1 Lūk, tad notika, kad Amona ^atauta bija iekārtojusies Jeršonas zemē, jā, un kad lamanieši bija ^bpadzīti no zemes, un to mirušos bija apglabājuši tās zemes ļaudis—

2 tad nu viņu mirušie netika saskaitīti to lielā skaita dēļ; nedz arī tika saskaitīti mirušie nefijieši,—bet notika, kad viņi bija apglabājuši savus mirušos, un arī pēc gavēšanas un sērošanas, un lūgšanas dienām (un tas notika sešpadsmitajā soģu valdīšanas gadā pār Nefija tautu) iesākās nepārtraukts miers visā zemē.

3 Jā, un tauta centās turēt Tā Kunga baušļus; un viņi bija stingri Dieva ^apriekšrakstu ievērošanā, saskaņā ar Mozus likumu; jo viņi bija mācīti ^bturēt Mozus likumu, līdz tas tiks piepildīts.

4 Un tā tautai nebija nekādu nemieru visā sešpadsmitajā soģu valdīšanas gadā pār Nefija tautu.

5 Un notika, ka septiņpadsmitā soģu valdīšanas gada sākumā bija nepārtraukts miers.

6 Bet notika septiņpadsmitā gada beigās, ka nāca kāds vīrs Zarahemlas zemē un viņš bija ^aantikrists, jo tas sāka sludināt ļaudīm pret tiem pravietojumiem, ko bija runājuši pravieši par Kristus atnākšanu.

7 Tad nu nebija nekādu likumu pret cilvēka ^aticību, jo tas būtu pilnīgi pretēji Dieva pavēlēm, ja būtu likums, kas nostādītu cilvēkus nevienlīdzīgā stāvoklī.

8 Jo tā saka Raksti: ^aIzvēlieties šodien paši, kam jūs kalposit!

9 Tad, ja cilvēks vēlējās kalpot Dievam, tā bija viņa priekšrocība; jeb drīzāk, ja viņš ticēja Dievam, tad tā bija viņa priekšrocība kalpot Viņam; bet, ja tas neticēja Viņam, tad nebija likuma, lai viņu sodītu.

10 Bet, ja viņš slepkavoja, viņš tika sodīts ar ^anāvi; un ja viņš laupīja, viņš arī tika sodīts; un ja viņš zaga, viņš arī tika sodīts; un ja viņš pārkāpa laulību, viņš arī tika sodīts; jā, par visām šīm ļaundarībām viņi tika sodīti.

11 Jo bija likums, ka cilvēkiem ir jātiek tiesātiem par saviem noziegumiem. Tomēr nebija likuma pret cilvēka ticību; tādēļ cilvēks tika sodīts tikai par tiem noziegumiem, ko viņš bija pastrādājis, tādēļ visi cilvēki bija ^avienlīdzīgā stāvoklī.

12 Un šis antikrists, kura vārds bija Korihors (un likumam nebija spēka pār viņu), sāka sludināt ļaudīm, ka nebūs nekāda Kristus. Un tādā veidā viņš sludināja, sacīdams:

13 Ak jūs, kas esat saistīti ar muļķīgu un veltu cerību, kāpēc jūs iejūdzat sevi tādās muļķībās? Kāpēc jūs raugāties pēc Kristus? Jo neviens cilvēks nevar zināt neko par to, kam ir jānāk.

14 Lūk, tas, ko jūs saucat par pravietojumiem, kas, jūs sakāt, ir nodoti caur svētajiem praviešiem, lūk, tās ir jūsu tēvu muļķīgās paražas.

15 Kā jūs zināt, vai tās ir patiesas? Lūk, jūs nevarat zināt par to, ko jūs nevarat ^aredzēt, tādēļ jūs nevarat zināt, ka būs tāds Kristus.

16 Jūs raugāties un sakāt, ka jūs redzat savu grēku piedošanu. Bet lūk, tas ir satraukta prāta iespaids; un šis jūsu vājprāts rodas dēļ jūsu tēvu paražām, kas aizved jūs ticībā tam, kā nav.

17 Un daudz ko vairāk tādu viņš sacīja uz tiem, stāstīdams viņiem, ka nevar būt nekādas izpirkšanas, veiktas par cilvēku grēkiem, bet katram cilvēkam sokas šai dzīvē atbilstoši savai uzvedībai; tādēļ katram cilvēkam veicas atbilstoši viņa apdāvinātībai, un katrs cilvēks uzvar atbilstoši savam spēkam; un, lai ko arī cilvēks darītu, tas nav noziegums.

