39. nodaļa: Šķīstības likums
    Footnotes

    39. nodaļa

    Šķīstības likums

    Vecāku ievērībai

    Atsevišķas daļas šajā nodaļā nebūs saprotamas maziem bērniem. Vislabākais būtu nogaidīt, kamēr jūsu bērni būs pietiekami lieli, lai saprastu, kas ir dzimumattiecības un kā rodas bērni, pirms mācīt viņiem attiecīgās apakšnodaļas. Mūsu Baznīcas vadītāji mums ir teikuši, ka vecāku pienākums ir mācīt saviem bērniem par bērnu rašanos (procesu no bērna ieņemšanas līdz dzemdībām). Vecākiem jāmāca saviem bērniem arī šķīstības likums, kas ir izskaidrots šajā nodaļā.

    Pareizu attieksmi pret savu ķermeni vecāki saviem bērniem var sākt mācīt jau agrā bērnībā. Atklāti, bet ar godbijību runājot ar bērniem un lietojot pareizos ķermeņa daļu un funkciju nosaukumus, mēs palīdzēsim saviem bērniem augt, neizjūtot lieku apmulsumu par savu ķermeni.

    Bērni pēc dabas ir ziņkārīgi. Viņi grib zināt, kādas funkcijas veic ķermenis. Viņi grib zināt, no kurienes rodas bērni. Ja vecāki uz visiem šiem jautājumiem atbild bez kavēšanās un skaidri, lai bērni varētu saprast, tad viņi arī turpmāk jautājumus uzdos saviem vecākiem. Taču, ja vecāki atbildēs tā, ka bērni jutīsies samulsuši, atgrūsti vai neapmierināti, visticamākais, ka viņi ar šos jautājumus uzdos kādam citam, un viņiem, iespējams, var rasties nepareizi priekšstati un attieksme.

    Tomēr nav nedz gudri, nedz arī nepieciešams stāstīt bērniem visu uzreiz. Vecākiem jāsniedz viņiem tikai tā informācija, ko tie lūdz un ko tie spēj saprast. Atbildot uz šiem jautājumiem, vecāki var mācīt saviem bērniem, cik svarīgi ir cienīt savu ķermeni un citu cilvēku ķermeņus. Vecākiem jāmāca saviem bērniem atturīgi ģērbties. Viņiem jāaizrāda uz nepareizām domām un rupjiem vārdiem, ko bērni iemācās no citiem.

    Līdz tam laikam, kad bērni sasniedz pilngadību, vecākiem vajadzētu atklāti pārrunāt ar viņiem bērnu radīšanu. Bērniem jāsaprot, ka šīs spējas ir labas un ka tās mums ir dāvājis Tas Kungs. Viņš sagaida, lai mēs tās izmantojam Viņa atļautajās robežās.

    Mazi bērni no Debesu Tēva ierodas uz Zemes tīri un nevainīgi. Ja vecāki lūgs Tā Kunga padomu, Viņš iedvesmos viņus mācīt savus bērnus pareizi un īstajā laikā.

    Spēja radīt pēcnācējus

    • Kādēļ vecākiem jāmāca savi bērni par bērnu radīšanu un šķīstību? Kā viņi to var darīt pareizi?

    Dievs pavēlēja visām dzīvajām būtnēm vaisloties un vairoties (skat. 1. Mozus 1:22). Vairošanās piederēja pie Viņa ieceres, lai visas dzīvās būtnes turpinātu pastāvēt uz Zemes.

    Pēc tam Viņš uz Zemes nomitināja Ādamu un Ievu. Viņi atšķīrās no pārējās Viņa radības, jo tie bija Viņa gara bērni. Ēdenes dārzā Dievs savienoja laulībā Ādamu un Ievu un pavēlēja viņiem vairoties un piepildīt Zemi (skat. 1. Mozus 1:28). Taču viņiem bija jādzīvo pēc morāles likumiem, nevis pakļaujoties instinktiem.

    Dievs gribēja, lai Viņa gara bērni dzimtu ģimenēs, lai viņi tiktu pienācīgi aprūpēti un mācīti. Mums tāpat kā Ādamam un Ievai jārada šiem gara bērniem fiziskie ķermeņi. Augstākais Prezidijs un Divpadsmit Apustuļu kvorums ir paziņojis: „Mēs paziņojam, ka spēja radīt dzīvību ir piešķirta no Dieva” (skat. “Ģimene: Vēstījums pasaulei,” Ensign, 1995. g. nov., 102). Dievs mums ir pavēlējis, ka dzimumattiecības mums drīkst būt tikai laulībā starp vīrieti un sievieti. Šo bausli sauc par šķīstības likumu.

