Paļaujieties uz Dievu
S&I ikgadējā pārraide 2024. gada janvārī
Piektdien, 2024. gada 26. janvārī
Tā ir svētība jūs uzrunāt — jūs, kas darāt tik daudz, lai vadītu jauno paaudzi pie Kristus. Jūs mācāt un pievēršat ticībai. Jūsu pavadonis ir Svētais Gars. Jūsu atalgojums ir neaprakstāms. Glābēja vārdiem sakot: „Cik liels būs jūsu prieks … Mana Tēva valstībā!”1
Es atzinīgi vērtēju to, ko esam dzirdējuši no Izglītības pilnvarotā — eldera Klārka G. Gilberta — un semināru un institūtu administratora — brāļa Čada H Veba. Es apbrīnoju abus šos vīrus un priecājos kalpot kopā ar viņiem. Es atbalstu šos viedos norādījumus un padomus, ko mēs esam saņēmuši no viņiem. Viņi zina, par ko runā. Es priecājos par izaugsmi gan seminārā, gan institūtā, par ko ziņoja brālis Vebs. Apsveicu un paldies ikvienam, kam bija kāda loma šajā procesā.
Es ceru, ka jūs atcerēsieties eldera Gilberta vārdus par nepieciešamību pastiprināti studēt un pielietot prezidenta Rasela M. Nelsona vēstījumus, kā arī pārējo apustuļu un praviešu vēstījumus. Īpaši noderīgi ir viņa minētie piemēri par to, kā to paveikt un kā to paveikt efektīvi. Iespējams, jūs varēsiet atkārtot dažus no tiem un rast iedvesmu citiem pielietojumiem atbilstoši savai dzīves situācijai. Tā ir svarīga iniciatīva Baznīcas izglītības jomā, un tā nesīs nozīmīgus augļus.
Mani īpaši iepriecina — pat saviļņo — tas, ko brālis Vebs ir paziņojis par semināra tematiskajām nodarbībām. Viņš uzsvēra, ka mēs turpināsim balstīties uz secīgu Svēto Rakstu studēšanas pieeju kā semināra mācību programmas pamatu, bet lielākajā daļā nedēļu mēs pievienosim dažādas nodarbības, kurās tiks aplūkotas tādas tēmas kā misija, templis, sagatavošanās izglītībai, Svēto Rakstu studēšanas prasmes, emocionālā noturība, dzīves prasmes, pēdējo dienu praviešu mācības utt. Man šķiet, ka tas ir līdzīgi, kā pievienot pīrāgam papildu augļus un svaigu šķipsniņu garšvielu. Tas būs gardi! Tāpat kā jūs, es ļoti vēlos mācīties no šīs pieejas un priecājos, ka varu dot savu pienesumu visiem tiem, kas pieliek pūles un nes upurus semināra programmas īstenošanā. Lai vai kā, izbaudiet pīrāgu!
