35. nodaļa: Paklausība
    Footnotes

    35. nodaļa

    Paklausība

    Mums jāklausa Dievam labprātīgi

    • Kādēļ ir svarīgi paklausīt ar prieku, nevis negribīgi?

    Kad Jēzus dzīvoja uz Zemes, kāds bauslības mācītājs Viņam jautāja:

    „Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?”

    Bet Jēzus tam sacīja: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.

    Šis ir augstākais un pirmais bauslis.

    Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.

    Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši” (Mateja 22:36–40).

    No šiem Svēto Rakstu pantiem mēs uzzinām, cik svarīgi ir mīlēt To Kungu un savus tuvākos. Bet kā lai mēs parādām savu mīlestību pret To Kungu?

    Uz šo jautājumu Jēzus atbildēja, teikdams: „Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos” (Jāņa 14:21).

    Katram vajadzētu uzdot sev jautājumu, kādēļ mēs ievērojam Dieva baušļus. Vai tādēļ, ka baidāmies no soda? Vai tādēļ, ka vēlamies saņemt atlīdzību par labi nodzīvotu dzīvi? Vai arī tādēļ, ka mīlam Dievu un Jēzu Kristu un vēlamies Viņiem kalpot?

    Ir labāk, ja mēs ievērojam baušļus, baidoties no soda, nekā tad, ja mēs vispār tos neievērojam. Taču mēs būsim daudz laimīgāki, ja mēs klausīsim Dievam tādēļ, ka mēs Viņu mīlam un vēlamies Viņam paklausīt. Ja mēs Viņam labprātīgi paklausīsim, Viņš varēs mūs devīgāk svētīt. Viņš teica: „Es, Tas Kungs, … priecājos pagodināt tos, kas kalpo Man taisnībā un patiesībā līdz galam” (M&D 76:5). Paklausība palīdz mums arī attīstīties un kļūt līdzīgiem mūsu Debesu Tēvam. Bet tie, kas neko nedara, kamēr viņiem nav pavēlēts, un ievēro baušļus negribīgi, zaudēs savu atlīdzību (skat. M&D 58:26–29).

    • Kā mēs varam stiprināt savu vēlēšanos paklausīt?

    Mēs varam paklausīt arī tad, ja nesaprotam, kādēļ tas nepieciešams.

    • Kādēļ lai paklausītu, mums ne vienmēr ir nepieciešams saprast Tā Kunga mērķus?

    Ievērojot Dieva baušļus, mēs gatavojamies mūžīgajai dzīvei un paaugstināšanai. Dažreiz mēs nezinām kāda noteikta baušļa nozīmi. Tomēr, ja mēs klausām Dievam, paši nezinādami, kādēļ, mēs parādām savu ticību un uzticēšanos Viņam.

    Ādamam un Ievai bija pavēlēts nest Dievam upurus. Kādu dienu Ādamam parādījās eņģelis un jautāja, kādēļ viņš upurē ziedojumus. Ādams atbildēja, ka viņš nezina iemeslu. Viņš to darīja tādēļ, ka Tas Kungs viņam bija to pavēlējis. (Skat. Mozus gr. 5:5–6 un attēlu šajā nodaļā.)

    Tad eņģelis mācīja Ādamam evaņģēliju un pastāstīja viņam par Glābēju, kuram bija jānāk. Pār Ādamu nāca Svētais Gars, un Ādams pareģoja par Zemes iedzīvotāju nākotni līdz cilvēces pēdējai paaudzei. (Skat. Mozus gr. 5:7–10; M&D 107:56.) Šīs zināšanas un lielās svētības Ādams ieguva tādēļ, ka viņš bija paklausīgs.