    Šķīstības likums

    • Kas ir šķīstības likums?

    Mums drīkst būt dzimumattiecības tikai ar mūsu likumīgo laulāto draugu. Neviens, ne vīrietis, ne sieviete, nedrīkst stāties dzimumattiecībās pirms laulībām. Pēc laulībām dzimumattiecības ir atļautas tikai ar laulāto draugu.

    Tas Kungs teica israēliešiem: „Tev nebūs laulību pārkāpt” (2. Mozus 20:14). Tie israēlieši, kas pārkāpa šo bausli, tika bargi sodīti. Tas Kungs atkārtoja šo bausli pravietim pēdējās dienās (skat. M&D 42:24).

    Mums ir mācīts, ka šķīstības likums attiecas ne tikai uz dzimumsakariem. Augstākais Prezidijs ir brīdinājis jauniešus no citiem seksuāla rakstura grēkiem:

    „Pirms laulībām nedari neko tādu, kas rosinātu spēcīgas jūtas, kuras pieļaujamas vienīgi laulībā. Neskūpsties kaislīgi, negulies virsū otram cilvēkam un neaizskar otra cilvēka intīmās, svētās ķermeņa daļas, vai tās būtu apsegtas vai kailas. Neļauj nevienam to darīt ar sevi. Neļauj šīm jūtām raisīties sevī” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2009], 27).

    Tāpat kā citi šķīstības likuma pārkāpumi, nopietns grēks ir arī homoseksuāla uzvedība. Pēdējo dienu pravieši ir runājuši par homoseksuālas uzvedības briesmām un par Baznīcas attieksmi pret cilvēkiem, kuriem varētu piemist šādas noslieces. Prezidents Gordons B. Hinklijs teica:

    „Pirmkārt, mēs ticam, ka laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva noteikta. Mēs ticam, ka laulība var būt mūžīga, ja tā tiek noslēgta Tā Kunga namā ar mūžīgās priesterības spēku.

    Cilvēki bieži vaicā mums par mūsu nostāju attiecībā pret, tā sauktajiem, gejiem un lesbietēm. Es atbildu, ka mēs mīlam viņus kā Dieva dēlus un meitas. Viņiem var būt noteiktas noslieces, kas ir spēcīgas un kas var būt grūti kontrolējamas. Vairumam cilvēku laiku pa laikam mēdz būt dažāda veida noslieces. Ja viņi nepadodas šīm nosliecēm, viņi var doties uz priekšu tāpat kā citi Baznīcas locekļi. Ja viņi pārkāpj šķīstības likumu vai Baznīcas morāles standartus, viņi tāpat kā citi cilvēki tiek pakļauti Baznīcas disciplīnai.

    Mēs vēlamies palīdzēt šiem cilvēkiem, stiprināt viņus, būt klāt viņu problēmās un palīdzēt tiem viņu grūtībās. Taču mēs nevaram neko nedarīt, ja viņi iesaistās amorālās darbībās, ja viņi cenšas atbalstīt un aizstāvēt, un dzīvot, tā sauktajā, viendzimuma laulībā. Ja mēs to atļautu, tas nozīmētu, ka mēs padarītu nenozīmīgu ļoti nopietno un svēto Dieva iedibināto laulību un tās mērķi — audzināt ģimenes” (Conference Report, 1998. g. okt., 91; vai Ensign, 1998. g. nov., 71).

    Sātans vēlas, lai mēs pārkāpjam šķīstības likumu

    • Kādi ir daži no veidiem, kā Sātans kārdina cilvēkus pārkāpt šķīstības likumu?

    Sātans ir apņēmies maldināt pēc iespējas vairākus no mums un neļaut atgriezties uz dzīvi pie mūsu Debesu Tēva. Viens no vislielākajiem posta darbiem, ko viņš var izdarīt, ir kārdināt mūs pārkāpt šķīstības likumu. Viņš ir viltīgs un spēcīgs. Viņš grib, lai mēs noticētu, ka pārkāpt šo likumu nav nekāds grēks. Daudz cilvēku tiek pievilti. Mums jāsargā sevi no ļaunām ietekmēm.

    Sātans uzbrūk piedienīguma normām. Viņš vēlas, lai mēs noticētu, ka tādēļ, ka cilvēka ķermenis ir skaists, tas ir jāredz un jānovērtē. Mūsu Debesu Tēvs grib, lai mēs savu ķermeni tā apsedzam, lai nerosinātu citos cilvēkos nepiedienīgas domas.