Es gribētu runāt par problēmu, kas, šķiet, kā nekad agrāk nomoka mūsu jauno paaudzi. Es runāju par ļoti reālām trauksmes un depresijas izjūtām un rūgtajiem augļiem, ko šīs izjūtas var radīt, tostarp — galējā gadījumā — vielu atkarību, paškaitējumu un pat pašnāvību. Daži statistikas dati:
Laikā no 2004. līdz 2021. gadam pasaulē ziņojumi par klīnisko depresiju pusaudžu vidū pieauga no 13,1% līdz 29,2% sieviešu vidū un no 5% līdz 11,5% vīriešu vidū.2 Starp pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem 21% no tiem vismaz vienu reizi dzīvē ir piedzīvojuši smagu depresijas epizodi, bet 15% — pēdējā gada laikā.3 Šajos skaitļos nav ņemta vērā mazāka, taču nozīmīga neklīniskās depresijas un trauksmes izraisīta problēma, kas skar daudz vairāk jauniešu.4 Saskaņā ar WebMD datiem, gandrīz 60% cilvēku, kas cieš no trauksmes, cieš arī no depresijas un otrādi.5
Baznīcas locekļu — jauniešu — ilgtermiņa pētījumi liecina, ka 2018. gadā visā pasaulē 29% jauniešu cīnījās ar klīnisku trauksmes līmeni. Protams, šis rādītājs dažādās valstīs ir atšķirīgs un var nebūt attiecināms uz visiem jauniešiem katrā valstī, bet, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs klīniskās trauksmes rādītājs bija 28%, Čīlē 32%, Francijā un Beļģijā 16%, Dienvidāfrikā 46%, Taivānā 18% un Jaunzēlandē 32%.6
Protams, daudzi faktori var veicināt vai būt saistīti ar depresijas un trauksmes veidošanos. Dažos gadījumos tas var būt saistīts ar ģenētiskiem faktoriem. Sava nozīme var būt arī vairākiem ārējiem faktoriem, piemēram, dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem (tostarp traumām un pamešanai novārtā), stresa iedarbībai, vecāku audzināšanas stilam, seksuālajai orientācijai, vienaudžu un sociālo grupu ietekmei, skolas faktoriem, temperamentam un citiem.
Salīdzinoši jauns faktors, kas saistīts ar pieaugošu trauksmes un depresijas izplatību, ir sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošana. Tas ir piesaistījis ASV Galveno ķirurgu biroja uzmanību un mudinājis viņus izteikt brīdinājumus. Tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs 95% pusaudžu ir saites ar sociālajiem tīkliem, un gandrīz divas trešdaļas no viņiem tos izmanto katru dienu. Pētījumos ir konstatēts, ka šie pusaudži sociālajos tīklos pavada vidēji 3,5 stundas dienā un norāda, ka tas negatīvi ietekmē viņu pašvērtējumu. Ir daži tiešsaistes iesaistīšanās paradumi, kas liecina par negatīvām sekām, piemēram, kibermobings, sekstings un slikto ziņu pārskatīšana. Starp citu, tiem no jums, kuri, tāpat kā es, nekad nav dzirdējuši par slikto ziņu pārskatīšanas paradumu, tas nozīmē ilgstošu laika pavadīšanu telefonā vai datorā, koncentrējoties uz negatīviem ziņu stāstiem. Acīmredzot dažiem šis ieradums ir kompulsīvs un kaut kādā veidā rada drūmi nomierinošu sajūtu. Pasīva sociālo mediju lietošana, t. i., laika pavadīšana, bezmērķīgi pārskatot sociālo mediju saturu, palielina nepilnvērtības sajūtu un negatīvu salīdzināšanu, savukārt aktīva vai mērķtiecīga sociālo mediju lietošana (piemēram, publicēšana, komentēšana un sazināšanās) nerada tādas pašas negatīvas sajūtas.
Pētījumi arī liecina, ka ir daži aizsargfaktori, kas var palīdzēt novērst trauksmi un depresiju. Tie ietver fizisko aktivitāti, mīlestību, neatlaidību un paškontroli.
Es personīgi uzskatu, ka liela daļa nomāktības un trauksmes rodas no tā, ka mēs nespējam saprast vai atcerēties Dieva ieceri un paļauties uz Viņa spēku grūtību brīžos. Ja jaunieši nav pārliecināti par Dieva realitāti, Viņa mīlestību un Viņa laimes ieceri attiecībā uz Viņa bērniem, viņu nākotne var šķist drūma un trausla. Tas nav mūsu nolūks, lai semināru un institūtu pasniedzēji tagad kļūtu par padomdevējiem vai garīgās veselības speciālistiem. Mēs, drīzāk, vēlamies radīt pretsparu sabiedrībā esošajiem faktoriem, kas veicina pieaugošu trauksmi un depresiju. Mēs esam cerības nesēji. Mēs esam cerības balss, — cerības, kas sakņojas ticībā un paļāvībā uz Dievu.
