka beidzot esmu ieguvis to lielo ģimeni, uz kuru biju cerējis. Šovakar jūsu šeit ir 22 000, un vēl daudzi tūkstoši ir ar mums — pateicoties pārraidei.

Mēs ar māsu Nelsoni patiesi esam ārkārtīgi priecīgi, ka šovakar varam būt kopā ar jums. Mēs mīlam būt ar jums — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas jauniešiem — un jūsu skolotājiem un vecākiem.

Mēs vēlētos, kaut varētu uzklausīt ikvienu no jums un uzzināt pieredzēto, gatavojoties mūsu vispasaules sanāksmei, ik dienas lasīdami Mormona Grāmatu un lūgdami, lai varētu sadzirdēt to, ko Tas Kungs vēlas jums mācīt.

Vēlreiz gribu paust mūsu pateicību semināra korim par to, ka tik izjusti dziedājāt ievada garīgo dziesmu. Šīs garīgās dziesmas — „Pateicamies par pravieti” — vārdi pievērsa mūsu sirdis pravietim Džozefam Smitam. Mums ir tik daudz, par ko būt viņam pateicīgiem! Viņš ir tas pravietis šajā pēdējā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Iedomājieties! Viņš bija jūsu vecumā, kad viņu iedvesmoja apustuļa Jēkaba vārdi: „Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva.”1

Šie vārdi lika pusaugu Džozefam doties uz tuvējo birzi, kur viņš izlēja savu sirdi Dieva priekšā.

Debesis atvērās! Džozefs ieraudzīja Tēvu un Dēlu un uzzināja, kur meklēt atbildes uz saviem jautājumiem.

Tagad es vēršos ar lūgumu pie ikkatra no jums — rīkoties tā, kā rīkojās Džozefs pusaudžu gados. Vērsieties ar saviem jautājumiem nepastarpināti pie sava Debesu Tēva lūgšanā. Lūdziet Viņu Jēzus Kristus vārdā jūs vadīt. Jūs varat paši uzzināt — tieši jūsu pašreizējā vecumā —, kā saņemt personīgo atklāsmi. Un nekas neienesīs jūsu dzīvē lielākas izmaiņas, kā tas!

Es tev apsolu — ne tam cilvēkam, kas sēž tev blakus, bet tev —, lai arī kurā vietā pasaulē tu būtu, lai arī kur tu būtu uz derību takas — pat, ja šobrīd īsti neatrodies uz šīs takas, — es tev apsolu, ja tu no sirds un neatlaidīgi veiksi nepieciešamo, garīgo darbu, lai attīstītu izšķirošo, garīgo prasmi — iemācīties saklausīt Svētā Gara čukstus, tu saņemsi visu iespējamo vadību, kāda tev jebkad dzīvē būs nepieciešama. Tev tiks dotas atbildes uz taviem jautājumiem Tā Kunga veidā un Viņa noliktajā laikā. Un neaizmirsti par tavu vecāku un Baznīcas vadītāju padomu. Arī viņi cenšas saņemt atklāsmi tavam labumam.

Kad tu zini, ka tavu dzīvi vada Dievs, par spīti izaicinājumiem un sarūgtinājumam, kas varētu un kas noteikti tevi sagaidīs, tu jutīsi prieku un mieru.

Tagad mēs vēlētos ar jums parunāt par vislielāko izaicinājumu, visvarenāko iemeslu un visdiženāko darbu uz Zemes. Un mēs vēlamies uzaicināt tevi būt par tā daļu!

Esmu palūdzis māsu Vendiju Nelsoni sagatavot kontekstu šim svarīgajam vēstījumam. Lūdzu, māsa Nelsone.

Māsa Vendija V. Nelsone: Mani dārgie brāļi un māsas — jūs, kurus mīlam un kuriem ticam, — es vēlētos sākt, pastāstot jums, ko mēs ar vīru kādu dienu redzējām, kad ar visurgājēju braucām cauri Jūtas kalniem.

Tā bija skaista rudens diena. Mums ļoti patika atrasties starp kokiem, kas zeltaini un krāšņi, augsti un stalti — visi kā viens — sniedzās pretim debesīm.

Attēls
birzs

Tad mēs nogriezāmies uz citu pusi, un es ieraudzīju koku, kas atgādināja mani un to, kā es bieži jutos daudzās situācijās.

Attēls
līka koka stumbrs

Vai jūs pazīstat šo sajūtu? Jūs paveraties apkārt, un visi citi ir, tā sakot, gari un stalti un sniedzas pretim debesīm.

Viņi ir izpratuši itin visu. Viņi ir ideāli ģērbušies, šķiet, tie vienmēr saka pareizās lietas, tiem nav problēmu, viņi ir pilnībā paklausīgi — un tā vien šķiet, ka tie nav pieļāvuši savā dzīvē nevienu kļūdu.

Un tad, tad esam — jūs un es!

Mani mīļie brāļi un māsas, ir laiks pārtraukt sevi salīdzināt ar citiem. Ir laiks tikt vaļā no šīs kļūdainās sevis un citu uztveres. Patiesība ir tāda, ka mēs neesam tik bezcerīgi nepilnīgi, kā mums varētu šķist, un citi cilvēki nav tik ideāli, kā izskatās, — neviens no tiem, protams, izņemot mūsu Glābēju, Jēzu Kristu.

