1 Lūk, tad notika, ka Nefija tauta bija ārkārtīgi priecīga, tāpēc ka Tas Kungs atkal bija atbrīvojis tos no viņu ienaidnieku rokām; tādēļ viņi pateicās Tam Kungam, savam Dievam; jā, un viņi daudz ^agavēja un daudz lūdza, un viņi pielūdza Dievu ar ārkārtīgi lielu prieku.

2 Un notika deviņpadsmitajā soģu valdīšanas gadā pār Nefija tautu, ka Alma nāca pie sava dēla Helamana un sacīja viņam: Vai tu tici tiem vārdiem, ko es tev teicu par šiem ^apierakstiem, kas ir vesti?

3 Un Helamans sacīja viņam: Jā, es ticu.

4 Un Alma atkal sacīja: Vai tu tici Jēzum Kristum, kas nāks?

5 Un viņš sacīja: Jā, es ticu visiem vārdiem, ko tu esi runājis.

6 Un Alma sacīja uz viņu atkal: Vai tu ^aturēsi manas pavēles?

7 Un viņš sacīja: Jā, es turēšu tavas pavēles ar visu savu sirdi.

8 Tad Alma sacīja viņam: Svētīts tu esi, un Tas Kungs būs tev ^alabvēlīgs šai zemē.

9 Bet lūk, man ir kaut kas, ko tev ^apravietot; bet to, ko es tev pravietošu, tu nedarīsi zināmu citiem; jā, tas, ko es tev pravietošu, nedrīkst tikt darīts zināms, līdz pravietojums piepildīsies; tādēļ pieraksti vārdus, kurus es sacīšu.

10 Un šie ir tie vārdi: Lūk, es redzu, saskaņā ar atklāsmes garu, kas ir manī, ka šī pati tauta, nefijieši, kritīs ^aneticībā ^bčetri simti gadu pēc tam, kad Kristus pats pasludinās Sevi viņiem.

11 Jā, un tad viņi redzēs karus un mēri, jā, badu un asinsizliešanu, līdz pat Nefija tauta ^aizmirs—

12 jā, un tas tāpēc, ka viņi kritīs neticībā un kritīs tumsības darbos un ^abaudkārē, un visa veida nekrietnībās; jā, es saku tev, ka tāpēc, ka viņi grēkos pret tik lielu gaismu un zināšanām, jā, es saku tev, ka no tās dienas, patiesi ceturtā paaudze nepaies, pirms šī lielā nekrietnība nāks.

13 Un, kad šī lielā diena nāks, lūk, tas laiks pienāks ļoti drīz, ka tie, kuri tagad ir, jeb to pēcnācēji, kas tagad ir pieskaitīti pie Nefija tautas, ^avairs netiks pieskaitīti pie Nefija tautas.

14 Bet katrs, kas paliks un netiks iznīcināts tajā lielajā un šausmu pilnajā dienā, taps ^apieskaitīts starp lamaniešiem un kļūs līdzīgs tiem, visi, izņemot tikai dažus, kas tiks saukti par Tā Kunga mācekļiem; un tos lamanieši vajās, ^blīdz pat tie izmirs. Un tad dēļ nekrietnības šis pravietojums tiks piepildīts.

15 Un tad notika, ka pēc tam, kad Alma bija pateicis šīs lietas Helamanam, viņš svētīja to un arī citus savus dēlus; un viņš arī svētīja zemi visiem ^ataisnajiem.

16 Un viņš sacīja: Tā saka Dievs Tas Kungs: ^aNolādēta būs tā zeme, jā, šī zeme, katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai, līdz to iznīcībai, kas dara ļaunu, kad tie savā ļaunumā būs pilnīgi nobrieduši; un, kā Es teicu, tā tas būs; jo šis ir Dieva lāsts un ^bsvētība pār zemi, jo Tas Kungs nevar raudzīties uz grēku pat ar ^cvismazāko atlaidi.

17 Un tad, kad Alma bija sacījis šos vārdus, viņš svētīja ^abaznīcu, jā, visus tos, kas stingri stāvēs ticībā no tā laika un turpmāk.

18 Un, kad Alma bija to darījis, viņš devās prom no Zarahemlas zemes, it kā ietu uz Meleka zemi. Un notika, ka par viņu vairs netika dzirdēts; un par viņa nāvi jeb apglabāšanu mēs nezinām.

19 Lūk, šo mēs zinām, ka viņš bija taisnīgs vīrs; un baznīcā izplatījās runas, ka viņš tika Gara paņemts jeb ^aapglabāts ar Tā Kunga roku tāpat kā Mozus. Bet lūk, Raksti saka, ka Tas Kungs paņēma Mozu pie sevis; un mēs domājam, ka Viņš arī pieņēma Almu garā pie Sevis; tādēļ šī iemesla dēļ mēs neko nezinām par viņa nāvi un apglabāšanu.

20 Un tad notika deviņpadsmitā soģu valdīšanas gada sākumā pār Nefija tautu, ka Helamans devās tautā, lai sludinātu tiem vārdu.

21 Jo lūk, dēļ viņu kariem ar lamaniešiem un daudziem nelielajiem strīdiem un nemieriem, kas bija starp ļaudīm, kļuva vajadzīgs, lai Dieva ^avārds tiktu sludināts starp tiem, jā, un lai sakārtošana tiktu veikta visā baznīcā.

22 Tādēļ Helamans un viņa brāļi devās, lai atkal nostiprinātu baznīcu visā zemē, jā, katrā pilsētā visā zemē, kas piederēja Nefija tautai. Un notika, ka viņi iecēla priesterus un skolotājus visā zemē, pār visām draudzēm.

23 Un tad notika, kad Helamans un viņa brāļi bija iecēluši priesterus un skolotājus pār draudzēm, ka radās ^ašķelšanās viņu starpā, un viņi atstāja bez ievērības Helamana un viņa brāļu vārdus;

24 bet viņi pieauga lepnībā, būdami augstprātīgi savās sirdīs savu ārkārtīgi lielo ^abagātību dēļ; tādēļ viņi likās bagāti paši ^bsavās acīs un neņēma vērā to vārdus staigāt godīgi Dieva priekšā.