Almas 42
Zemteksta piezīmes
Tēma

42. nodaļa

Mirstīgā dzīve ir pārbaudes laiks, lai dotu iespēju cilvēkam nožēlot grēkus un kalpot Dievam. Krišana atnesa laicīgo un garīgo nāvi visai cilvēcei. Pestīšana nāk caur grēku nožēlošanu. Dievs pats izpērk pasaules grēkus. Žēlastība ir tiem, kas nožēlo grēkus. Visi citi tiek pakļauti Dieva tiesai. Žēlastība nāk Izpirkšanas dēļ. Tikai tas, kas patiesi nožēlojis grēkus, tiek izglābts. Apmēram 74. g. pr. Kr.

1 Un tagad, mans dēls, es manu, ka ir vēl kaut kas, kas uztrauc tavu prātu, ko tu nevari saprast—kas attiecas uz Dieva ataisnīgumu, sodot grēcinieku; jo tu mēģini domāt, ka tas nav taisnīgi, ka grēcinieks tiks nodots ciešanām.

2 Tad lūk, mans dēls, es tev to izskaidrošu. Jo lūk, pēc tam, kad Dievs Tas Kungs aizraidīja mūsu pirmos vecākus no bĒdenes dārza apstrādāt zemi, no kuras tie tika ņemti—jā, Viņš izdzina cilvēku un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza cķerubu un liesmojošu zobenu, kas griezās uz visām pusēm, lai sargātu ddzīvības koku,—

3 tad mēs redzam, ka cilvēks kļuva kā Dievs, zinādams labu un ļaunu; un, lai tas neizstieptu savu roku un neņemtu arī no dzīvības koka, un neēstu, un nedzīvotu mūžīgi, Dievs Tas Kungs nolika ķerubu un liesmojošu zobenu, lai viņš nebaudītu augli,—

4 un tā mēs redzam, ka tika dots laiks cilvēkam nožēlot grēkus, jā, apārbaudes laiks, laiks, lai nožēlotu grēkus un kalpotu Dievam.

5 Jo redzi, ja Ādams tūlīt būtu izstiepis savu roku un ēdis no dzīvības koka, viņš dzīvotu mūžīgi, saskaņā ar Dieva vārdu, un viņam nebūtu laika grēku nožēlošanai; jā, un arī Dieva vārds izrādītos tukšs, un diženā pestīšanas iecere būtu tikusi izjaukta.

6 Bet lūk, cilvēkam bija nolikts amirt—tādēļ, kad viņi tika padzīti no dzīvības koka, viņiem vajadzēja tikt izdeldētiem no zemes virsas—un cilvēks kļuva zudis uz mūžiem, jā, viņi kļuva par bkritušiem cilvēkiem.

7 Un tagad ar šo tu redzi, ka mūsu pirmie vecāki tika apadzīti gan laicīgi, gan garīgi no Tā Kunga vaiga; un tā mēs redzam, ka viņi tika pakļauti paši savai bgribai.

8 Tad lūk, nebija lietderīgi, ka cilvēks tiktu atprasīts no šīs laicīgās nāves, jo tas iznīcinātu diženo laimes aieceri.

9 Tādēļ, tā kā dvēsele nevarēja nomirt un akrišana bija atnesusi visai cilvēcei garīgo nāvi tāpat kā laicīgo, tas ir, viņi bija atraidīti no Tā Kunga vaiga, tad bija vajadzīgs, lai cilvēce tiktu atprasīta no šīs garīgās nāves.

10 Tādēļ, kad viņi pēc adabas kļuva bmiesīgi, jutekliski un velnišķīgi, šis cpārbaudes stāvoklis kļuva tiem par stāvokli, lai sagatavotos; tas kļuva par sagatavošanās stāvokli.

11 Un tad atceries, mans dēls, ja nebūtu pestīšanas ieceres (to atmetot), tikko viņi nomirtu, viņu dvēseles kļūtu anelaimīgas, būdamas atraidītas no Tā Kunga vaiga.

12 Un tad nebūtu veida kā atprasīt cilvēku no šī kritušā stāvokļa, kurā cilvēks pats sevi ir novedis savas nepaklausības dēļ;

13 tādēļ, saskaņā ar taisnību, pestīšanas aiecere nevar tikt īstenota savādāk, kā tikai uz nosacījumiem, ka cilvēks bnožēlo grēkus šajā pārbaudes stāvoklī, jā, šai sagatavošanās stāvoklī; jo, izņemot tikai kā uz šiem nosacījumiem, žēlastība nevar tikt pielietota, neiznīcinot taisnības darbu. Tad nu taisnības darbs nevar tikt iznīcināts; savādāk Dievs vairs cnebūtu Dievs.

14 Un tā mēs redzam, ka visa cilvēce bija akritusi un viņi bija btaisnības varā; jā, Dieva taisnības, kura nosodītu viņus uz mūžiem tikt atraidītiem no Viņa vaiga.