Vienīgais, kam patiešām ir nozīme, ir tas, ka, kamēr esam šeit, uz Zemes, jūs un es darām tieši to, ko apņēmāmies darīt — pat noslēgdami derības — pirmsmirstīgajā dzīvē ar mūsu Debesu Tēvu.

Tad nu, ļaujiet man jums pajautāt: „Ko jūs esat nākuši šai pasaulē darīt?”

Kā gan es vēlētos, lai jūs varētu YouTube noskatīties 10 minūšu video par jūsu pirmsmirstīgo dzīvi!

Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka, ja vien jūs varētu ieskatīties debesu valstībā uz piecām minūtēm, jūs iegūtu vairāk zināšanu, nekā studējot visu dzīvi.2 Tad tikai iztēlojieties, ja jūs 10 minūtes varētu ielūkoties savā pirmsmirstīgajā dzīvē!

Protams, mēs saprotam, ka Tas Kungs Savā gudrībā licis priekškaram aizklāt šīs atmiņas. Bet tikai uz mirkli iedomājieties, kādu iespaidu uz jūsu dzīvi šobrīd atstātu tas, ja jums atļautu noskatīties 10 minūtes no jūsu pirmsmirstīgās dzīves.

Es ticu, ka, ja jūs ieraudzītu sevi dzīvojam ar saviem Debesu Vecākiem un Jēzu Kristu; ja jūs varētu vērot, ko darījāt pirmsmirstīgajā dzīvē, un redzēt sevi uzņemamies saistības — patiesi derības — ar citiem, ieskaitot jūsu padomdevējus un skolotājus; ja jūs redzētu sevi, drosmīgi stājoties pretim uzbrukumiem patiesībai un varonīgi aizstāvot Jēzu Kristu, es ticu, ka ikvienam no jums būtu vairāk spēka, vairāk apņemšanās un mūžīgā perspektīva, lai palīdzētu jums pārvarēt jebkādu un visu apjukumu, šaubas, cīņas un problēmas, kas jums ir. To visu!

Es ticu, ka, ja jūs varētu atcerēties, kam solījāt palīdzēt, kamēr esat šeit, uz Zemes, vai kādām mokošām pieredzēm jūs piekritāt iet cauri, tad, lai arī kādā patiesi smagā situācijā jūs šobrīd atrastos — vai būsiet nākotnē —, jūs teiktu: „Ak, tagad es atceros. Tagad es saprotu. Tagad es saredzu jēgu šiem sarežģījumiem. Ar Tā Kunga palīdzību es to varu paveikt!”

Lūk, vēl kaut kas, par ko es aicinu jūs padomāt. Man patīk iztēloties, ka katrs no mums ieradās uz Zemes ar papīra vīstokli — piestiprinātu pie mūsu gara — ar nosaukumu „Lietas, kas jāpaveic, kamēr esmu uz Zemes”.

Parunāsim par to, kas varētu būt rakstīts uz šī papīra. Parunāsim par piecām lietām, kuras saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju noteikti ir rakstītas uz šī papīra.

Pirmkārt, jūs ieradāties, lai saņemtu mirstīgu ķermeni. Un tas, mani draugi, ir ļoti būtiski.

Otrkārt, jūs ieradāties, lai tiktu pārbaudīti.

Starp citu, vai esat pamanījuši, ka bieži vien mūsu pārbaudījumi ietver mācīšanos kontrolēt mūsu ķermeņu apetītes un aizraušanās, kuras dažkārt var ļoti strauji kļūt nekontrolējamas? Ja jūs pašlaik cīnāties ar jebkādas atkarības vai smaga, nenožēlota grēka sekām, es mudinu jūs atbrīvoties no šīs nastas, parunājot ar savu bīskapu — jau šodien. Viņš tur priesterības atslēgas, kas var jums palīdzēt.

Trešā lieta, kas būtu jāpaveic uz Zemes: izvēlēties sekot Jēzum Kristum un aizstāvēt Viņu, tieši tāpat kā jūs darījāt pirmsmirstīgajā dzīvē.

Ceturtā — izvēlēties ik dienas nožēlot grēkus un katru nedēļu pieņemt Svēto Vakarēdienu. Tā darot, jūs tapsiet garīgi dziedināti, stiprināti un pilnveidoti un galu galā — iesvētīti un paaugstināti caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

Un te nu būs piektā lieta jūsu sarakstā — atrast un piepildīt jūsu mirstīgās dzīves misijas. Mani dārgie draugi, pirmsmirstīgajā stāvoklī jums un man tika piešķirtas brīnišķīgas misijas, ko izpildīt, kamēr esam šeit, uz Zemes.

Mums ir iespējas izpildīt mūsu mirstīgās misijas, bet mums tas nav obligāti jādara. Neviens mūs nepiespiedīs. Mums ir dots brīvi izvēlēties, kā izmantot savu laiku un enerģiju, savus talantus un resursus. Patiesībā, tas, ko mēs izvēlamies darīt, ir daļa no mūsu pārbaudījuma.