    Dievs sagatavos ceļu

    Mormona Grāmatā stāstīts, ka Nefijs un viņa vecākie brāļi saņēma no Tā Kunga kādu ļoti grūtu uzdevumu (skat. 1. Nefija 3:1–6). Nefija brāļi žēlojās, sakot, ka Tas Kungs no viņiem prasa pārāk daudz. Taču Nefijs teica: „Es iešu un darīšu to, ko Tas Kungs ir pavēlējis, jo es zinu, ka Tas Kungs nedod pavēles cilvēku bērniem, ja vien Viņš nesagatavos ceļu priekš tiem, lai viņi varētu paveikt to, ko Viņš tiem ir pavēlējis” (1. Nefija 3:7). Ja mums šķiet grūti ievērot kādu Tā Kunga bausli, mums vajadzētu atcerēties Nefija vārdus.

    • Kad Tas Kungs ir sagatavojis ceļu, lai jūs paklausītu Viņam?

    Neviens bauslis nav pārāk nenozīmīgs vai pārāk grūti izpildāms, lai to neievērotu

    Dažreiz mēs iedomājamies, ka kāds bauslis nav īpaši svarīgs. Svētie Raksti stāsta par kādu vīru vārdā Naamans, kurš arī tā domāja. Naamans bija smagi slims, un viņš no Sīrijas devās uz Israēlu lūgt pravieti Elīsu, lai tas viņu izdziedē. Naamans savā zemē bija liels vīrs, tādēļ viņš apvainojās, kad Elīsa viņu nesagaidīja pats, bet tā vietā sūtīja savu kalpu. Vēl vairāk Naamans noskaitās, saņēmis no Elīsas vēsti: „Mazgājies septiņas reizes Jordānas upē”. „Vai Amana un Farfara, Damaskas upes, nav labākas nekā visi Israēla ūdeņi, ka es tanīs nevarētu mazgāties, lai kļūtu šķīsts?” viņš jautāja. Viņš aizgāja dusmu pilns. Bet viņa kalpi viņam jautāja: „Ja pravietis tev būtu kādu lielu lietu uzlicis, vai tad tu to nedarītu? Vēl jo vairāk, kad viņš tev tikai ir sacījis: mazgājies, tad tu kļūsi šķīsts?” Naamanam pietika gudrības, lai saprastu, ka ir svarīgi paklausīt Dieva pravietim pat tādā šķietami nenozīmīgā jautājumā. Tādēļ viņš mazgājās Jordānas upē un tika izdziedināts. (Skat. 2. ķēniņu 5:1–14.)

    Reizēm mums šķiet, ka kāds bauslis ir pārāk grūti izpildāms, lai mēs to ievērotu. Tāpat kā Nefija brāļi mēs sakām: „Tas, ko Dievs no mums prasa, ir grūts uzdevums.” Taču tāpat kā Nefijs mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs mums nedos nevienu bausli, ja vien Viņš nesagatavos mums ceļu, lai Viņam paklausītu.

    Tā Kunga pavēle Ābrahāmam upurēt savu mīļoto dēlu Īzāku bija „grūts uzdevums” (skat. 1. Mozus 22:1–13; skat. arī 26. nodaļu šajā grāmatā). Daudzus gadus Ābrahāms bija gaidījis sava dēla Īzāka piedzimšanu, ko Dievs viņam bija apsolījis. Kādēļ gan viņam būtu jāzaudē savs dēls šādā veidā? Šī pavēle Ābrahāmam noteikti likās ļoti grūti izpildāma. Tomēr viņš nolēma paklausīt Dievam.

    Arī mums jābūt gataviem darīt visu, ko Dievs prasa. Pravietis Džozefs Smits teica: „Es to pieņēmu sev kā likumu: Kad Tas Kungs pavēl, dari to!” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith [2007], 160). Tam jākļūst arī par mūsu likumu.

    • Vai jūs esat saņēmuši svētības tādēļ, ka paklausījāt baušļiem, kas šķita nenozīmīgi?

    Jēzus Kristus klausīja Savam Tēvam

    • Kādi piemēri nāk jūsu prātā, kad domājat par Jēzu Kristu paklausību Savam Tēvam?

