Taisnīgajiem Ziemassvētki nozīmē to, ka viss būs labi
2022. gada Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis
Svētdien, 2022. gada 4. decembrī
Es pateicos prezidentam Nelsonam un Augstākajam prezidijam par privilēģiju šovakar uzstāties. Mūsu ģimene Ziemassvētku tradīcijas ir svinējusi mūsu valstī, kā arī Francijā, Vācijā un Brazīlijā. Lai kur mēs dzīvotu, ikvienu no mums, kas ticam Jēzum Kristum un Viņam sekojam, vieno viena nemainīga, skaista patiesība: mēs priecājamies, ka Viņš, kurš bija aicināts no paša iesākuma, ka Viņš, kurš tika gaidīts gadsimtiem ilgi, ka Viņš, Tēva Vienpiedzimušais, ir nācis pasaulē — laika zenītā, vispieticīgākajos apstākļos — Viņš ir nācis pasaulē. Un, pateicoties Viņa dzīvei, miljardi, kas ir dzīvojuši uz šīs Zemes, dzīvos atkal, un, ja viņi izvēlēsies, varēs iemantot mūžīgo dzīvi, kas ir lielākā no visām Dieva dāvanām.
Skaistajā Ziemassvētku stāstā par Viņa piedzimšanu ir daudz mācību, ko mēs varam apgūt.
Šovakar es vēlos dalīties ar jums šādā patiesā mācībā: Neskatoties uz visām bažām un nenoteiktību, grūtībām un likstām, kas mūs šeit, mūsu laicīgajā dzīvē, piemeklē, tiem, kas ir taisnīgi — kam ir ticība un paļāvība uz To Kungu —, galu galā viss būs labi.
Padomājiet par šiem skaistajiem piemēriem.
Taisnīga sieviete vārdā Elizabete un viņas vīrs Caharija, kuri jau bija lielā vecumā, bēdājās, jo viņi nebija svētīti ar bērniem. Tomēr viņi bija uzticīgi un paļāvās uz To Kungu.
Lai gan Svētajos Rakstos nav rakstīts, kā Caharija un Elizabete jutās un ko viņi sacīja viens otram, muzikālais uzvedums Pasaules Glābējs mūs mudina uz pārdomām par to, ko viņi varēja izjust savā sirdī. Caharija paziņoja Elizabetei: „Mēs neesam tikuši izraudzīti, lai mums būtu bērni. Taču mēs turpināsim paļauties uz To Kungu.” Un tad viņi vienojas dziesmā: „Es paļaušos uz Dievu vienmēr, un ne uz savu gudrību. Lai Viņa prāts tiek īstenots, to pieņemt gatavs esmu es. Es ļaušos Viņa vadībai, lai katrā dzīves brīdī … es Viņa gribu meklētu … ar paļāvību dzīvotu.”1
Tad notika brīnums. Svētajos Rakstos ir pierakstīts, ka Caharijam templī parādījās eņģelis Gabriēls. Eņģelis paziņoja: „Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis. … Un viņš … sagatavo[s] Tam Kungam padevīgus ļaudis.”2
Caharija atbildēja: „Es pats esmu vecs, un mana sieva arī ir jau labi gados.”3
Gabriēls sacīja: „Tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem … tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas … piepildīsies.”4
Padomājiet, kā varēja justies Elizabete un Caharija. Gadiem ilgi viņi bija lūguši par bērnu ienākšanu viņu dzīvē, taču tas nebija noticis. Viņi turpināja ievērot baušļus un paļauties uz To Kungu. Tad Caharijam parādījās eņģelis, bet pēc tā visa viņš bija zaudējis spēju runāt. Viņš, iespējams, sāka prātot par savu cienīgumu Tā Kunga priekšā. Taču noliktajā laikā bērniņš nāca pasaulē. Caharija atguva spēju runāt. Un šis bērniņš kļuva par pravieti Jāni, kurš Glābējam sagatavoja ceļu. Neskatoties uz nenoteiktību un visa veida grūtībām, taisnīgajiem galu galā viss ir labi.
Tālāk Ziemassvētku stāstā mēs sastopam mīļoto Mariju, kas bija izraudzīta būt par Dieva Dēla māti. Taču arī viņas dzīvē ir bažas un nenoteiktība. Gabriēls parādījās Marijai un pavēstīja viņai par viņas cēlo aicinājumu. Bet Marija sacīja eņģelim: „Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos.”5 Gabriēls paskaidroja, ka pār viņu nāks Svētā Gara spēks, un Visuaugstākā spēks viņu apēnos, un viņa ieņems Dieva Dēlu, un Viņa vārds būs Jēzus.
Padomājiet, kādu prieku un laimi viņa izjuta, kad viņu apmeklēja Dieva eņģelis. Viņa noteikti izjuta pazemību, domājot par to, ka viņa kļūs par ilgi gaidītās Mesijas māti. Un tomēr, kad viņa to izstāstīja Jāzepam, viss vēl nebija atrisināts. Jāzeps bija taisnīgs vīrs un nevēlējās darīt kaunu Marijai, taču viņš nebija pārliecināts par pareizo izvēli, kas viņam būtu jāveic. Kad viņš bija nokļuvis grūtā situācijā un pieredzēja nenoteiktību, viņam sapnī parādījās eņģelis: „Jāzep, … nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem.”6
Tas ir saprotami, ka Marija bija satraukta un juta nedrošību, domājot par to, kā tiks īstenota šī visbrīnišķīgākā svētība. Arī Jāzeps bija satraukts un nemierīgs. Tomēr tobrīd kļuva skaidrs, ka viņiem šis ceļš ir jāiet kopā. Marija noteikti bija ļoti priecīga par eņģeļa parādīšanos Jāzepam. Jāzeps noteikti bija ļoti priecīgs, apzinoties, ka tā ir Dieva griba. Neskatoties uz nenoteiktību un grūtībām, taisnīgajiem galu galā viss ir labi.