Izvēle paliek jūsu un manā ziņā. Vai mēs izvēlēsimies darīt jebko, kas nepieciešams, lai izpildītu brīnišķīgās misijas, kuru izpildei mēs tikām sūtīti uz Zemi?

Kamēr šis jautājums nodarbina jūsu prātus, nomainīsim tēmu un parunāsim par to, kāpēc jūs esat uz Zemes — šajā konkrētajā laikā, kas ir tik unikāls laiks Zemes vēsturē.

Kādēļ jūs esat uz Zemes tieši tagad?

Kāpēc jūs nepiedzimāt 19. gs. astoņdesmitajos gados? Vai pēc 30 gadiem, skaitot no šodienas?

Ļaujiet man jums pastāstīt par kādu pieredzi, kas sniedza man personīgas zināšanas par vēsturiskajām dienām, kurās mēs dzīvojam.

Mēs bieži runājam par dzīvošanu pēdējās dienās. Galu galā, mēs esam pēdējo dienu svētie. Bet, iespējams, šīs dienas ir vairāk „pēdējās”, nekā mēs jebkad esam iedomājušies.

Šī patiesība kļuva man acīmredzama, pateicoties tam, ko pieredzēju 24 stundu periodā, kas aizsākās 2013. gada 15. jūnijā. Mēs ar vīru bijām Maskavā, Krievijā.

Kamēr prezidents Nelsons tikās ar priesterības vadītājiem, man bija tā privilēģija satikt gandrīz 100 no mūsu māsām. Es mīlu mūsu krievu māsas. Viņas ir vienreizējas!

Kad nostājos uz paaugstinājuma, lai runātu, es pateicu ko tādu, ko nebiju paredzējusi. Es paziņoju sievietēm: „Es vēlētos iepazīt jūs caur jūsu izcelsmi. Lūdzu, piecelieties, kad tiks nosaukta Israēla cilts, kas ir minēta kā jūsu izcelsmes cilts jūsu patriarhālajā svētībā.”

„Benjamīna cilts?” Piecēlās pāris sievietes.

„Dana cilts?” Vēl pāris.

„Rūbena cilts?” Piecēlās vēl dažas.

„Naftaļa cilts?” Vēl vairāk sieviešu piecēlās.

Kamēr tika nosauktas divpadsmit Israēla ciltis — no Ašera līdz Zebulona ciltij —, un, sievietēm stāvot, mūs visas pārsteidza tas, ko redzējām, jutām un uzzinājām.

Kā jums šķiet, cik Israēla ciltis bija pārstāvētas šajā nelielajā sestdienas sanāksmē Maskavā, kurā bija sapulcējušās mazāk kā 100 sievietes?

Vienpadsmit! Vienpadsmit no divpadsmit Israēla ciltīm bija pārstāvētas tajā telpā! Trūka vienīgi Levija cilts. Es biju pārsteigta. Tas man bija garīgi aizkustinošs brīdis.

Tūlīt pēc šīm sanāksmēm mēs ar vīru devāmies uz Erevānu Armēnijā. Pirmie cilvēki, kurus mēs satikām, kad izkāpām no lidmašīnas, bija misijas prezidents ar sievu. Kaut kādā veidā viņa bija dzirdējusi par pieredzēto Maskavā un ar lielu sajūsmu sacīja: „Esmu no Levija cilts!”

Tikai iedomājieties mūsu satraukumu, kad nākamajā dienā mēs ar vīru satikām viņu misionārus, ieskaitot elderu no Gilbertas Arizonas štatā, kurš pieder Levija ciltij!

Tad nu lūk, kad es biju maza meitene un apmeklēju Sākumskolu Reimondā, Albertā, Kanādā, es uzzināju, ka pēdējās dienās — pirms Glābēja Otrās Atnākšanas — Israēla divpadsmit ciltis tiks sapulcinātas. Šī patiesība man šķita aizraujoša un tajā pašā laikā diezgan neaptverama, lai to varētu izprast. Tad nu, iedomājieties, ko tas man nozīmēja — pabūt ar pārstāvjiem no visām divpadsmit Israēla ciltīm vien 24 stundu īsā laika periodā!

Kopš tās tikšanās esmu atskārtusi, ka man, iespējams, nevajadzēja lūgt māsas identificēt sevi pēc viņu izcelšanās, jo patriarhālās svētības ir svētas un tajās norādītā izcelsme — personīga. Taču, es esmu tik pateicīga par privilēģiju personīgi redzēt Israēla sapulcināšanas augļus. Šīs pieredzes ietekme manā sirdī un prātā nekad nav mazinājusies.

Mani dārgie brāļi un māsas, šīs patiesi ir pēdējās dienas! Šāds laiks šīs pasaules vēsturē nekad nav bijis. Nekad! Pirmsmirstīgajā dzīvē jūs un es apņēmāmies veikt varenu darbu, kamēr esam šeit, uz Zemes. Un ar Tā Kunga palīdzību mēs to paveiksim! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Prezidents Nelsons: Paldies tev, Vendija. Es tevi mīlu! Vai viņa nav burvīga?

