1 Tad nu šie ir tie ^avārdi, ko ^bAmuleks sludināja tautai, kas bija Amonihas zemē, sacīdams:

2 Es esmu Amuleks; es esmu Gidona dēls, kas bija Ismaēla dēls, kurš bija Aminadija pēctecis; un tas bija tas pats Aminadijs, kurš izskaidroja rakstīto, kas bija uz tempļa sienas, kas bija rakstīts ar Dieva pirkstu.

3 Un Aminadijs bija Nefija pēctecis, kas bija Lehija dēls, kas iznāca no Jeruzālemes zemes, kas bija ^aManases pēctecis, kas bija ^bJāzepa dēls, kurš tika ^cpārdots uz Ēģipti ar savu brāļu rokām.

4 Un lūk, es arī neesmu zemu vērtēts vīrs starp visiem tiem, kas mani pazīst; jā, un lūk, man ir daudz radinieku un ^adraugu, un es arī esmu ieguvis daudz bagātību ar savu roku darbu.

5 Tomēr par spīti tam visam es nekad neesmu daudz zinājis par Tā Kunga ceļiem un Viņa ^anoslēpumiem un brīnumaino spēku. Es teicu, ka es nekad neesmu daudz zinājis par šīm lietām; bet lūk, es kļūdos, jo es esmu redzējis daudz no Viņa noslēpumiem un Viņa brīnumainā spēka; jā, patiesi šīs tautas dzīvību saglabāšanā.

6 Tomēr es nocietināju savu sirdi, jo es tiku ^aaicināts daudzas reizes un es negribēju ^bdzirdēt; tādēļ es zināju par šīm lietām, tomēr negribēju tās atzīt; tādēļ es gāju uz sacelšanos pret Dievu savas sirds ļaundarībā, līdz pat septītā mēneša ceturtajai dienai, kas ir soģu valdīšanas desmitajā gadā.

7 Kad es biju ceļā, lai apciemotu ļoti tuvu radinieku, lūk, Tā Kunga ^aeņģelis man parādījās un sacīja: Amulek, atgriezies savā namā, jo tev jāpabaro Tā Kunga pravietis; jā, svēts vīrs, kas ir Dieva izraudzīts cilvēks, jo viņš ir ^bgavējis daudzas dienas šīs tautas grēku dēļ un viņš ir izsalcis, un tev ^cjāuzņem viņš savā namā un jāpabaro tas, un viņš svētīs tevi un tavu namu; un Tā Kunga svētība būs pār tevi un tavu namu.

8 Un notika, ka es paklausīju eņģeļa balsij un griezos atpakaļ uz savu namu. Un, kad es gāju uz turieni, es atradu ^avīru, par kuru eņģelis bija sacījis man: Tu pieņemsi viņu savā namā—un lūk, tas bija tas pats vīrs, kurš bija runājis uz jums par Dieva lietām.

9 Un eņģelis sacīja man, ka viņš ir ^asvēts vīrs; tādēļ es zinu, ka viņš ir svēts vīrs, jo to man teica Dieva eņģelis.

10 Un vēl es zinu, ka tās lietas, par ko viņš ir liecinājis, ir patiesas; jo lūk, es saku jums, kā Tas Kungs dzīvo, patiesi tā Viņš bija sūtījis Savu ^aeņģeli, lai pasludinātu to man; un Viņš to darīja, kamēr šis Alma ^bdzīvoja manā namā.

11 Jo lūk, viņš ir ^asvētījis manu namu, viņš ir svētījis mani un manas sievietes, un manus bērnus, un manu tēvu, un manus radus; jā, patiesi visus manus radiniekus viņš ir svētījis, un Tā Kunga svētība bija pār mums, saskaņā ar vārdiem, ko viņš sacīja.

12 Un tagad, kad Amuleks bija runājis šos vārdus, ļaudis sāka brīnīties, redzēdami, ka bija ^avairāk nekā viens liecinieks, kurš liecināja par tām lietām, par kurām tie tika apsūdzēti, un arī par lietām, kas nāks, saskaņā ar pravietojuma garu, kas bija viņos.

13 Tomēr viņu starpā bija daži, kas domāja tos izvaicāt, lai ar savām viltīgajām ^ablēdībām viņi pieķertu tos viņu vārdos, lai viņi atrastu liecību pret tiem, lai viņi nodotu tos saviem soģiem, lai tie tiktu tiesāti saskaņā ar likumu un lai tie tiktu nogalināti vai iemesti cietumā, atbilstoši tam noziegumam, kuru viņi varētu parādīt vai par kuru viņi varētu liecināt pret tiem.

14 Tad nu tie bija tie vīri, kuri tiecās viņus nogalināt, kuri bija ^alikumu zinātāji, kuri bija tautas noalgoti vai iecelti, lai piemērotu likumu viņu tiesu laikā jeb tiesās soģu priekšā par ļaužu noziegumiem.

15 Tad nu tie likumu zinātāji bija mācīti visās ļaužu mākslās un viltībās; un tas bija, lai padarītu viņus spējīgus, lai viņi būtu izveicīgi savā amatā.

