28. nodaļa: Kalpošana
    Footnotes

    28. nodaļa

    Kalpošana

    Kā mēs varam kalpot

    • Padomājiet par veidiem, kā cilvēki ir kalpojuši jums un jūsu ģimenes locekļiem.

    Jēzus teica: „Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo” (Lūkas 22:27). Kā īstiem Jēzus sekotājiem arī mums ir jākalpo citiem.

    Kalpot nozīmē palīdzēt citiem, kam vajadzīga palīdzība. Kalpošana, kas līdzinās Kristus kalpošanai, izaug no patiesas mīlestības pret Glābēju, kā arī no mīlestības un rūpēm par tiem, kurus Viņš devis mums, lai mēs varētu tiem palīdzēt atbilstoši Viņa dotajām iespējām un norādījumiem. Mīlestība ir kas vairāk nekā jūtas vien; ja mēs citus mīlam, mēs gribam viņiem palīdzēt.

    Mums visiem jābūt gataviem kalpot neatkarīgi no mūsu ienākumiem, vecuma, veselības un sabiedriskā stāvokļa. Daži cilvēki uzskata, ka nepieciešams kalpot tikai nabadzīgajiem un tiem, kas ieņem zemu stāvokli sabiedrībā. Citi domā, ka kalpot vajadzētu tikai bagātniekiem. Taču Jēzus mācīja ko citu. Kad divu Viņa mācekļu māte lūdza Jēzu, lai Viņš savā valstībā ceļ godā viņas dēlus, Jēzus atbildēja: „Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps” (Mateja 20:26–27).

    Kalpot var dažādi. Mēs varam palīdzēt citiem materiālā un sociālā ziņā, gan fiziski, gan garīgi. Piemēram, mēs varam dot pārtiku un citas lietas tiem, kuriem tās ir nepieciešamas. Mēs varam palīdzēt trūcīgajiem, dodot dāsnus gavēņa ziedojumus. Mēs varam kļūt par draugiem kādam jaunatnācējam. Mēs varam apkopt kāda vecāka cilvēka dārzu vai rūpēties par slimnieku. Mēs varam mācīt evaņģēliju kādam, kurš grib uzzināt patiesību, vai mierināt kādu, kurš sēro.

    Mēs varam sniegt gan mazus, gan lielus pakalpojumus. Nekad nedrīkst atteikties palīdzēt kādam tikai tāpēc, ka nevaram izdarīt viņam lielu pakalpojumu. Kāda atraitne stāsta par diviem bērniem, kas viņu apciemoja drīz pēc tam, kad viņa bija pārcēlusies uz dzīvi jaunā pilsētā. Bērni atnesa viņai grozu ar ēdienu un zīmīti, kurā bija rakstīts: „Ja jums vajadzīgi palīgi, aiciniet mūs.” Atraitni iepriecināja šis mazais pakalpojums, un viņa to nekad neaizmirsa.

    Tomēr dažreiz mums jānes liels upuris, lai kādam kalpotu. Glābējs atdeva Savu dzīvību, kalpojot mums.

    • Padomājiet par cilvēkiem savā ģimenē vai sabiedrībā, kuriem vajadzīga palīdzība materiālā un sociālā ziņā, gan fiziski, gan garīgi. Padomājiet par to, ko jūs varat darīt, lai tiem kalpotu.

    Kādēļ Glābējs vēlas, lai mēs kalpojam citiem

    • Kādēļ Tas Kungs vēlas, lai mēs kalpotu citiem?

    Vīriešiem un sievietēm, zēniem un meitenēm kalpojot, tiek darīts Dieva darbs. Prezidents Spensers V. Kimbals paskaidroja: „Dievs redz mūs visus, un Viņš ir nomodā pār mums. Taču mūsu vajadzības Viņš parasti apmierina ar kāda cita cilvēka palīdzību” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 82).

    Mēs visu mūžu esam atkarīgi no citu cilvēku palīdzības. Bērnībā par mums rūpējas, mūs baro un apģērbj mūsu vecāki. Bez viņu gādības mēs aizietu bojā. Kad mēs pieaugām, citi cilvēki palīdzēja mums apgūt amatus un izveidot uzskatus. Daudziem ir bijusi vajadzīga kopšana slimības laikā vai nauda finansiālās grūtībās. Daži lūdz, lai Dievs svētī cilvēkus, kuri nonākuši grūtībās, taču paši viņu labā neko nedara. Mums jāatceras, ka Dievs strādā caur mums.