Mani dārgie jaunie brāļi un māsas, šīs patiešām ir pēdējās dienas, un Tas Kungs pasteidzina Savu darbu, lai sapulcinātu Israēlu. Šī sapulcināšana ir vissvarīgākā lieta, kas šodien notiek uz Zemes. Nekas cits nestāv tai līdzās plašā mēroga ziņā, nekas cits nestāv tai līdzās svarīgumā, nekas cits nestāv tai līdzās majestātiskumā. Un, ja jūs izvēlaties, ja jūs vēlaties, jūs varat būt tās liela daļa. Jūs varat būt liela daļa no kaut kā liela, kaut kā grandioza, kaut kā majestātiska!

Kad mēs runājam par sapulcināšanu, mēs vienkārši paužam šādu fundamentālu patiesību: ikviens no mūsu Debesu Tēva bērniem priekškara abās pusēs ir pelnījis dzirdēt vēstījumu par atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju. Tie paši izlemj, vai viņi vēlas uzzināt vairāk.

Tie, kuri nāk no dažādām Israēla ciltīm, ir tie, kuru sirdis, visticamāk, tiks pievērstas Tam Kungam. Viņš teica: „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.”3 Tie, kas ir no Israēla nama, visvieglāk atpazīs To Kungu, Jēzu Kristu, kā savu Glābēju un vēlēsies tikt sapulcināti Viņa ganāmpulkā. Viņi vēlēsies kļūt par Viņa Baznīcas locekļiem, noslēgt derības ar Viņu un Debesu Tēvu un saņemt sev būtiskus priekšrakstus.

Tas Kungs teica pravietim Džozefam Smitam, ka tagad — mūsu dienās — ir vienpadsmitā stunda un pēdējais laiks, kad Viņš aicinās strādniekus Savā vīna dārzā vienam konkrētam nolūkam — sapulcināt izredzētos no visām četrām zemes pusēm.4

Mans jautājums šovakar ikvienam no jums, kas esat vecumā no 12 līdz 18 gadiem, ir šāds: „Vai jūs vēlētos būt par lielu daļu no vislielākā izaicinājuma, visvarenākā iemesla un visdiženākā darba, kas norit šodien uz Zemes?

Vai jūs vēlētos palīdzēt sapulcināt Israēlu šajās vērtīgajās pēdējās dienās? Vai jūs, kas esat izredzētie, vēlētos palīdzēt atrast tos izredzētos, kas nav dzirdējuši vēstījumu par atjaunoto evaņģēliju? Vai jūs vēlētos būt starp tiem „čaklajiem vēstnešiem”, par kuriem runāja pravietis Jesaja?”5

Tad nu lūk, piedalīšanās Israēla sapulcināšanā prasīs zināmus upurus no jūsu puses. Tas pat var prasīt zināmas izmaiņas jūsu dzīvē. Pavisam noteikti tas prasīs daļu no jūsu laika, enerģijas un Dieva doto talantu. Vai esat ieinteresēti?

Tikai padomājiet par satraukumu un steidzamību, jo ikviens pravietis, sākot ar Ādamu, ir redzējis mūsu dienas. Un ikviens pravietis ir runājis par mūsu dienām, kad Israēls tiks sapulcināts un pasaule būs sagatavota Glābēja Otrajai atnākšanai. Padomājiet par to! No visiem cilvēkiem, kas jebkad ir dzīvojuši uz planētas Zeme, mēs esam tie, kam ir iespēja piedalīties šajā galējā, varenajā sapulcināšanas pasākumā. Cik gan tas ir aizraujoši!

Mūsu Debesu Tēvs ir pataupījis daudzus no Saviem viscildenākajiem gariem — iespējams, es varētu teikt: Savu labāko komandu — šai pēdējai fāzei. Šie cildenie gari — šie vislabākie spēlētāji, šie varoņi — esat jūs!

Es liecinu, ka sapulcināšana norit tagad, un tā ir īstenība. Gadā, kad es piedzimu, kopējais Baznīcas locekļu skaits bija mazāks par 600 000, turklāt nebija neviena Baznīcas locekļa Dienvidamerikā. Šodien ir vairāk nekā 16 miljoni Baznīcas locekļu visā pasaulē, tostarp, gandrīz 3 miljoni Baznīcas locekļu Dienvidamerikā.

Ļaujiet man jums pastāstīt par kādu pieredzi, ko guvu 1979. gadā. Tajā laikā es kalpoju Svētdienas skolas vispārējā prezidenta aicinājumā. Es tiku uzaicināts piedalīties Baznīcas vadītāju sanāksmē, kurā uzstājās Baznīcas prezidents Spensers V. Kimbals. Viņš mudināja mūs lūgt Dievu, lai tiktu atvērtas valstu durvis un Jēzus Kristus evaņģēlijs varētu sasniegt visus cilvēkus uz Zemes. Viņš sevišķi pieminēja Ķīnu un lūdza, lai mēs lūgtu Dievu par Ķīnas tautu. Viņš arī teica: „Mums būtu jākalpo ķīniešu tautai. Mums vajadzētu apgūt viņu valodu. Mums vajadzētu lūgt par viņiem un tiem palīdzēt.”

