1 Un parādījās liela zīme debesīs, zemes lietu līdzībā, sieva, tērpta saulē un mēness apakš viņas kājām, un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis.

2 Un sieva, būdama ar bērnu, raudāja dzemdību sāpēs un mokās.

3 Un viņa dzemdēja puiku, bērnu, kam bija valdīt visas tautas ar dzelzs zizli; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un Viņa troņa.

4 Un parādījās cita zīme debesīs, un lūk, liels sarkans pūķis, būdams ar septiņām galvām un desmit ragiem, un septiņiem kroņiem uz savām galvām. Un viņa aste aizrāva trešo daļu no debesu zvaigznēm, un nometa tās uz zemes. Un pūķis stāvēja sievas priekšā, kas dzemdēja, gatavs aprīt viņas bērnu, kad tas piedzims.

5 Un sieva bēga mežonīgā apgabalā, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai tie uzturētu viņu tur tūkstotis divi simti un sešdesmit gadus.

6 Un bija karš debesīs; Miķelis un viņa eņģeļi cīnījās pret pūķi; un pūķis un viņa eņģeļi cīnījās pret Miķeli;

7 un pūķis neuzveica nedz Miķeli, nedz bērnu, nedz sievu, kas bija Dieva baznīca, kas bija tikusi atbrīvota no savām sāpēm un dzemdējusi mūsu Dieva valstību un Viņa Kristu.

8 Nedz arī atradās vieta debesīs lielajam pūķim, kurš tika padzīts; tas vecais čūska, saukts par velnu, un arī saukts par sātanu, kurš pievīla visu pasauli; viņš tika padzīts uz zemi; un viņa eņģeļi tika padzīti ar viņu.

9 Un es dzirdēju skaļu balsi debesīs sakām: Tagad ir pienākusi glābšana un stiprums, un mūsu Dieva valstība, un Viņa Kristus vara;

10 jo mūsu brāļu apsūdzētājs ir gāzts, kurš apsūdzēja viņus mūsu Dieva priekšā dienu un nakti.

11 Jo tie ir uzveikuši viņu ar Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu; jo tie nemīlēja savu paša dzīvību, bet turēja liecību līdz pat nāvei. Tādēļ priecājieties, ak debesis, un jūs, kas tajās mītat.

12 Un pēc tam es dzirdēju citu balsi sakām: Ak vai zemes iedzīvotājiem, jā, un tiem, kas mīt uz jūras salām! Jo velns ir nācis lejā pie jums lielā niknumā, tāpēc ka viņš zina, ka viņam ir tikai īss brīdis.

13 Jo, kad pūķis redzēja, ka viņš ir nogāzts uz zemi, viņš vajāja sievu, kas dzemdēja puiku, bērnu.

14 Tādēļ sievai tika doti liela ērgļa spārni, lai viņa varētu bēgt no čūskas vaiga tuksnesī uz savu vietu, kur viņa tiek kopta uz laiku, laikiem un vēl pusi laika.

15 Un čūska izsviež no savas mutes ūdeni kā plūdus pakaļ sievai, lai tā aizskalotu viņu ar plūdiem.

16 Un zeme palīdz sievai, un zeme atver savu muti un aprij plūdus, kurus pūķis izsvieda no savas mutes.

17 Tādēļ pūķis bija nikns uz sievu un devās karot ar viņas pēcnācēju atlikumu, kas turēja Dieva pavēles un kam bija liecība par Jēzu Kristu.