4. nodaļa: Izvēles brīvība
    Footnotes

    4. nodaļa

    Izvēles brīvība

    Rīcības brīvība ir mūžīgs princips

    • Ja kāds jums jautātu, kāpēc rīcības brīvība ir tik būtiska, ko jūs teiktu?

    „Tu pats vari izvēlēties, jo tas tev ir dots” (Mozus gr. 3:17).

    Caur Saviem praviešiem Dievs mums ir teicis, ka mums ir ļauts izvēlēties starp labo un ļauno. Mēs varam izvēlēties brīvību un mūžīgo dzīvību, sekojot Jēzum Kristum. Mums ir tiesības arī izvēlēties nebrīvi un nāvi, sekojot Sātanam. (Skat. 2. Nefija 2:27.) Tiesības izvēlēties starp labo un ļauno un rīkoties pašiem sauc par rīcības brīvību.

    Mūsu pirmsmirstīgajā dzīvē mums visiem bija rīcības brīvība Viens no zemes dzīves mērķiem ir parādīt, kādas izvēles mēs veiksim (skat. 2. Nefija 2:15–16). Ja mēs būtu spiesti izvēlēties tikai pareizo, mēs nevarētu parādīt, kāda ir mūsu pašu izvēle. Mēs arī esam daudz laimīgāki, kad darām to, ko paši vēlamies.

    Rīcības brīvība bija viens no pamata strīdīgajiem jautājumiem, kas radās pirmsmirstīgajā Debesu padomē. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem konfliktam starp Kristus piekritējiem un Sātana sekotājiem. Sātans teica: „Lūk, še esmu es, sūti mani, es būšu Tavs dēls un es atpestīšu visu cilvēci, ka neviena dvēsele netiks pazaudēta, un es to noteikti izdarīšu, tādēļ dod man Savu godu” (Mozus gr. 4:1). To sakot, viņš „sacēlās pret [Dievu] un mēģināja iznīcināt cilvēka rīcības brīvību” (Mozus gr. 4:3). Viņa piedāvājums tika noraidīts, un viņu kopā ar viņa sekotājiem padzina no Debesīm (skat. M&D 29:36–37).

    Rīcības brīvība ir neatņemama glābšanas ieceres sastāvdaļa

    Rīcības brīvība padara mūsu dzīvi uz Zemes par pārbaudes laiku. Iecerēdams mirstīga cilvēka radīšanu, Dievs teica: „Mēs ar to viņus pārbaudīsim, lai redzētu, vai viņi darīs visu, ko Tas Kungs viņu Dievs tiem pavēlēs” (Ābrahāma 3:25). Bez dāvanas brīvi izvēlēties mēs nevarētu pierādīt mūsu Debesu Tēvam, vai darīsim visu, ko Viņš mums pavēlēs. Tā kā mēs spējam izvēlēties, mēs esam atbildīgi par savu rīcību (skat. Helamana 14:30–31).

    Ja mēs izvēlamies dzīvot saskaņā ar Dieva ieceri, mūsu rīcības brīvība kļūst stiprāka. Pareizas izvēles pieņemšana palielina mūsu spēku arī turpmāk izvēlēties pareizo.

    Paklausot katram mūsu Tēva bauslim, pieaug mūsu gudrība un gribasspēks. Nostiprinās mūsu ticība. Mums kļūst vieglāk izvēlēties pareizo.

    Mēs sākām pieņemt lēmumus vēl kā gara bērni mūsu Debesu Tēva klātbūtnē. Mūsu izvēles Debesīs padarīja mūs cienīgus ierasties uz Zemes. Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai pieaugtu mūsu ticība, spēks, zināšanas, gudrība un citas labās īpašības. Ja mēs pildīsim Viņa baušļus un veiksim pareizas izvēles, mēs daudz ko iemācīsimies un sapratīsim. Mēs kļūsim līdzīgi Viņam. (Skat. M&D 93:28.)