Es atgriezos mājās pie savas sievas Dandzelas (kura pameta šo pasauli pirms 13 gadiem) un viņai sacīju: „Tajā sanāksmē prezidents Kimbals lūdza mūs mācīties ķīniešu valodu! Un es nedzirdēju viņu sakām: „Ikviens, izņemot brāli Nelsonu!” Tad nu, vai tu vēlētos kopā ar mani mācīties mandarīnu valodu?” Protams, viņa piekrita, un mēs sākām apgūt mandarīnu valodu pie privātskolotāja.

Sešas nedēļas pēc prezidenta Kimbala pamudinājuma es apmeklēju ikgadējo Amerikāņu asociācijas Torakālās (krūškurvja) ķirurģijas sanāksmi. Tā norisinājās Bostonā, Masačūšetsā. Tās dienas rītā savā viesnīcas numurā es biju lūdzis par Ķīnas cilvēkiem — tieši tā, kā prezidents Kimbals bija prasījis. Es devos uz pirmo tās dienas sanāksmi un apsēdos tur, kur vienmēr šādās profesionāli orientētās sanāksmēs mēdzu sēdēt — telpas priekšpusē. Taču, sapulcei ejot savu gaitu, es sāku justies aizvien neērtāk savā krēslā. Kad tika izslēgtas gaismas, lai rādītu prezentāciju, es aizlavījos no savas vietas un klusām devos uz telpas aizmuguri — vietu, kur es parasti nekad nesēžu. Kad atkal tika iedegtas gaismas, es sapratu, ka sēžu blakus ķīniešu ārstam. Viņš stādījās priekšā kā profesors Vu Jing-Kai no Pekinas Ķīnā!

Pēc patīkamas sarunas ar viņu es viņu uzaicināju apciemot Soltleiksitiju un sniegt lekciju Jūtas Medicīnas Skolas Universitātē. Viņš ar prieku pieņēma uzaicinājumu, un viņa vadītā lekcija bija lieliska. Tad viņš atgriezās Ķīnā.

Neilgi pēc tam viņš uzaicināja mani būt par ķirurģijas viesprofesoru Šanduņas Medicīnas Universitātē Dzjinaņā, Ķīnā. Tam sekoja uzaicinājumi man kalpot par viesprofesoru vēl divās Ķīnas universitātēs.

Šīs brīnišķīgās, profesionālās pieredzes — pirms mana aicinājuma Divpadsmito sastāvā — sasniedza savu kulmināciju, kad ķīniešu ķirurgi palūdza mani veikt atvērtās sirds operāciju, lai glābtu dzīvību viņu visslavenākajai operas zvaigznei. Es to paveicu, un, par laimi, operācija bija veiksmīga. Starp citu, tā bija pēdējā manā profesionālajā dzīvē.

Gandrīz 40 gadus esmu lūdzis par Ķīnas tautu. Es priecājos par manām saitēm ar medicīnas kolēģiem un citiem dārgiem draugiem Ķīnā. Kāds gan man ir prieks būt oficiāli nozīmētam par „veco Ķīnas draugu”.

Es liecinu, ka tad, kad mēs rīkojamies saskaņā ar jebko, ko Dieva pravietis ir lūdzis mūs darīt, tiks pavērts ceļš un tiks izmainītas dzīves.

Tagad es ceru, ka jūs uzdodat sev jautājumu: „Ko es, būdams pusaudzis, varu darīt, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu?” Mēs ar māsu Nelsoni uzdevām šo pašu jautājumu un vēl dažus citus dažiem jauniešiem, vecumā no 12 līdz 18 gadiem, no kuriem daudzi ir šovakar šeit.

Vispirms mēs pajautājām: „Kas ir Israēla sapulcināšana? Un ko tā jums nozīmē?” Viņu atbildes bija dažādas, taču vairākums norādīja, ka viņi nav pilnībā pārliecināti, kas tas ir. Šovakar mēs vēlamies, lai jūs zinātu, ka Israēla sapulcināšana nozīmē Jēzus Kristus evaņģēlija piedāvāšanu tiem Dieva bērniem priekškara abās pusēs, kuri nav noslēguši īpaši nozīmīgās derības ar Dievu, kā arī nav saņēmuši citus būtiskus priekšrakstus.

Katrs mūsu Debesu Tēva bērns ir pelnījis iespēju — izvēlēties sekot Jēzum Kristum, pieņemt un saņemt Viņa evaņģēliju ar visām tā svētībām — jā, ar visām svētībām, kuras Dievs apsolīja Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba dzimtām, kuras, kā jūs jau zināt, tiek dēvētas arī par Israēlu.

Mani dārgie, neparastie jaunieši, jūs bijāt sūtīti uz Zemi tieši šajā laikā, šajā visizšķirošākajā laikā pasaules vēsturē, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu! Uz šīs Zemes šobrīd nenotiek nekas tāds, kas būtu svarīgāks par to. Nekam nav tik varenas sekas. Pilnīgi nekam.

Šai sapulcināšanai jums ir jānozīmē visu. Šī ir tā misija, kuras dēļ jūs tikāt sūtīti uz Zemi.

Tad nu mans jautājums jums ir šāds: „Vai jūs vēlaties iestāties Tā Kunga jauniešu bataljonā, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu?” Lūdzu, padomājiet par to! Nesteidzieties vēl ar atbildi.

