Svētie Raksti
Mācība un Derības 32


32. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Pārlijam P. Pretam un Zibam Pītersonam Mančestrā, Ņujorkas štatā, 1830. gada oktobra sākumā. Elderi juta lielu interesi un vēlēšanos attiecībā uz lamaniešiem, par kuru pareģotajām svētībām Baznīca bija uzzinājusi no Mormona Grāmatas. Tāpēc tika pielūgts Tas Kungs, lai Viņš norādītu Savu gribu attiecībā uz to, vai elderiem bija jātiek sūtītiem tajā laikā pie indiāņu ciltīm Rietumos. Sekoja atklāsme.

1–3, Pārlijs P. Prets un Ziba Pītersons tiek aicināti sludināt lamaniešiem un pavadīt Oliveru Kauderiju un Pīteru Vitmeru, jaunāko; 4–5, Viņiem ir jālūdz, lai saprastu Svētos Rakstus.

1 Un tagad, attiecībā uz Manu kalpu aPārliju P. Pretu, lūk, Es saku viņam, ka tā, kā Es dzīvoju, Es gribu, lai viņš sludinātu Manu evaņģēliju un bmācītos no Manis, un būtu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.

2 Un tas, ko Es esmu nozīmējis viņam, ir—lai viņš aietu ar Maniem kalpiem Oliveru Kauderiju un Pīteru Vitmeru, jaunāko, mežonīgā apvidū starp blamaniešiem.

3 Un aZiba Pītersons arī ies ar viņiem, un Es pats iešu ar viņiem un būšu viņu bvidū; un Es esmu viņu caizstāvis Tēva priekšā, un nevienam nebūs viņus uzvarēt.

4 Un viņi auzklausīs to, kas ir rakstīts un nepretendēs ne uz vienu citu batklāsmi; un viņiem vienmēr ir jālūdz, lai Es varētu catklāt to pašu viņu dsaprašanai.

5 Un viņi uzklausīs šos vārdus un neniekosies, un Es svētīšu viņus. Āmen.