Svētie Raksti
1. Nefija 5


5. nodaļa

Sārija kurn pret Lehiju. Abi priecājas par savu dēlu atgriešanos. Viņi ziedo upurus. Misiņa plāksnes satur Mozus un praviešu rakstus. Plāksnes apliecina Lehiju kā Jāzepa pēcteci. Lehijs pravieto attiecībā uz saviem pēcnācējiem un plākšņu saglabāšanu. Apmēram 600.–592. g. pr. Kr.

1 Un notika, ka pēc tam, kad mēs bijām nonākuši lejā tuksnesī pie mūsu tēva, lūk, viņš bija prieka pilns, un arī mana māte aSārija bija ļoti priecīga, jo viņa patiesi bija bēdājusies mūsu dēļ.

2 Jo viņa bija domājusi, ka mēs esam gājuši bojā tuksnesī, un viņa arī bija kurnējusi pret manu tēvu, stāstot viņam, ka viņš bija vīrs, kas redz vīzijas, sakot: Lūk, tu esi aizvedis mūs prom no mūsu mantojuma zemes, un manu dēlu vairs nav, un mēs ejam bojā tuksnesī.

3 Un tādiem vārdiem mana māte bija žēlojusies pret manu tēvu.

4 Un notika, ka mans tēvs runāja uz viņu, sacīdams: Es zinu, ka es esmu avīrs, kas redz vīzijas, jo, ja es nebūtu redzējis Dieva lietas bparādībā, es nezinātu Dieva labestību, bet būtu palicis Jeruzālemē, un būtu gājis bojā kopā ar saviem brāļiem.

5 Bet lūk, es esmu ieguvis aapsolīto zemi, par ko es priecājos; jā, un es bzinu, ka Tas Kungs izglābs manus dēlus no Lābana rokām un atvedīs tos atkal lejā pie mums tuksnesī.

6 Un tādiem vārdiem mans tēvs, Lehijs, mierināja manu māti Sāriju attiecībā uz mums, kad mēs ceļojām pa tuksnesi uz Jeruzālemes zemi, lai iegūtu jūdu pierakstus.

7 Un, kad mēs bijām atgriezušies mana tēva teltī, lūk, viņu prieks bija pilnīgs, un mana māte bija nomierināta.

8 Un viņa runāja, sacīdama: Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs ir apavēlējis manam vīram bēgt uz tuksnesi; jā, un es arī tiešām zinu, ka Tas Kungs ir aizsargājis manus dēlus un izglābis tos no Lābana rokām, un devis tiem spēku, lai tie varētu bpaveikt to, ko Tas Kungs bija tiem pavēlējis. Un tādiem vārdiem viņa runāja.

9 Un notika, ka viņi ļoti priecājās un nesa aziedojumus un dedzināmos upurus Tam Kungam; un viņi bpateicās Israēla Dievam.

10 Un pēc tam, kad viņi bija pateikušies Israēla Dievam, mans tēvs Lehijs paņēma pierakstus, kas bija iegravēti uz aplāksnēm no misiņa, un viņš tos izpētīja no paša sākuma.

11 Un viņš redzēja, ka tie ietvēra piecas aMozus grāmatas, kas sniedza aprakstu par pasaules radīšanu un arī par Ādamu un Ievu, kuri bija mūsu pirmie vecāki;

12 un arī ajūdu pierakstus no sākuma un līdz pat Cedekijas, jūdu ķēniņa, valdīšanas iesākumam;

13 un arī svēto praviešu pravietojumus no sākuma un līdz pat aCedekijas valdīšanas iesākumam, un arī daudzus pravietojumus, kas ir runāti ar bJeremijas muti.

14 Un notika, ka mans tēvs Lehijs arī atrada uz aplāksnēm no misiņa savu tēvu ciltsrakstus, tādēļ viņš zināja, ka viņš bija bJāzepa pēctecis; jā, tieši tā Jāzepa, kas bija cJēkaba dēls un kas tika dpārdots uz Ēģipti, un kas tika epasargāts ar Tā Kunga roku, lai viņš varētu pasargāt savu tēvu Jēkabu un visu viņa saimi no bojāejas aiz bada.

15 Un viņus arī aizveda no gūsta un no Ēģiptes zemes tas pats Dievs, kas bija pasargājis viņus.

16 Un tā mans tēvs Lehijs uzzināja savu tēvu ciltsrakstus. Un Lābans arī bija aJāzepa pēctecis, tādēļ viņš un viņa tēvi bija veduši šos pierakstus.

17 Un tad, kad mans tēvs redzēja visas šīs lietas, viņš tika piepildīts ar Garu un sāka pravietojumu par saviem pēcnācējiem—

18 ka šīs plāksnes no misiņa nonāks pie visām tautām, ciltīm, valodām un tautībām, kas bija viņa pēcnācēji.

19 Tādēļ viņš teica, ka šīs plāksnes no misiņa anekad neies bojā, ne arī laiks tās padarīs nespodrākas. Un viņš pravietoja daudzas lietas par saviem pēcnācējiem.

20 Un notika, ka tiktāl es un mans tēvs bijām turējuši pavēles, kuras Tas Kungs bija mums pavēlējis.

21 Un mēs bijām dabūjuši pierakstus, kurus Tas Kungs bija mums pavēlējis, un izpētījuši tos, un atklājuši, ka tie bija noderīgi; jā, pat ļoti avērtīgi priekš mums, tā ka mēs varējām bsaglabāt Tā Kunga pavēles mūsu bērniem.

22 Tādēļ tā bija gudrība Tai Kungā, ka mēs nesām tos sev līdzi, kad mēs ceļojām pa tuksnesi uz apsolīto zemi.