    • Kādā veidā, izdarot pareizu izvēli, mums turpmāk kļūst arvien vieglāk izvēlēties pareizo?

    Rīcības brīvība pieprasa iespēju izvēlēties

    • Kādēļ ir nepieciešami pretstati?

    Mēs nevaram izvēlēties taisnīgumu, ja vien mums nav doti labā un ļaunā pretstati. Lehijs, diženais Mormona Grāmatas pravietis, teica savam dēlam Jēkabam, ka, lai piepildītos Dieva mūžīgie nodomi, „ir vajadzīgs, lai būtu pretstats visās lietās. Ja ne tā, … tad nevarētu notikt ne taisnīgums ne ļaundarība, ne svētums ne bēdas, ne labais ne sliktais” (2. Nefija 2:11).

    Dievs atļauj Sātanam izrādīt pretestību labajam. Dievs sacīja par Sātanu:

    „Es liku, lai viņš tiktu nogāzts;

    un viņš kļuva par Sātanu, jā, patiesi velnu, visu melu tēvu, lai pieviltu un padarītu aklus cilvēkus, un vestu tos gūstā pēc savas gribas, visus tos, kas neklausīs Manai balsij (Mozus gr. 4:3–4).

    Sātans dara visu, lai iznīcinātu Dieva darbu. Viņš „tiecas arī pēc visas cilvēces nelaimes. … viņš tiecas, lai visi cilvēki varētu būt nelaimīgi līdzīgi viņam pašam” (2. Nefija 2:18, 27). Viņš mūs nemīl. Viņš nevēl mums labu (skat. Moronija 7:17). Viņš negrib, lai mēs būtu laimīgi. Viņš vēlas padarīt mūs par saviem vergiem. Viņš pieņem dažādus izskatus, lai mūs pakļautu.

    Pakļaujoties Sātana kārdinājumiem, mēs ierobežojam savas iespējas izvēlēties. Tālāk sniegtais piemērs palīdzēs jums saprast, kā tas notiek. Iedomājieties uzrakstu jūras krastā: „Uzmanību — atvars. Peldēties aizliegts.” Mums varētu likties, ka tas mūs ierobežo. Bet vai tā ir? Mums joprojām ir daudzas izvēles. Mēs varam peldēties kādā citā vietā. Mēs varam pastaigāties pa pludmali un lasīt gliemežvākus. Mēs varam vērot saulrietu. Mēs varam doties mājās. Mēs varam arī neievērot uzrakstu un peldēties bīstamajā vietā. Taču, kad mēs nokļūstam atvara varā un tiekam pavilkti zem ūdens, mums nepaliek gandrīz nekādas izvēles. Mēs varam mēģināt izglābties, varam saukt pēc palīdzības, bet varam arī noslīkt.

    Kaut arī mums ir atļauts izvēlēties, kā rīkoties, tomēr mēs nevaram izvēlēties savas rīcības sekas. Sekas, vai nu labas vai sliktas, ir jebkuras mūsu izdarītās izvēles dabīgs iznākums (skat. Galatiešiem 6:7; Jāņa atkl. 22:12).

    Debesu Tēvs mums ir pastāstījis, kā izvairīties no Sātana gūsta. Mums ir jābūt modriem un vienmēr jālūdz, lai Dievs mums palīdz pretoties Sātana kārdinājumiem (skat. 3. Nefijs 18:15). Mūsu Debesu Tēvs neļaus mūs kārdināt vairāk par mūsu spējām pretoties Sātanam (skat. 1. korintiešiem 10:13; Almas 13:28).

    Dieva baušļi pasargā mūs no briesmām un tuvina mūs mūžīgai dzīvībai. Veicot gudras izvēles, mēs iegūsim paaugstināšanu, mūžīgi pilnveidosimies un baudīsim pilnīgu laimi (skat. 2. Nefija 2:27–28).

    • Miniet dažus piemērus rīcībai, kas ierobežo mūsu izvēli? Miniet kādu rīcību, kas sniedz mums vairāk brīvības?

    Papildu Svētie Raksti