Izpratne par mūsu Debesu Tēva pestīšanas ieceri, — īpaši par šīs ieceres galveno aspektu, Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu — sniedz vislielāko pārliecību. Tā veido un saglabā garīgo un emocionālo noturību, kad apzināmies savas eksistences jēgu un mērķi laicīgajā dzīvē. Mēs mācām ar vārdiem un piemēru, lai viņi zinātu, pie kā viņi var meklēt atbrīvošanu un atbalstu. Lai Glābēja vārdi iesakņojas viņu sirdīs: „To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!”7 Mūsu derības saista mūs ar Viņu, un kopā ar Viņu arī mēs uzvaram pasauli.
Mēs varam palīdzēt audzēkņiem un citiem cilvēkiem nostiprināt savu personīgo pamatu „uz mūsu Pestītāja klints, kurš ir Kristus, Dieva Dēls”, lai tad, kad „velns sūtīs savus stipros vējus, jā, savas bultas virpuļvējā, jā, kad visa viņa krusa un viņa spēcīgā vētra gāzīsies uz [viņiem], tai nebūtu spēka [viņus] ievilkt tai ciešanu un bezgalīgo bēdu bezdibenī”.8 Prezidents Rasels M. Nelsons to izteica šādi: „Tas Kungs ir paziņojis, ka, neraugoties uz mūsdienu iepriekš nepieredzētajiem izaicinājumiem, tiem, kuri ceļ savu pamatu uz Jēzus Kristus un kuri ir iemācījušies, kā smelties spēku Viņā, nav jāpadodas šim laikmetam raksturīgajām raizēm.”9
Šī gada mācību kurss par Mormona Grāmatu mums sniedz lielisku iespēju. Nevienā citā Svēto Rakstu grāmatā nav tik skaidri izklāstīta pestīšanas iecere. Neviens cits grāmatu krājums nemāca pārliecinošāk par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanas realitāti un nozīmi. Nevienai citai Svēto Rakstu grāmatai nepiemīt tāds pievēršanas spēks kā Mormona Grāmatai, kas apliecina, ka Jēzus ir Kristus un ka Viņš ir uzvarējis nāvi — gan fizisko, gan garīgo. Mormona Grāmatā ir skaidri izklāstīta evaņģēlija patiesība un prieks, kas rodams, ievērojot evaņģēlija baušļus. Tās stāstījums ir piepildīts ar pārvarēšanas piemēriem. Mormona Grāmata ir Dieva vārds un „Dieva vārda iedarbīb[a]”10 ir tāda, ka tā rada ticību, dāvājot spēku un pārliecību, un izspiež šaubas, depresiju un trauksmi, kas citādi varētu mūs pārņemt.
Padomājiet par dažiem piemēriem:
Lūk, labi zināmais ķēniņa Benjamīna apsolījums: „Un vēl es vēlos, lai jūs padomātu par to, kuri tur Dieva baušļus, svētīto un laimīgo stāvokli. Jo lūk, viņi ir svētīti visās lietās gan laicīgi, gan garīgi; un, ja viņi iztur uzticīgi līdz galam, viņi tiek uzņemti debesīs, lai tādējādi viņi varētu dzīvot ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī. Ak, atcerieties, atcerieties, ka šīs lietas ir patiesas, jo Dievs Tas Kungs to ir sacījis.”11
Atcerieties Nefija nomierinošo paziņojumu, kad viņš saskārās ar vajāšanu un nomāktību laikā, kad nomira viņa tēvs:
„Tomēr, neskatoties uz Tā Kunga lielo labestību, parādot man Savus lielos un brīnumainos darbus, mana sirds izsaucas: Ak, es nožēlojamais cilvēks! Jā, mana sirds bēdājas … manu nekrietnību dēļ.
Es esmu visapkārt ielenkts kārdinājumu un grēku dēļ, kas tik viegli mani apņem.
