52. nodaļa

Jēzus tiesāšana

Jūdu vadītāji sūtīja uz Ģetzemanes dārzu cilvēkus ar zobeniem un nūjām.

Mateja 26:47

Ar viņiem kopā bija Jūda Iskariots. Augstie priesteri bija samaksājuši Jūdam, lai tiem parādītu, kur atrodas Jēzus.

Mateja 26:14–16, 47

Jūda parādīja tiem, kurš ir Jēzus, noskūpstot Viņu. Tie aizveda Jēzu prom. Tie Viņu izsmēja un sita. Tad tie aizveda Jēzu pie augstā priestera Kajafas.

Mateja 26:48–49, 57; Lūkas 22:54, 63–65

Jūdu vadītāji uzdeva Jēzum jautājumus. Viņi teica, ka Viņš ir pārkāpis likumu, sakot, ka Viņš ir Dieva Dēls. Jēzus pateica tiem, ka Viņš patiešām ir Dieva Dēls. Tie teica, ka Jēzus ir vainīgs un Viņam ir jāmirst.

Lūkas 22:66–71

Jūdu vadītājiem nebija pilnvaru nogalināt Jēzu. Tie aizveda Viņu pie Poncija Pilāta, kurš varēja piespriest Jēzum nāvessodu. Jūdu vadītāji teica Pilātam, ka Jēzus ir mācījis ļaudis nepaklausīt romiešu likumiem.

Lūkas 23:1–2

Pilāts nedomāja, ka Jēzus ir darījis ko sliktu. Pilāts gribēja atlaist Jēzu. Pūlis sauca, ka Jēzum jātiek sistam krustā.

Lūkas 23:14–21

Pilāts vēl aizvien gribēja atlaist Jēzu brīvībā. Taču priesteri un ļaudis turpināja saukt, ka tie vēlas, lai Jēzus tiktu sists krustā.

Lūkas 23:22–23

Pilāts mazgāja savas rokas. Viņš teica, ka nav atbildīgs par Jēzus nāvi. Ļaudis teica, ka tie būs atbildīgi par Viņa nāvi. Pilāts lika karavīriem sist Jēzu krustā.

Mateja 27:24–26