18 Un tā viņš tiem sludināja, aizvilinādams daudzu sirdis, likdams tiem pacelt savas galvas savās nekrietnībās, jā, aizvilinādams daudzas sievietes un arī vīriešus piekopt netiklības—stāstīdams tiem, ka tad, kad cilvēks mirst, tas ir viņa gals.

19 Tad nu šis vīrs gāja arī uz Jeršonas zemi, lai sludinātu šīs lietas Amona ļaudīm, kas kādreiz bija lamaniešu ļaudis.

20 Bet lūk, viņi bija gudrāki nekā daudzi no nefijiešiem, jo viņi to saņēma un sasēja, un aizveda Amona priekšā, kurš bija augstais priesteris pār šo tautu.

21 Un notika, ka viņš lika, lai tas tiktu padzīts no tās zemes. Un viņš nāca Gideona zemē un sāka arī viņiem sludināt; un tur viņam nebija lielu panākumu, jo viņš tika saņemts un sasiets, un aizvests augstā priestera un arī tās zemes augstākā soģa priekšā.

22 Un notika, ka augstais priesteris sacīja uz viņu: Kāpēc tu ej, sagrozīdams Tā Kunga ceļus? Kāpēc tu māci šiem ļaudīm, ka nebūs nekāda Kristus, laupīdams viņu prieku? Kāpēc tu runā pret visiem svēto praviešu pravietojumiem?

23 Tad šī augstā priestera vārds bija Gidona. Un Korihors sacīja viņam: Tāpēc, ka es nemācu jūsu tēvu muļķīgās paražas un tāpēc, ka es nemācu šiem ļaudīm sasaistīt sevi ar muļķīgiem priekšrakstiem un rituāliem, ko nodibinājuši senie priesteri, lai sagrābtu spēku un varu pār viņiem, lai turētu viņus neziņā, lai viņi nevarētu pacelt savas galvas, bet tiktu pazemoti saskaņā ar taviem vārdiem.

24 Jūs sakāt, ka šie ļaudis ir brīvi ļaudis. Lūk, es saku, ka viņi ir jūgā. Jūs sakāt, ka šie senie pravietojumi ir patiesi. Lūk, es saku, ka jūs nezināt, vai tie ir patiesi.

25 Jūs sakāt, ka šie ļaudis ir vainīgi un krituši ļaudis to vecāku pārkāpuma dēļ. Lūk, es saku, ka bērns nav vainīgs savu vecāku dēļ.

26 Un jūs arī sakāt, ka Kristus nāks. Bet lūk, es saku, ka jūs nezināt, vai būs tāds Kristus. Un jūs arī sakāt, ka Viņš tiks nonāvēts par pasaules ^agrēkiem—

27 un tā jūs aizvilināt šos ļaudis pēc savu tēvu muļķīgajām paražām un pēc jūsu pašu vēlēšanās; un jūs turat tos apspiestībā, it kā viņi būtu jūgā, lai jūs varētu dzīvot pārpilnībā no viņu roku darba, lai viņi neuzdrīkstētos drosmīgi pacelt acis un lai viņi neuzdrīkstētos baudīt savas tiesības un priekšrocības.

28 Jā, viņi neuzdrīkstas izmantot to, kas ir viņu pašu, lai tikai viņi neaizskartu savus priesterus, kuri iejūdz viņus pēc savas vēlēšanās, un ir piespieduši viņus noticēt savām paražām un saviem sapņiem, un savām dīvainībām, un savām vīzijām, un saviem šķietamajiem noslēpumiem; ka tie aizskars, ja tie nerīkosies atbilstoši viņu vārdiem, kādu nezināmu būtni, kas, viņi saka, ir Dievs—būtne, kas nekad nav redzēta vai pazīta, kas nekad nav bijusi un nekad nebūs.

29 Tagad, kad augstais priesteris un augstākais soģis redzēja viņa cietsirdību, jā, kad viņi redzēja, ka viņš zākās pat Dievu, tie neatbildēja viņa vārdiem, bet tie lika, lai viņš tiktu sasiets; un viņi nodeva to virsnieku rokās un aizsūtīja viņu uz Zarahemlas zemi, lai viņš tiktu vests Almas priekšā un augstākā soģa priekšā, kas bija visas zemes pārvaldnieks.