Un, kad es vēlos priecāties, mana sirds vaid dēļ maniem grēkiem; tomēr es zinu, kam es esmu uzticējies. …
Ak, tad, ja es esmu redzējis tik lielas lietas, ja Tas Kungs Savā labvēlībā pret cilvēku bērniem ir piemeklējis cilvēkus ar tik lielu žēlastību, kāpēc manai sirdij ir jāraud un dvēselei jāuzkavējas bēdu ielejā, un manai miesai ir jānīkst, un manam spēkam jāatslābst dēļ manām ciešanām? …
Ak Kungs, es esmu paļāvies uz Tevi, un es paļaušos uz Tevi mūžīgi.”12
Alma stāstīja par prieku — piedzimt no jauna — un par paļaušanos uz Dievu:
„Un tad, trīs dienas un trīs naktis es tiku spīdzināts, patiesi ar nolādētas dvēseles sāpēm.
Un notika, kad es tā tiku spīdzināts mokās, kamēr es mocījos, atcerēdamies visus savus daudzos grēkus, lūk, es atcerējos arī, ka biju dzirdējis sava tēva pravietojumu tautai par kāda Jēzus Kristus, Dieva Dēla, atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus.
Tad nu, kad mans prāts pieķērās šai domai, es iesaucos savā sirdī: Ak Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani, kas esmu žults rūgtumā un esmu sasaistīts ar mūžīgām nāves saitēm!
Un tad, lūk, kad es to iedomājos, es vairs neatcerējos savas sāpes; jā, es vairs nemocījos, atcerēdamies savus grēkus.
Un ak, kādu prieku es izjutu un kādu brīnumainu gaismu es ieraudzīju; jā, mana dvēsele tika piepildīta ar prieku tikpat ārkārtīgi, kādas bija manas sāpes! …
Jā, un no tā laika līdz pat šai dienai es esmu strādājis bez mitēšanās, lai es varētu vest dvēseles pie grēku nožēlošanas; lai es varētu vest tās izbaudīt to ārkārtīgo prieku, ko izbaudīju es, lai arī tās varētu piedzimt no Dieva un tikt piepildītas ar Svēto Garu. …
Un es tiku atbalstīts visādos pārdzīvojumos un grūtībās, jā, un visādās bēdās; jā, Dievs ir atbrīvojis mani no cietuma un no saitēm, un no nāves; jā, un es uzticos Viņam, un Viņš vēl aizvien mani atbrīvos.”13
Kam gan varētu būt bijis lielāks iemesls satraukumam un dziļai depresijai nekā Mormonam, kurš žēlojās: „Nepārtraukta ļaundarību un bezdievību aina ir bijusi manu acu priekšā, kopš es esmu bijis pietiekami vecs, lai skatītu cilvēku ceļus.”14 Tomēr, neraugoties uz karu un traumām mūža garumā, viņš varēja teikt Moronijam: „Mans dēls, esi ticīgs Kristū; un lai tas, ko es esmu rakstījis, tevi neapbēdina, nomācot tevi līdz nāvei, bet lai Kristus tevi paceļ augšup, un lai Viņa ciešanas un nāve, un Viņa miesas parādīšana mūsu tēviem, un Viņa žēlastība un iecietība, un cerība uz Viņa godību un mūžīgo dzīvību paliek mūžīgi tavā prātā.”15
Alma aprakstīja paša Glābēja piemēru, kā viņš tika galā ar neaptveramām ciešanām, un to, kā mēs, tā vietā, lai kristu izmisumā, varam vērsties pie Viņa pēc atvieglojuma un dziedināšanas.
„Un Viņš ies, izciešot visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; un tas būs tāpēc, lai vārds varētu tikt piepildīts, kas saka: Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības.
Un Viņš uzņemsies nāvi, lai Viņš varētu atraisīt nāves saites, kas saista Viņa ļaudis; un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.
… Dieva Dēls izcieš miesā, lai Viņš varētu uzņemties Savas tautas grēkus, lai Viņš varētu izdzēst viņu pārkāpumus atbilstoši Savam atbrīvošanas spēkam; un tad nu lūk, šī ir tā liecība, kas ir manī.