Atgriezīsimies pie pārējiem jautājumiem, kurus mēs ar māsu Nelsoni uzdevām mūsu jaunajiem draugiem. Mēs jautājām: „Ja pravietis uzaicinātu ikvienu Baznīcas locekli vecumā no 12 līdz 18 gadiem pieteikties palīdzēt sapulcināt Israēlu, ko jūs vēlētos darīt?”

Jaunieši atbildēja ar iedvesmojošiem komentāriem, kā piemēram: „Ja pravietis uzaicinātu mūs pieteikties sapulcināt Israēlu, es pavisam noteikti tajā piedalītos.” Kāds cits teica: „Es pārtrauktu darīt to, lai nu ko es tajā brīdī darītu, un palīdzētu!” Vēl kāds: „Es ietu un darītu jebko, ko viņš no manis prasītu, jo pravietis ir Dieva sludinātājs.”

Viņu atbildes arī ietvēra: „Es vēlētos vēl vairāk piedalīties ģimenes vēstures darbā. Es būtu atvērtāks(a) un pieliktu lielākas pūles, lai runātu par evaņģēliju. Es būtu labs piemērs, paužot Kristum piemītošās īpašības. Es izpildītu vairāk kristīšanās priekšrakstu par mirušajiem, mainītu to, kā dzīvoju savu dzīvi un kādas izvēles izdaru, ceļotu jebkur, kur Viņš vēlas, lai es dotos, mācītos jaunu valodu, tiktos ar jauniem cilvēkiem, aizdotu savu Mormona Grāmatas eksemplāru tiem, kas to nekad nav lasījuši. Un es būtu tik laipns(a), cik vien spēju būt.”

Mēs arī pajautājām šiem jauniešiem, ko viņi vēlētos ziedot, lai viņi varētu palīdzēt sapulcināt Israēlu. Jau atkal — jaunieši mūs saviļņoja. Viņi atbildēja: „Es pavadītu mazāk laika sporta nodarbībās, lai es varētu palīdzēt kādam, kuram nepieciešama patiesība. Es ziedotu izklaidēšanos ar draugiem, un tā vietā es viņus ielūgtu doties uz templi. Es noteikti samazinātu laiku, ko pavadu ar telefonu. Es samazinātu laiku, ko pavadu pie ekrāna. Es [pat] būtu ar mieru upurēt svētdienas pēcpusdienu snaudas!”

Mēs jautājām: „Ja jūs vēlētos pieteikties palīdzēt sapulcināt Israēlu, ko jūs vēlētos sākt vai pārtraukt darīt?” Viņu atbildes bija šādas: „Es vairāk un uzmanīgāk studētu Svētos Rakstus, lai spētu atbildēt uz jautājumiem, ko cilvēki varētu man uzdot. Es pavadītu mazāk laika sociālajos medijos; vairāk iesaistītos vienkāršajās Baznīcas locekļu misionāru nodarbēs, tai skaitā ikdienas kalpošanā. Es pavadītu mazāk laika ar savu telefonu, un, kad lietotu telefonu, es publicētu sociālajos medijos Svētos Rakstus vai citus garīgus vēstījumus. Es studētu vispārējās konferences runas, jo tās ir ļoti svarīgas. Es ēstu veselīgus ēdienus, lai es saglabātu veselību. Es pārstātu domāt, ka visas lietas grozās tikai ap mani vien.” Paldies jums, brāļi un māsas, par jūsu atbildēm uz mūsu jautājumiem.

Padomājiet par šo, mani dārgie, jaunie brāļi un māsas, šobrīd es gatavojos tai dienai, kad man būs jāatskaitās pravietim Džozefam Smitam, prezidentam Brigamam Jangam un citiem, un galu galā Tam Kungam par manis šodien uz Zemes veikto darbu kā Dieva pravietim. Es negribētu, lai man tiktu pajautāts: „Brāli Nelson, kāpēc tu nepadarīji jauniešu izpratni par viņu daļu Israēla sapulcināšanā vēl skaidrāku? Kāpēc tu nebiji vēl tiešāks, aicinot viņus iesaistīties?”

Tādēļ tagad es aicinu katru jauno sievieti un katru jauno vīrieti Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā, kuri ir vecumā no 12 līdz 18 gadiem, iestāties Tā Kunga jaunatnes bataljonā, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu.

Kas jums palīdzēs? Ik dienas lasot Mormona Grāmatu, jūs apgūsiet sapulcināšanas doktrīnu6, patiesības par Jēzu Kristu, Viņa veikto Izpirkšanu un Viņa evaņģēlija pilnību, ko nevar atrast Bībelē. Mormona Grāmata ieņem centrālo lomu Israēla sapulcināšanā.7 Patiesībā, ja nebūtu Mormona Grāmatas, apsolītā Israēla sapulcināšana nenotiktu.

Un tagad es aicinu jūs sagatavot sevi, darot vēl piecas lietas — piecas lietas, kas izmainīs jūs un palīdzēs jums izmainīt pasauli.

Pirmkārt, atvienojieties no pastāvīgas paļaušanās uz sociālajiem medijiem, lai samazinātu to pasaulīgo ietekmi uz jums.