Taču, kā mēs zinām, viņiem bija jāsastopas vēl ar citām grūtībām; tāda ir dzīve. Kad Marijai tuvojās dzemdību laiks, romieši pieprasīja Jāzepam atgriezties Bētlemes pilsētā. Marija un Jāzeps nolēma, ka viņi dosies kopā. Mums visiem patīk šis brīnišķīgais Ziemassvētku stāsts. Ierodoties Bētlemē, nevienā mājoklī nebija vietas. Jāzeps noteikti izjuta lielu satraukumu. Kā tas ir iespējams? Kāpēc Marijai, kas bija izvēlēta no visām sievietēm, ir jādzemdē Visuaugstākā Dēls tik pieticīgā stallī? Vai dzemdības noritēs bez problēmām un komplikācijām?
Tas varēja šķist tik pārsteidzoši, tik netaisnīgi. Taču bērniņš piedzima, un Viņš bija veselīgs. Kā tas ir pierakstīts skaistajā Ziemassvētku dziesmā: „Ne šūpulī greznā, Viņš varēja migt, Bij’ silītē Jēzum Savu galviņu likt.”7
Pirms nakts bija beigusies, ganiem uz lauka parādījās eņģelis, pasludinot lielu prieku. Un eņģeļi dziedāja: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.”8
Gani devās uz Bētlemi, lai uzmeklētu bērniņu Jēzu. Un, kad viņi bija atraduši Kristus bērniņu, Jāzeps un Marija noteikti sajuta lielu mierinājumu un pārliecību, apzinoties ka pieredzētajām grūtībām ir dziļāka nozīme. Eņģeļi bija paziņojuši par Viņa piedzimšanu un Viņa cēlo misiju. Pēc grūtībām un nenoteiktības taisnīgajiem galu galā viss ir labi.
Arī Jaunajā pasaulē taisnīgajiem bija nepatikšanas, nenoteiktība un bažas. Pravietis Samuēls bija pravietojis, ka Pestītājs piedzims pēc pieciem gadiem un ka tiks dota zīme — visu nakti nebūs tumsas. Tuvojoties šai dienai, bija iecerēts kaut kas neiedomājams. „Tad notika, ka neticīgie nolika dienu, [jo viņi paziņoja, ka pravietotais laiks ir pagājis] lai visi tie, kas ticēja [Glābēja nākšanai pasaulē], tiktu nodoti nāvei, ja vien šī zīme nenotiks.”9 Neticīgie izsmēja ticīgos: „Jūsu prieks un jūsu ticība par tiem ir bijusi velta.”10 Iedomājieties taisnīgo cilvēku nemieru un bažas. Svētie Raksti vēsta, ka Nefijs „nometās ceļos zemē un spēcīgi piesauca savu Dievu par saviem ļaudīm”11. Un, kad Nefijs lūdza: „Tā Kunga balss nāca pie viņa, sacīdama: Pacel savu galvu un turi drošu prātu; jo redzi, tas laiks ir tuvu un šajā naktī zīme tiks dota, un rīt Es nākšu pasaulē.”12
Svētie Raksti pasludina: „Vārdi, kas nāca pie Nefija, tika piepildīti … jo lūk, saulei norietot tur nebija tumsas. … [Un] visi ļaudis … bija tik ārkārtīgi pārsteigti, ka viņi krita pie zemes. … [Un] nebija tumsas visu to nakti, bet bija tikpat gaišs kā dienas vidū. … Un viņi zināja, ka tā bija tā diena, kad jāpiedzimst Tam Kungam.”13
Neskatoties uz visām grūtībām un nenoteiktību, taisnīgajiem, kas paļaujas uz Dievu, galu galā, — vai nu šajā dzīvē, vai tad, kad mēs nometīsimies ceļos pie Viņa kājām, — viss būs labi.14
Domājot par Glābēja dzimšanas svēto laiku: kāpēc Tas Kungs gaidīja līdz pēdējai naktij, lai pateiktu Nefijam, ka Viņš piedzims rīt? Viņš būtu varējis to darīt zināmu pirms vairākām nedēļām vai mēnešiem. Kāpēc Viņš ļāva Elizabetei un Caharijam novecot bez bērniem, pirms apstiprināja, ka viņiem piedzims pravietis Jānis? Un kāpēc Marijai vajadzēja prātot par veicamajām izvēlēm un Jāzepam apšaubīt savu lomu šajā nozīmīgajā stāstā? Kāpēc silītes, ganu un eņģeļu loma netika darīta zināma līdz pašam notikuma brīdim?
Pirmslaicīgajā pasaulē Tas Kungs paziņoja: „Un mēs ar to viņus pārbaudīsim, lai redzētu, vai viņi darīs visu, ko Tas Kungs, viņu Dievs, tiem pavēlēs.”15 Un no Salamana Pamācībām: „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.”16
Būsim uzticīgi, saskaroties ar nenoteiktību, likstām, grūtībām un saviem cīniņiem. Jēzus piedzima tajā svētajā naktī. Viņš ir pasaules Glābējs, Miera valdnieks, ķēniņu Ķēniņš. Viņš dzīvo un „tajā naktī rim[a] bailes [un Viņā piepildījās] kvēlas cerības”17. Es liecinu, ka, ja mēs būsim taisnīgi, visas mūsu bēdu, grūtību un nenoteiktības asaras tiks noslaucītas un viss tiks izlabots Viņā, mīļotajā Dieva Dēlā. „Prieks pasaulei — Tas Kungs ir klāt.”18 Jēzus Kristus Vārdā, āmen.