    Sātans ne tikai mudina mūs nepiedienīgi ģērbties, bet viņš arī mūs pamudina domāt nepiedienīgas vai grēcīgas domas. To viņš dara, izmantojot attēlus, kinofilmas, anekdotes, stāstus, mūziku un dejas, kas rosina uz netikumīgu rīcību. Šķīstības likums prasa, lai mūsu domas un arī mūsu uzvedība būtu tīras. Pravietis Alma mācīja, ka tad, kad Dievs mūs tiesās, „mūsu domas arī notiesās mūs; un šādā drausmīgā stāvoklī mēs neuzdrīkstēsimies paraudzīties uz mūsu Dievu” (Almas 12:14).

    Jēzus mācīja: „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.

    Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī” (Mateja 5:27–28).

    Prezidents Gordons B. Hinklijs brīdināja: „Jūs dzīvojat briesmīgu kārdinājumu pasaulē. Pornogrāfija ar savu zemisko neķītrību gāžas pār Zemi kā šausmīgi, aprijoši plūdi. Tā ir inde. Neskatieties un nelasiet to. Ja tā darīsiet, tā jūs iznīcinās. Tā jums atņems pašcieņu. Tā jums laupīs izjūtu par dzīves skaistumu. Tā jūs izpostīs un vadīs jūs uz ļaunām domām un, iespējams, ļaunām rīcībām. Izvairieties no pornogrāfijas. Izvairieties no tās, kā jūs vairītos no baisas slimības, jo tā ir tikpat nāvējoša. Esiet tikumīgi domās un uzvedībā. Dievs ar mērķi ir iedēstījis jūsos dievišķu dzinuli, ko viegli var novirzīt uz ļaunu un postošu iznākumu. Kad esat jauni, nedodieties pastāvīgi uz randiņiem. Tam laiks pienāks, kad jūs sasniegsiet vecumu, lai domātu par laulībām. Bet jums, zēni, kas vēl mācāties vidusskolā, ne arī jums, meitenes, tas nav vajadzīgs” (Conference Report, 1997. g. okt., 71–72; vai Ensign, 1997. g. nov., 51).

    Dažkārt Sātans mūs kārdina, izmantojot mūsu emocijas. Viņš zina, kad mēs jūtamies vientuļi, apmulsuši vai nomākti. Viņš izvēlas šos vājuma mirkļus, lai kārdinātu mūs pārkāpt šķīstības likumu. Mūsu Debesu Tēvs var dot mums spēku, lai mēs neskarti izturētu šos pārbaudījumus.

    Svētie Raksti mums stāsta par kādu tikumīgu jaunekli vārdā Jāzeps, kurš bija iemantojis lielu uzticību pie sava saimnieka Potifara. Potifars bija atdevis Jāzepam pārvaldīšanā visus savus īpašumus. Potifara sieva iekāroja Jāzepu un kārdināja to pārkāpt ar viņu laulību. Taču Jāzeps nepadevās un aizbēga no viņas. (Skat. 1. Mozus 39:1–18.)

    Pāvils mācīja: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest” (1. korintiešiem 10:13). Alma uzsvēra, ka mēs „[netiksim] kārdināti vairāk par to, ko [mēs spējam] panest,” ja mēs „[pazemojamies] Tā Kunga priekšā un [piesaucam] Viņa Svēto Vārdu, un nepārtraukti [esam] modri un [lūdzam]” (Almas 13:28).

    • Kas kopīgs ir piedienīgumam un šķīstībai? Kādā veidā vecāki var mācīt savus bērnus būt piedienīgiem apģērbā, valodā un uzvedībā?

    • Kādā veidā mēs varam cīnīties pret pornogrāfijas ietekmi un izplatīšanos?

    • Kādus apsolījumus Tas Kungs ir mums devis, lai palīdzētu mums pārvarēt Sātana kārdinājumus?

    Šķīstības likuma neievērošana ir ļoti nopietns pārkāpums

    Pravietis Alma ļoti bēdājās par to, ka viens no viņa dēliem bija pārkāpis šķīstības likumu. Alma sacīja savam dēlam Koriantonam: „Vai tu nezini, mans dēls, ka šīs lietas ir negantība Tā Kunga acīs; jā, vislielākā negantība no visiem grēkiem, izņemot nevainīgu asiņu izliešanu vai Svētā Gara noliegšanu?” (Almas 39:5). Netiklība ir nākamais nopietnākais pārkāpums pēc slepkavības.