16 Un notika, ka viņi sāka izvaicāt Amuleku, lai tādējādi viņi varētu likt tam sapīties savos vārdos jeb runāt pretim vārdiem, kurus tas sacīs.

17 Tad nu viņi nezināja, ka Amuleks varētu zināt par viņu nodomiem. Bet notika, kad viņi iesāka izvaicāt to, tas ^asaprata viņu domas un tas viņiem sacīja: Ak jūs ļaunā un samaitātā ^bpaaudze, jūs likumu zinātāji un liekuļi, jo jūs ieliekat velna pamatus; jo jūs izliekat slazda ^cvalgus un lamatas, lai noķertu Dieva svētos.

18 Jūs perināt ieceres, lai ^asagrozītu taisno ceļus un izsauktu Dieva dusmas uz savām galvām līdz pat pilnīgai šīs tautas iznīcināšanai.

19 Jā, labi Mosija pateica, kas bija mūsu pēdējais ķēniņš, kad viņš jau grasījās nodot ķēniņvalsti, kad nebija neviena, kam to piešķirt, likdams, lai šī tauta tiktu pārvaldīta ar viņu pašu balsīm—jā, labi viņš pateica, ka, ja pienāks laiks, kad šīs tautas balss ^aizvēlēsies nekrietnību, tas ir, ja pienāks laiks, ka šī tauta kritīs grēkā, viņi būs nobrieduši iznīcībai.

20 Un tad es saku jums, ka pareizi Tas Kungs spriež tiesu par jūsu nekrietnībām; pareizi Viņš sauc uz šo tautu ar Savu ^aeņģeļu balsīm: Nožēlojiet grēkus, jūs, nožēlojiet grēkus, jo Debesu valstība ir tuvu.

21 Jā, pareizi Viņš sauc ar Savu eņģeļu balsīm: ^aEs nākšu lejā starp Saviem ļaudīm ar taisnību un tiesu Savās rokās.

22 Jā, un es saku jums, ka, ja tas nebūtu taisno ļaužu ^alūgšanu dēļ, kuri tagad ir šai zemē, tad jūs jau tagad būtu piemeklēti ar pilnīgu iznīcību; tomēr tas nebūtu ar ^bplūdiem, kā tas bija ļaudīm Noas dienās, bet tas būtu ar badu un ar mēri, un zobenu.

23 Bet tas ir taisno ļaužu ^alūgšanu dēļ, ka jūs esat saudzēti; tad tādēļ, ja jūs izdzīsit taisnos no sava vidus, tad Tas Kungs neatraus Savu roku; bet Savās kvēlās dusmās Viņš iznāks pret jums; tad jūs tiksit sisti ar badu un ar mēri, un ar zobenu; un tas ^blaiks ir tuvu, ja vien jūs nenožēlosit grēkus.

24 Un tad notika, ka ļaudis bija vēl dusmīgāki uz Amuleku un viņi kliedza, teikdami: Šis vīrs zaimo mūsu likumus, kas ir taisnīgi, un mūsu gudros likumu zinātājus, kurus mēs esam izraudzījuši!

25 Bet Amuleks izstiepa savu roku un sauca vēl varenāk uz tiem, sakot: Ak jūs ļaunā un samaitātā paaudze, kāpēc Sātanam ir tāda liela vara pār jūsu sirdīm? Kāpēc jūs piekrītat, lai viņam būtu vara pār jums ^aaptumšot jūsu acis, lai jūs nesaprastu vārdus, kas ir runāti, atbilstoši to patiesībai?

26 Jo lūk, vai es esmu liecinājis pret jūsu likumu? Jūs nesaprotat; jūs sakāt, ka es esmu runājis pret jūsu likumu; bet es neesmu, bet es esmu runājis par labu jūsu likumam, jūsu nosodīšanai.

27 Un tad lūk, es saku jums, ka pamatu likšana šīs tautas iznīcināšanai ir sākta ar jūsu ^alikumu zinātāju un jūsu soģu netaisnību.

28 Un tad notika, kad Amuleks bija sacījis šos vārdus, ka ļaudis kliedza pret viņu, sakot: Tagad mēs zinām, ka šis vīrs ir velna bērns, jo viņš mums ir ^amelojis; jo viņš runāja pret mūsu likumu. Un tagad viņš saka, ka viņš nav runājis pret to.

29 Un vēl, viņš ir zaimojis mūsu likumu zinātājus un mūsu soģus.

30 Un notika, ka viņu likumu zinātāji lika to savās sirdīs, ka tie to atcerēsies pret viņu.

31 Un viņu vidū bija kāds, kura vārds bija Zīzroms. Tad nu viņš bija galvenais Almas un Amuleka ^aapsūdzētājs, viņš, būdams viens no pieredzējušākajiem viņu vidū, bija kārtojis daudzas darīšanas ļaužu starpā.

32 Tad nu šo likumu zinātāju mērķis bija gūt peļņu; un viņi guva peļņu atbilstoši savam darbam.