Ļaujiet man jums pastāstīt par kādu jaunu, jūsu vecuma vīrieti, kāda mana dārga drauga mazdēlu. Viņš ir populārs savu draugu lokā un līderis savā vidusskolā. Nesen viņa vecāki viņa telefonā atklāja lietas, kas nepiedienas Jēzus Kristus sekotājam. Viņi uzstāja, lai viņš kādu laiku nelietotu sociālos medijus. Viņi nomainīja viņa viedtālruni pret parastu atveramo tālruni, un viņš krita panikā. Kā gan viņš varēs palikt sasaistē ar saviem draugiem?

Iesākumā viņš bija nikns uz saviem vecākiem, bet jau pēc dažām dienām viņš pateicās viņiem par viedtālruņa atņemšanu. Viņš teica: „Pēc tik ilga laika es pirmo reizi jūtos brīvs.” Tagad, lai sazinātos ar saviem draugiem, viņš zvana tiem no atveramā telefona. Tagad viņš patiešām sarunājas ar viņiem, tai vietā, lai vienmēr tikai sarakstītos ar īsziņām!

Kādas vēl izmaiņas ir notikušas šī jaunā vīrieša dzīvē? Viņš saka, ka tagad viņam patīk būt brīvam no sociālo mediju radītās viltus dzīves. Viņš aktīvi iesaistās dzīvē — tai vietā, lai visu laiku pavadītu telefonā. Viņš piedalās ārpustelpu atpūtas pasākumos — tai vietā, lai spēlētu video spēles. Viņš ir pozitīvāks un izpalīdzīgāks mājās. Viņš meklē iespējas kalpot. Baznīcā viņš vairāk ieklausās, viņa izskats ir dzīvīgāks, viņš ir daudz laimīgāks, un viņš aktīvi gatavojas savai misijai! Un tas viss tāpēc, ka viņš paņēma pārtraukumu no sociālo mediju negatīvās ietekmes.

Tad nu, mans pirmais aicinājums šodien ir — atvienoties no pastāvīgas paļaušanās uz sociālajiem medijiem, ieturot septiņu dienu gavēni no sociālajiem medijiem. Es apzinos, ka sociālajiem medijiem ir pozitīvā puse. Taču, ja jūs pievēršat lielāku uzmanību informācijai sociālajos medijos nekā Gara čukstiem, tad jūs pakļaujat sevi garīgam riskam — tāpat kā riskam pieredzēt izteiktu vientulību un depresiju. Jūs un es zinām tādus jaunus cilvēkus, kuri sociālo mediju vidē ir teikuši un darījuši lietas, kuras viņi nekad nebūtu teikuši vai darījuši personīgi. Apcelšana ir viens no piemēriem.

Vēl viens sociālo mediju mīnuss ir tāds, ka tie rada viltus realitāti. Ikviens dalās ar savām visjautrākajām, piedzīvojumiem bagātākajām un aizraujošākajām bildēm, kuras rada kļūdainu iespaidu, ka ikvienam, izņemot tevi, ir jautra, piedzīvojumiem bagāta un aizraujoša dzīve. Daudz no tā, kas parādās jūsu sociālo mediju materiālos, ir sagrozīts vai pat neīsts. Tādēļ piešķiriet sev septiņu dienu atvaļinājumu no apmāna!

Izvēlieties septiņas secīgas dienas un uz priekšu! Šo septiņu dienu laikā pavērojiet, vai manīsiet atšķirību tajā, kā jūtaties un par ko domājat vai pat tajā — jūs domājat. Pēc septiņām dienām pavērojiet, vai ir kādas lietas, kuras jūs gribat pārtraukt darīt, un kādas lietas, kuras jūs gribat sākt darīt.

Šis sociālo mediju gavēnis var būt tikai starp jums un To Kungu. Šī būs zīme, ko jūs dosit Viņam, ka jūs esat gatavi atkāpties no pasaulīgā, lai iestātos Viņa jauniešu bataljonā.

Mans otrais aicinājums ir ziedot laiku Tam Kungam trīs nedēļas pēc kārtas, lai Viņš varētu zināt, ka vairāk par jebko jūs vēlaties būt daļa no Viņa jauniešu bataljona. Trīs nedēļas atsakieties no kaut kā, ko jums patīk darīt, un izmantojiet šo laiku, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu.

Jebkad, kad jūs paveicat jebko, kas palīdz kādam — jebkurā priekškara pusē — spert soli tuvāk derību ar Dievu noslēgšanai un būtisku kristību un tempļa priekšrakstu saņemšanai, jūs palīdzat pulcināt Israēlu. Tas tiešām ir tik vienkārši.

Kad jūs lūgsiet Dievu par šo laika ziedošanu, jūs saņemsiet vadību zināt gan to, no kā jūs varat atteikties tajā nedēļā, gan to, ko jūs varat tā vietā darīt, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu. Piemēram, kāds jauns golfa spēlētājs varētu atteikties no golfa spēles un pavadīt šo laiku tempļa kristību telpā.

Mans trešais aicinājums jums ir veikt pamatīgu dzīves izvērtēšanu ar To Kungu un, iespējams, ar jūsu vecākiem, un jūsu bīskapu, lai pārliecinātos, ka jūs droši stāvat uz derību takas. Ja esat noklīduši [no šīs takas] vai ir kādas lietas, no kurām jums būtu jāatbrīvojas, lai palīdzētu jūsu prātam un sirdij būt skaidrākiem, tad šodien ir īstais brīdis to mainīt.