    Jēzus Kristus bija cildens piemērs tam, kā jāklausa mūsu Debesu Tēvs. Viņš teica: „Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis” (Jāņa 6:38). Viņš veltīja visu Savu dzīvi paklausībai Savam Tēvam; kaut arī ne vienmēr tas bija viegli izdarāms. Viņš tika kārdināts tāpat kā citi mirstīgie (skat. Ebrejiem 4:15). Ģetzemanes dārzā Viņš lūdza, sakot: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (Mateja 26:39).

    It visā paklausot Sava Tēva gribai, Jēzus padarīja par iespējamu, ka mēs visi varam tapt glābti.

    • Kādā veidā Glābēja sniegtā piemēra atcerēšanās var palīdzēt mums būt paklausīgiem?

    Paklausības un nepaklausības sekas

    • Kādas ir sekas tam, ja paklausām vai nepaklausām Tā Kunga baušļiem?

    Debesu valstībā valda likums, un katra svētība, ko mēs saņemam, tiek mums piešķirta par paklausību tam likumam, ar kuru šī svētība ir noteikta (skat. M&D 130:20–21; 132:5). Tas Kungs mums ir teicis, ka caur paklausību un uzcītību mēs varam iegūt zināšanas un saprātu (skat. M&D 130:18–19). Mēs varam augt arī garīgi (skat. Jeremijas 7:23–24). Turpretī nepaklausība nes vilšanos, un tās sekas ir svētību zaudēšana. „Kas esmu Es, saka Tas Kungs, kas esmu solījis un neesmu izpildījis? Es pavēlu un cilvēki nepaklausa; Es atsaucu, un viņi nesaņem svētību. Tad viņi saka savās sirdīs: Šis nav Tā Kunga darbs, jo Viņa solījumi nav izpildīti” (M&D 58:31–33).

    Ja mēs ievērojam Dieva baušļus, Viņš piepilda Savus solījumus, kā savai tautai teica ķēniņš Benjamīns: “Viņš prasa, lai jūs darītu tā, kā Viņš ir pavēlējis, jo, ja jūs tā darāt, Viņš nekavējoties svētī jūs” (Mosijas 2:24).

    Paklausīgie iegūst mūžīgo dzīvi

    Tas Kungs mūs pamāca: „Ja tu turēsi Manas pavēles un pastāvēsi līdz galam, tev būs mūžīgā dzīve, šī dāvana ir lielākā no visām Dieva dāvanām” (M&D 14:7).

    Tas Kungs minēja arī citas svētības, ko saņems tie, kas taisnībā un patiesībā paklausīs Viņam līdz galam:

    „Jo tā saka Tas Kungs: Es, Tas Kungs, esmu žēlīgs un laipns pret tiem, kas bīstas Manis, un priecājos pagodināt tos, kas kalpo Man taisnībā un patiesībā līdz galam.

    Liels būs viņu atalgojums un mūžīga būs viņu godība.

    Un viņiem Es atklāšu visus noslēpumus, jā, visus apslēptos Manas valstības noslēpumus kopš senām dienām un līdz nākamajiem laikmetiem, darīšu Es zināmu tiem Savas gribas labo nodomu attiecībā uz visām lietām, kas piederas Manai valstībai.

    Jā, pat mūžības brīnumus tie zinās, un nākamās lietas Es tiem rādīšu, pat daudzu paaudžu lietas.

    Un viņu gudrība būs liela, un viņu saprašana sniegsies līdz debesīm; …

    Jo ar Savu Garu Es apgaismošu viņus, un ar Savu spēku Es darīšu tiem zināmus Manas gribas noslēpumus — jā, patiesi to, ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas vēl neviena cilvēka sirdī nav nācis” (M&D 76:5–10).

    • Ko jums nozīmē frāze „izturēt līdz galam”?

    • Ko mēs varam darīt, lai paliktu uzticīgi evaņģēlija principiem, kad tos ievērot ir nepopulāri? Kā mēs varam palīdzēt bērniem un jauniešiem palikt uzticīgiem evaņģēlija principiem?

    Papildu Svētie Raksti