30 Un notika, kad viņš tika atvests Almas un augstākā soģa priekšā, viņš turpināja tādā pašā veidā, kā viņš to bija darījis Gideona zemē; jā, viņš turpināja ^azaimot.

31 Un viņš cēlās Almas priekšā ar ^aplātīgiem vārdiem un zākāja priesterus un skolotājus, apsūdzēdams tos daudzu ļaužu aizvilināšanā ar savu tēvu muļķīgajām paražām tālab, lai dzīvotu pārpilnībā no šo ļaužu darba.

32 Tad Alma sacīja viņam: Tu zini, ka mēs nedzīvojam pārpilnībā no šo ļaužu darba, jo lūk, es esmu strādājis no soģu valdīšanas sākuma līdz pat šim brīdim ar savām paša rokām sevis uzturēšanai, neskatoties uz maniem daudzajiem ceļojumiem pa zemi, lai sludinātu Dieva vārdu savai tautai.

33 Un neskatoties uz to lielo darbu, ko es esmu veicis baznīcā, es nekad neesmu saņēmis pat tik daudz, kā vienu ^asenīnu par savu darbu; nedz arī kāds no maniem brāļiem, ja vien tas nav bijis soģa krēslā; un tad mēs esam saņēmuši tikai saskaņā ar likumu par savu laiku.

34 Un tagad, ja mēs nesaņemam neko par savu darbu baznīcā, ko tas mums dod, ka mēs strādājam baznīcā, izņemot to, ka mēs sludinām patiesību, lai mēs varētu priecāties par savu brāļu ^aprieku?

35 Tad kāpēc tu saki, ka mēs sludinām šai tautai, lai gūtu peļņu, ja tu pats zini, ka mēs nesaņemam nekādu peļņu? Un tad, vai tu tici, ka mēs esam krāpuši šo tautu, kas radījis tādu prieku viņu sirdīs?

36 Un Korihors atbildēja viņam: Jā.

37 Un tad Alma sacīja viņam: Vai tu tici, ka ir Dievs?

38 Un viņš atbildēja: Nē.

39 Tad Alma sacīja uz viņu: Vai tu atkal noliegsi, ka ir Dievs, un noliegsi arī Kristu? Jo lūk, es saku tev, es zinu, ka ir Dievs, un arī, ka Kristus nāks.

40 Un tad, kādi tev ir pierādījumi, ka ^aDieva nav vai ka Kristus nenāks? Es saku tev, ka tev tādu nav, kā tikai tavs vārds.

41 Bet, lūk, man visas lietas ir kā ^aliecība tam, ka tā ir patiesība; un tev arī visas lietas ir kā liecība tev, ka tā ir patiesība; un vai tu to noliegsi? Vai tu tici, ka šīs lietas ir patiesas?

42 Lūk, es zinu, ka tu tici, bet tu esi melīga gara pārņemts, un tu esi atmetis Dieva Garu, ka tam nav vietas tevī; bet velnam ir vara pār tevi, un viņš tevi vada, īstenodams savus nodomus, lai viņš varētu iznīcināt Dieva bērnus.

43 Un tad Korihors sacīja Almam: Ja tu parādīsi man ^azīmi, lai es varētu pārliecināties, ka Dievs ir, jā, parādi man, ka Viņam ir spēks, un tad es pārliecināšos par tavu vārdu patiesumu.

44 Bet Alma sacīja viņam: Tev ir bijis zīmju pietiekami; vai tu kārdināsi savu Dievu? Vai tu teiksi: Parādi man zīmi, kad tev ir ^avisu šo tavu brāļu un arī visu svēto praviešu liecības? Raksti ir izklāstīti tavā priekšā, jā, un ^bviss norāda uz to, ka ir Dievs; jā, patiesi ^czeme un viss, kas ir uz tās virsas, jā, un tās ^dkustība, jā, un arī visas ^eplanētas, kuras kustas savā noteiktajā kārtībā, liecina, ka ir Augstākais Radītājs.

45 Un tomēr tu ej apkārt, aizvilinādams šo ļaužu sirdis, liecinādams viņiem, ka Dieva nav? Un vai tagad vēl tu noliegsi visas šīs liecības? Un viņš sacīja: Jā, es noliegšu, ja vien tu neparādīsi man kādu zīmi.

46 Un tad notika, ka Alma sacīja viņam: Lūk, es esmu sāpināts par tavu cietsirdību, jā, ja tu joprojām pretosies patiesības garam, tava dvēsele tiks iznīcināta.

