1 Tad nu attiecībā par to, ko jūs rakstījāt man, sakot: Ir labi cilvēkam nepieskarties sievietei.

2 Tomēr es saku, lai novērstu netiklību: Lai katram vīram ir sava sieve, un lai katrai sievai ir savs vīrs.

5 Neejiet prom viens no otra, ja nu vienīgi ar piekrišanu uz laiku, lai jūs nodotos gavēšanai un lūgšanai; un tad atkal nāciet kopā, lai Sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldīšanās dēļ.

26 Tādēļ es domāju, ka tas ir labi pašreizējās briesmās—cilvēkam tāpat palikt, lai viņš darītu lielāku darbu.

29 Bet es runāju uz jums, kas esat aicināti kalpošanai. Jo šo es saku, brāļi, laika, kas ir atlicis, nav daudz, tajā jūs tiksit sūtīti kalpot. Pat tiem, kuriem ir sievas, būs tā, it kā to nebūtu; jo jūs esat aicināti un izraudzīti darīt Tā Kunga darbu.

30 Un ar tiem, kas raud, būs tā, it kā viņi neraudātu, un ar tiem, kas priecājas, it kā viņi nepriecātos, un ar tiem, kas pērk, it kā viņiem nepiederētu;

31 un ar tiem, kas lieto šo pasauli, it kā to nelietotu; jo šīs pasaules veids paiet.

32 Bet es gribētu, brāļi, lai jūs godātu savu aicinājumu. Es gribētu, lai jūs būtu bez rūpēm. Jo tas, kas nav precēts, rūpējas par to, kas pieder Tam Kungam, kā viņš varētu patikt Tam Kungam; tādēļ viņš gūst virsroku.

33 Bet tas, kas ir precēts, rūpējas par lietām, kas ir no pasaules, kā viņš varētu patikt savai sievai; tādēļ šeit ir atšķirība, jo viņš tiek traucēts.

38 Tātad, kas precas, dara labi, bet, kas neprecas, dara labāk.