Ja neesat pārliecināti, kā nožēlot grēkus, parunājiet ar savu bīskapu vai vecākiem, vai abiem. Viņi palīdzēs jums saprast Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. Viņi palīdzēs jums pieredzēt prieku, ko vienmēr nes patiesa grēku nožēlošana.

Lūdzu, ne minūti ilgāk nepalieciet ārpus derību takas! Lūdzu, atgriezieties caur patiesu grēku nožēlošanu tagad. Jūs esat mums vajadzīgi šajā Tā Kunga jauniešu bataljonā. Bez jums aina nebūs pilnīga!

Mans ceturtais aicinājums ir lūgt ik dienas, lai visi Dieva bērni varētu saņemt Jēzus Kristus evaņģēlija svētības. Jūs un es dzīvojam, lai redzētu, un turpināsim redzēt to, kā ar varenu spēku tiek sapulcināts Israēls. Un jūs varat būt daļa no šī spēka!

Mans piektais aicinājums ir — izcelties, būt atšķirīgiem no pasaules. Jūs un es zinām, ka jums ir jābūt par pasaules gaismu. Tādēļ Tam Kungam ir nepieciešams, lai jūs izskatītos, izklausītos, uzvestos un ģērbtos kā patiess Jēzus Kristus māceklis. Jā, jūs dzīvojat pasaulē, taču jūsu standarti atšķiras no pasaules standartiem, lai palīdzētu jums izvairīties no pasaules traipiem.

Ar Svēto Garu kā savu pavadoni jūs varat redzēt cauri slavenību kultūrai, kas ir pārņēmusi mūsu sabiedrību. Jūs varat būt gudrāki, nekā iepriekšējās paaudzes jebkad ir bijušas. Un, ja dažkārt jūs tiekat nosaukti par „dīvainiem”, tad pieņemiet šo atšķirību kā goda simbolu un esiet laimīgi par to, ka jūsu gaisma spīd spoži šajā aizvien dziļākā tumsā slīgstošajā pasaulē!

Nosakiet standartu pārējai pasaulei! Pieņemiet to, ka esat atšķirīgi! Brošūrai Jaunatnes morāles stiprināšanai ir jābūt jūsu standartam. Tas Kungs vēlas, lai Viņa jaunatne dzīvo saskaņā ar šo standartu. Tagad es kā Viņa pazemīgais kalps jūs lūdzu —studējiet šo brošūru atkārtoti! Lūgšanu pilni lasiet to tā, it kā jūs to nebūtu iepriekš lasījuši! Izdariet piezīmes! Runājiet par to! Apspriediet standartus ar saviem draugiem! Nolemiet, kādā veidā jūs varat dzīvot pēc šiem standartiem — jūsu standartiem — ar vēl lielāku precizitāti.

Jums ir savs brošūras eksemplārs. Tad nu šovakar, pēc sanāksmes, ja jūs izvēlaties iesaistīties, lūdzu, paņemiet jaunu brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai eksemplāru un iedodiet to kādam draugam, kurš varētu nezināt jūsu standartus vai kurš, iespējams, nedzīvo saskaņā ar tiem.

Lūdziet, lai uzzinātu, kam ir nepieciešama šī brošūra. Jūs saņemsiet vadību. Un tas būs aizraujoši.

Tagad ļaujiet man apkopot manus piecus aicinājumus jums, lai jūs iestātos Tā Kunga jauniešu bataljonā un palīdzētu sapulcināt Israēlu:

  1. Ieturiet septiņu dienu gavēni no sociālajiem medijiem!

  2. Trīs nedēļas no vietas ziedojiet laiku Tam Kungam!

  3. Palieciet uz derību takas! Ja neatrodaties uz takas, nožēlojiet grēkus un atgriezieties uz šīs takas!

  4. Lūdziet ik dienas, lai visi Dieva bērni varētu saņemt Jēzus Kristus evaņģēlija svētības!

  5. Izcelieties! Esiet atšķirīgi! Esiet gaisma! Iedodiet draugam brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai eksemplāru!

Mani mīļotie jaunākie brāļi un māsas, jūs esat starp labākajiem, ko Tas Kungs jebkad ir sūtījis šajā pasaulē. Jums ir iespējas būt gudrākiem un viedākiem un ietekmēt pasauli vairāk, nekā to spēja izdarīt jebkura iepriekšējā paaudze!

Nobeigumā es aicinu jūs apvienoties ar jauniešiem no visas pasaules un kā Tā Kunga jauniešu bataljona biedriem „Ciānas armijā” pieredzēt saviļņojumu, dziedot mūsu noslēguma garīgo dziesmu „Israēla cerība”, jo šī garīgā dziesma ir tieši par jums!

No savas dvēseles dziļumiem es liecinu, ka šis ir Visvarenā Dieva darbs. Viņš dzīvo. Jēzus ir Kristus. Šī ir Viņa Baznīca — atjaunota, lai piepildītu tās dievišķo sūtību, ieskaitot apsolīto Israēla sapulcināšanu.

Jūs esat Israēla cerība, „Dieva svētie karotāji”!8 Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.