47 Bet lūk, ir ^alabāk, lai tava dvēsele pazustu, nekā tu ar savu melošanu un saviem glaimojošajiem vārdiem būtu līdzeklis daudzu dvēseļu novešanai iznīcībā; tādēļ, ja tu atkal noliegsi, lūk, Dievs sitīs tevi, ka tu kļūsi mēms, lai tu vairs nekad neatvērtu savu muti, lai tu vairs nekrāptu šos ļaudis.

48 Tad Korihors sacīja uz viņu: Es nenoliedzu Dieva esamību, bet es neticu, ka ir Dievs; un es arī saku, ka jūs nezināt, vai ir Dievs; un, ja vien jūs neparādīsit man kādu zīmi, es neticēšu.

49 Tad Alma sacīja viņam: Šo es došu tev par zīmi, ka tu pēkšņi ^atapsi mēms saskaņā ar maniem vārdiem; un es saku, ka Dieva Vārdā tu tapsi mēms, lai tu vairs nerunātu.

50 Tagad, kad Alma bija pateicis šos vārdus, Korihors tapa mēms, ka viņš vairs nevarēja parunāt, saskaņā ar Almas vārdiem.

51 Un tad, kad augstākais soģis to redzēja, viņš pastiepa savu roku un uzrakstīja Korihoram, sacīdams: Vai tu pārliecinājies par Dieva spēku? Kurā tu gribēji, lai Alma tev parādītu kādu zīmi? Vai tu gribēji, lai viņš sagādātu ciešanas citiem, lai parādītu tev zīmi? Lūk, viņš tev ir parādījis zīmi; un tagad, vai tu vēl strīdēsies?

52 Un Korihors pastiepa savu roku un rakstīja: Es zinu, ka es esmu mēms, jo es nevaru parunāt; un es zinu, ka nekas cits, kā vien Dieva spēks varēja man to izdarīt; jā, un es vienmēr ^azināju, ka Dievs ir.

53 Bet lūk, velns mani ^apievīla; jo viņš ^bparādījās man eņģeļa izskatā un sacīja man: Ej un atgūsti šos ļaudis, jo viņi visi ir aizmaldījušies pakaļ kādam nezināmam Dievam. Un viņš sacīja man: Dieva ^cnav! Jā, un viņš mācīja man, kas man jāsaka. Un es mācīju viņa vārdus; un es mācīju tos tāpēc, ka tie bija patīkami ^dmiesīgajam prātam; un es mācīju tos, līdz es guvu lielus panākumus, tā ka es patiesi noticēju, ka tie ir patiesi; un tāpēc es pretojos patiesībai, kamēr es izsaucu šo smago lāstu pār sevi.

54 Tagad, kad viņš to bija pateicis, viņš lūdzās, lai Alma lūgtu Dievu, lai lāsts tiktu noņemts no viņa.

55 Bet Alma sacīja viņam: Ja šis lāsts tiks noņemts no tevis, tu atkal aizvilināsi šo ļaužu sirdis; tādēļ tas tev būs patiesi, kā Tas Kungs gribēs.

56 Un notika, ka lāsts netika noņemts no Korihora; bet viņš tika padzīts un gāja no mājas uz māju, ubagodams sev barību.

57 Tad ziņa par to, kas bija noticis ar Korihoru, nekavējoties tika pasludināta visā zemē; jā, augstākais soģis visiem zemes ļaudīm sūtīja uzsaukumu, paziņodams tiem, kas bija noticējuši Korihora vārdiem, ka viņiem steidzīgi jānožēlo grēki, lai tāds pats sods nenāktu pār tiem.

58 Un notika, ka viņi visi pārliecinājās par Korihora ļaundarībām; tādēļ viņi visi atkal tika pievērsti Tam Kungam; un tas darīja galu Korihora nekrietnībai. Un Korihors gāja apkārt no mājas uz māju, ubagodams sev barību uzturam.

59 Un notika, kad viņš gāja starp ļaudīm, jā, starp ļaudīm, kas bija atdalījušies no nefijiešiem un sauca sevi par zoramiešiem, būdami kāda vīra vadīti, kura vārds bija Zorams—un, kad viņš gāja starp tiem, lūk, viņš tika samīdīts un sabradāts, līdz viņš bija miris.

60 Un tā mēs redzam tā galu, kas sagroza Tā Kunga ceļus; un tā mēs redzam, ka ^avelns ^bneatbalstīs savus bērnus pēdējā dienā, bet ātri aizvilks tos lejā uz ^celli.