    Ja vīrietis un sieviete pārkāpj šķīstības likumu un tiek ieņemts bērns, tie var tikt kārdināti izdarīt citu drausmīgu grēku: abortu. Aborts reti kad ir attaisnojams. Baznīcas vadītāji ir teikuši, ka daži izņēmuma apstākļi var abortu attaisnot, piemēram, ja grūtniecība iestājusies asinsgrēka vai izvarošanas rezultātā, ja kompetents ārsts uzskata, ka mātes dzīvībai vai veselībai draud nopietnas briesmas, vai ja kompetents ārsts uzskata, ka auglim ir nopietni bojājumi, kas bērniņam pēc dzimšanas neļaus izdzīvot. Taču pat šie apstākļi automātiski neattaisno abortu. Tiem, kas saskaras ar šādiem apstākļiem, aborta iespēju jāapsver vienīgi pēc konsultēšanās ar saviem vietējiem Baznīcas vadītājiem un kad saņemts apstiprinājums uz dedzīgu lūgšanu.

    Ja vīrietis un sieviete ieņem bērnu ārpus laulības, ir jāpieliek jebkuras pūles, lai mudinātu tos apprecēties. Ja veiksmīgas laulības iespēja ir maz ticama vecuma vai citu apstākļu dēļ, neprecētajiem vecākiem vajadzētu ieteikt nodot bērnu adopcijai caur LDS Family Services (PDS Ģimenes pakalpojumi), lai nodrošinātu to, ka bērns tiks saistīts ar tempļa cienīgiem vecākiem” (Augstākā Prezidija vēstule, 2002. gada 26. jūnijs un 2002. gada 19. jūlijs).

    Mūsu Debesu Tēvam ir ļoti svarīgi, lai Viņa bērni ievērotu šķīstības likumu. Baznīcas locekļiem, kas pārkāpj šo likumu vai ietekmē citus to darīt, tiek uzlikts Baznīcas disciplinārsods.

    Cilvēki, kas pārkāpj šķīstības likumu, var saņemt piedošanu

    Arī tie, kas pārkāpuši šķīstības likumu, var iegūt mieru. Tas Kungs mums saka: „Kad bezdievis atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko viņš darījis, un pilda visus Manus likumus, … nevienu no viņa agrāk nodarītiem grēkiem vairs nepieminēs” (Ecēhiēla 18:21–22). Miers nāk tikai caur piedošanu.

    Prezidents Kimbals teica: „Katrai piedošanai ir nosacījums. … Gavēšanai, lūgšanām, pazemībai jābūt tikpat lielai vai pat lielākai nekā grēks. Jābūt salauztai sirdij un nožēlas pilnam garam. … Jābūt asarām un patiesai sirds izmaiņai. Jābūt grēka atzīšanai, ļaunuma atmešanai, kļūdas izsūdzēšanai Tā Kunga pilnvarotajiem pārstāvjiem” (The Miracle of Forgiveness [1969], 353).

    Daudziem cilvēkiem visgrūtākā grēku nožēlošanas daļa ir atzīšanās. Mums jāatzīstas ne tikai Tam Kungam, bet arī cilvēkiem, kuriem esam nodarījuši pāri, piemēram, vīram vai sievai, kā arī cilvēkam, kuram ir attiecīgās priesterības pilnvaras. Priesterības vadītājs (bīskaps vai staba prezidents) vērtēs mūsu stāvokli Baznīcā. Tas Kungs teica Almam: „Kas grēko pret Mani, … ja viņš atzīstas savos grēkos tavā un Manā priekšā, un ar patiesu sirdi nožēlo tos, tam jūs piedosit, un arī Es viņam piedošu” (Mosijas 26:29).

    Elders Kimbals tomēr brīdina: „Kaut arī mums tik devīgi tiek solīta piedošana, tomēr nav nekādu solījumu, nedz arī pierādījumu, ka piedošanu saņems tie, kas pilnībā nenožēlo savus grēkus. … Nekad nebūs par daudz atgādināt cilvēkiem, ka viņi nevar grēkot, saņemt piedošanu un tad grēkot no jauna, un atkārtoti cerēt uz piedošanu” (The Miracle of Forgiveness, 353, 360). Tiem, kas saņem piedošanu un pēc tam atkārtoti grēko, būs jāatbild arī par saviem iepriekšējiem grēkiem (skat. M&D 82:7; Etera 2:15).

    Tie, kas ievēro šķīstības likumu, saņem lielas svētības

    • Kādas svētības mēs saņemam, ja mēs ievērojam šķīstības likumu?

    Ja mēs ievērojam šķīstības likumu, mēs varam dzīvot bez vainas apziņas un kauna sajūtas. Ja mēs paliekam Tā Kunga priekšā tīri un nevainojami, mūsu un mūsu bērnu dzīve tiek svētīta. Bērni var redzēt mūsu piemēru un sekot mūsu pēdās.

    Papildu Svētie Raksti