Tad nu es saku jums, ka jums ir jānožēlo savi grēki un jāpiedzimst no jauna; jo Gars saka, ja jūs nepiedzimstat no jauna, jūs nevarat iemantot Debesu valstību; tādēļ nāciet un topiet kristīti grēku nožēlošanai, lai jūs tiktu mazgāti no saviem grēkiem, lai jums būtu ticība Dieva Jēram, kas uzņemas pasaules grēkus, kam ir vara izglābt un šķīstīt no visas netaisnības.”16
Mormona Grāmatā mēs apgūstam patieso nozīmi un procesu tam, kā piedzimt no jauna un „[kļūt] par svēto caur Kristus Tā Kunga Izpirkšanu”.17 Ja mēs spēsim vadīt mūsu jauniešus un jaunos pieaugušos uz garīgu atdzimšanu, depresija izgaisīs un jebkāda trauksme viņu dzīvē, kas var rasties, piemēram, uzstājoties ar uzrunu, kas tiks pārraidīta visā pasaulē, būs viegli pārvarama. Pat pati nāve nevar apdraudēt viņu mieru, ja viņi ir piedzimuši no Gara un ir iemācījušies paļauties uz Dievu.
Elders Nīls A. Maksvels reiz runāja par „cilvēces sarežģīto stāvokli”, par to, ka viss beidzas ar nāvi. Mūsu sasniegumiem, mūsu ieguvumiem, mūsu sakariem — visam pienāk beigas, un, ja nav nekā vairāk, tad, kā saka Salamans Mācītājs, „viss ir niecība un vēja ķeršana”.18 Nāve ir fakts, un mēs esam spiesti atzīt, ka bez spēka, kas pārvar nāvi, mūsu dzīvei nebūtu ilglaicīga mērķa. Par laimi, mēs zinām, ka nāve ir pārvarēta, dzīvei ir mērķis un jēga un viss nav niecība. Ar Savu veikto Izpirkšanu Jēzus Kristus ir atrisinājis cilvēces sarežģīto stāvokli, ko rada nāve, un tagad, kā norādīja elders Maksvels, „pastāv tikai personīgi sarežģījumi, ko rada mūsu individuālie grēki, kļūdas un trūkumi, un arī no tā mēs varam tikt glābti, sekojot Tā mācībām, kurš izglāba mūs no vispārējas iznīcības”.19
Ar šādu pieeju mēs veicinām ilgtermiņa skatījumu, ko iemieso prezidenta Nelsona nesen teiktā frāzē: „Domājiet celestiāli!”. Mums ir jāpalīdz jaunajai paaudzei atteikties no daudzās kultūrās aizvien biežāk sastopamās „ēdiet, dzeriet un līksmojieties, jo rīt mēs mirsim” attieksmes. Šāda dzīves pieeja, kas lemta sakāvei, ignorē lielo pestīšanas un laimes ieceri un koncentrējas tikai uz tūlītēju baudu. Tas noved pie paradumiem un uzvedības, kas nav ilgtspējīga. Tas ir tiešs ceļš uz nomācošu trauksmi un postošu depresiju. Prezidents Nelsons pievērsās šim jautājumam savā pagājušā gada oktobra vispārējās konferences uzrunā. Viņš iesaka:
„Laicīgā dzīve ir meistarklase, lai mācītos izvēlēties to, kam ir vislielākā nozīme mūžībā. Pārlieku daudzi cilvēki dzīvo tā, it kā šī dzīve būtu viss, kas mums dots. Tomēr jūsu šībrīža izvēles noteiks trīs lietas: to, kur jūs dzīvosiet uz visu mūžību; to, kādā ķermenī jūs tiksit augšāmcelti; un to, ar kādiem cilvēkiem jūs dzīvosiet kopā mūžīgi. Tāpēc domājiet celestiāli.”20
Viņa nesen izdotajā grāmatā ar nosaukumu Heart of the Matter („Lietas būtība”) prezidents Nelsons izklāsta šo domu, minot biedējošu personisku pieredzi. Viņš teica:
„Savas dzīves laikā esmu vairākkārt saskāries ar nāvi. Viens no tādiem gadījumiem notika Maputo, Mozambikā, 2009. gada maija beigās. Kamēr mēs vakariņojām misijas ēkā kopā ar Āfrikas Dienvidaustrumu reģiona prezidentu, elderu Viljamu V. Pārmliju, un viņa sievu Šannu, kā arī Mozambikas Maputo misijas prezidentu Bleiru Dž. Pakardu un viņa sievu Sindiju, telpā ielauzās trīs ar automātiskajiem ieročiem bruņoti vīrieši.