15 Un tad žēlastības iecere nevarētu tikt īstenota, ja vien Izpirkšana nebūtu veikta; tādēļ Dievs pats aizpērk pasaules grēkus, lai īstenotu bžēlastības ieceri, lai apmierinātu ctaisnības prasības, lai Dievs būtu dpilnīgs, taisns Dievs, un arī žēlīgs Dievs.

16 Tad nu grēku nožēlošana nevarētu nākt pie cilvēkiem, ja nebūtu bijis soda, kam arī bija jābūt tikpat amūžīgam kā dvēseles dzīvība, noteikta pretstatā laimes iecerei, kas arī bija tikpat mūžīga kā dvēseles dzīvība.

17 Tad nu, kā cilvēks varētu nožēlot grēkus, ja vien viņš anegrēkotu? Kā viņš varētu grēkot, ja nebūtu bijis blikuma? Kā varētu būt likums, ja nebūtu bijis soda?

18 Tad nu sods bija noteikts, un taisnīgs likums bija dots, kas noved cilvēku pie asirdsapziņas pārmetumiem.

19 Tad nu, ja nebūtu bijis dots likums—ja cilvēks anoslepkavo, viņam jāmirst—vai viņš baidītos, ka viņam būs jāmirst, ja viņš slepkavos?

20 Un arī, ja nebūtu bijis dots likums pret grēku, cilvēki nebaidītos grēkot.

21 Un, ja anebūtu bijis dots likums, ja cilvēki grēkotu, ko taisnība varētu padarīt, vai arī žēlastība, jo tām nebūtu nekādu tiesību uz šo radību?

22 Bet likums ir dots un sods ir noteikts, un agrēku nožēlošana dāvāta, kas nožēlo grēkus, to žēlastība pieprasa; savādāk taisnība pieprasa to radību un izpilda likumu, un likums uzliek sodu; ja ne tā, tad taisnības darbi tiktu iznīcināti un Dievs pārstātu būt Dievs.

23 Bet Dievs nepārstāj būt Dievs un ažēlastība pieprasa to, kas patiesi nožēlojis grēkus, un žēlastība nāk dēļ bIzpirkšanas; un Izpirkšana atnes mirušo caugšāmcelšanos; un mirušo augšāmcelšanās atved cilvēkus datpakaļ Dieva vaiga priekšā; un tā viņi tiek atjaunoti Viņa vaiga priekšā, lai tiktu etiesāti par saviem darbiem saskaņā ar likumu un taisnību.

24 Jo lūk, taisnība izpilda visas savas prasības un arī žēlastība pieprasa visu, kas ir viņas pašas; un tā tikai tas, kas patiesi nožēlojis grēkus, tiek izglābts.

25 Ko, vai tu domā, ka žēlastība var laupīt ataisnību? Es saku tev: Nē, nekādā ziņā. Ja tā būtu, Dievs pārstātu būt Dievs.

26 Un tā Dievs īsteno Savus diženos un mūžīgos anodomus, kas bija sagatavoti bno pasaules radīšanas. Un tā norisinās cilvēku glābšana un pestīšana, un arī viņu izdeldēšana un bēdas.

27 Tādēļ, ak mans dēls, akatrs, kas grib, var nākt un brīvi dzert no dzīvības ūdeņiem; un katrs, kas negrib, netiek piespiests nākt, bet pēdējā dienā viņam tiks batdots atbilstoši viņa cdarbiem.

28 Ja viņš ir vēlējies darīt aļaunu un nav nožēlojis grēkus savās dienās, lūk, ar ļaunu viņam tiks atdarīts, saskaņā ar Dieva atjaunošanu.

29 Un tagad, mans dēls, es vēlos, lai tu neļautu šīm lietām vairs tevi uztraukt, un tikai lai tavi grēki tevi uztrauc, ar tām raizēm, kas novedīs tevi pie grēku nožēlošanas.

30 Ak mans dēls, es vēlos, lai tu vairs nenoliegtu Dieva taisnību. Necenties attaisnot sevi ne vismazākā mērā savos grēkos, noliedzot Dieva taisnību; bet lai Dieva taisnībai un Viņa žēlastībai, un Viņa iecietībai ir pilnīga vara tavā sirdī; un lai tas viss tevi nospiež apazemībā līdz zemei.

31 Un tagad, ak mans dēls, tu tiec Dieva aicināts sludināt vārdu šiem ļaudīm. Un tagad, mans dēls, ej savu ceļu, sludini vārdu ar patiesību un saprātu, lai tu varētu vest dvēseles pie grēku nožēlošanas, lai diženā žēlastības iecere varētu tos pieprasīt. Un lai Dievs dod tev atbilstoši maniem vārdiem. Āmen.