Turpmākajā drūzmā viens no laupītājiem man pie galvas pielika pistoli, paziņoja, ka ieradies, lai mani nogalinātu un nolaupītu manu sievu, un pēc tam nospieda pistoles mēlīti. Pistole noklikšķēja, bet neizšāva. Šī kļūda laupītāju sadusmoja, un viņš man iespēra pa seju un nogāza mani uz grīdas. Es biju pārliecināts, ka tas ir mans gals. Atceros, kā nodomāju, ka tūlīt aiziešu no šīs dzīves un ieiešu nākamajā. Tā būs ļoti interesanta pieredze.
Tajā pašā laikā cits laupītājs pielika pistoli Vendijai pie muguras un sāka šūpot viņas krēslu, mēģinot viņu izgrūst no tā ārā, un teica: „Tu iesi ar mums! Tu iesi ar mums!”
Pateicoties virknei brīnumainu notikumu un māsas Sindijas Pakardas varonīgajai rīcībai, mūsu dzīvības tika saudzētas. Tomēr, tāpat kā vairākos iepriekšējos biedējošajos gadījumos, es sapratu, cik dzīvība ir trausla un cik salīdzinoši maz šajā pasaulē ir lietu, kurām ir mūžīga nozīme. Kad šie laupītāji apdraudēja mūsu dzīvību, es nedomāju par apbalvojumiem, izglītības grādiem vai atzinībām. Es domāju par savu ģimeni un derībām, ko biju noslēdzis ar To Kungu.
Es baidos, ka pārāk daudzi no mums dzīvo tā, it kā šī dzīve būtu viss, kas mums ir, un tam, ko mēs darām šeit, nav nekādas nozīmes nākotnē. Tā vienkārši nav taisnība.
Ir svarīgi, lai mēs nenovērstos un nenovirzītos no derības ceļa pasaules spožo priekšmetu dēļ, kas simbolizē cilvēku godu un uzmanību. Nākamajā pasaulē šiem notikumiem nebūs nekādas nozīmes. Svarīgi būs tikai tas, vai mēs esam noslēguši derības ar Dievu un vai esam tās turējuši.”21
Es lūdzu, kaut mēs spētu palīdzēt visiem savas ietekmes lokā noslēgt derības ar Dievu un tās ievērot. Palīdziet viņiem izkopt ticību un paļāvību uz Dievu un rast cerību. Palīdziet viņiem nožēlot grēkus, palikt Glābēja pestījošajā žēlastībā un rast mieru. Palīdziet viņiem piedzimt no jauna kā Kristus bērniem, Viņa dēliem un Viņa meitām22, un rast prieku. Un kaut jūs varētu saņemt iepriecinošo Dieva vārdu: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps.”23
Es jums atstāju savu nelokāmo un drošo liecību par Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Viņa augšāmcelšanās fakts pierāda patiesību tam, ko mēs mācām par Jēzus Kristus evaņģēliju, un apliecina, ka Viņam ir visa vara debesīs un uz Zemes un ka Viņš var piepildīt un piepildīs savus solījumus. Viņš dzīvo! Jūs esat gani, kas darbojas Viņa vadībā, un es svētu jūs ar Viņa mīlestību un lielāku spēju mācīt Viņa avis un rūpēties par tām. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.