    Cits citam palīdzot, mēs kalpojam Dievam. Ķēniņš Benjamīns — lieliskais ķēniņš no Mormona Grāmatā aprakstītajiem laikiem, ar savu dzīves veidu mācīja šo principu savai tautai. Viņš kalpoja tai visu mūžu, pats pelnīdams sev iztiku, nepieļaujot, ka tauta viņu uztur. Kādā iedvesmas pilnā sprediķī viņš paskaidroja, kādēļ viņš mīl kalpošanu, teikdams:

    “Tad, kad jūs kalpojat saviem tuvākajiem, jūs patiesībā kalpojat savam Dievam. …

    Un ja es, kuru jūs saucat par savu ķēniņu, strādāju, lai kalpotu jums, vai tad jūs nestrādāsit, lai kalpotu cits citam?” (Mosijas 2:17–18).

    • Ko mēs varam darīt, lai būtu gatavi apmierināt citu cilvēku vajadzības?

    Kalpojot mēs saņemam svētības

    • Kādas svētības mēs saņemam, kalpojot citiem?

    Kalpojot pieaug mūsu spēja mīlēt. Mēs kļūstam nesavtīgāki. Kad mēs domājam par citu problēmām, mūsu pašu problēmas vairs nešķiet tik nopietnas. Mums jākalpo citiem, lai mēs iegūtu mūžīgo dzīvību. Dievs ir teicis, ka tiem, kas dzīvo pie Viņa, ir jāmīl un jākalpo Viņa bērniem (skat. Mateja 25:34–40).

    Ja mēs paskatāmies uz to cilvēku dzīvi, kas nesavtīgi kalpo, mēs redzam, ka viņi saņem vairāk nekā dod. Viens no tādiem cilvēkiem bija Pēdējo dienu svētais, vārdā Pāvils, kurš kāda negadījuma rezultātā zaudēja spēju staigāt. Daži būtu sarūgtināti un ieslīgtu bezdarbībā, turpretī Pāvils izvēlējās domāt par citiem. Viņš apguva amatu un nopelnīja pietiekami daudz naudas, lai nopirktu māju. Tajā viņš ar savu sievu izveidoja pajumti daudziem negribētiem bērniem, kuriem nebija savu māju. Daži no viņiem bija invalīdi. Divdesmit gadus, līdz sava mūža beigām, viņš kalpoja šiem bērniem un citiem. Par to viņš saņēma lielu mīlestību, kas novērsa viņa domas no sakropļotajām kājām. Viņš tuvinājās Tam Kungam.

    Prezidents Spensers V. Kimbals teica: „Kad mēs kalpojam citiem, mēs kļūstam patstāvīgāki — patiešām, mums kļūst vieglāk “atrast sevi”, jo mums vēl ir tik daudz kā jauna, ko atrast!” ({Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball, 85–86).

    Kalpošanas iespējas

    Daži no mums kalpo tikai tiem, kuri viņiem patīk, un izvairās no visiem pārējiem. Taču Jēzus mums pavēlēja mīlēt un kalpot visiem. Pastāv daudz kalpošanas iespēju (skat. Mosijas 4:15–19).

    Mēs varam kalpot saviem ģimenes locekļiem. Vīram un sievai būtu jāzina vienam otra vajadzības. Vecākiem vajadzētu kalpot saviem bērniem, ne tikai barojot un apģērbjot tos, bet arī mācot viņus, rotaļājoties un strādājot kopā ar viņiem. Bērni var kalpot, palīdzot mājas darbos, kā arī palīdzot saviem brāļiem un māsām.

    Vīrs un sieva kalpo un palīdz viens otram. Viņi var palīdzēt viens otram rūpēties par bērniem, un viņi var atbalstīt viens otru atbilstoši savām interesēm un darbiem. Māte un tēvs var nest upuri, sūtot savu bērnu misijā. Vecākais brālis var nomierināt savu mazo māsiņu, kurai ir bailes no tumsas, vai arī palīdzēt viņai apgūt lasīšanas prasmi. Mūsu pravieši ir teikuši, ka ģimene ir vissvarīgākā sabiedrības vienība. Mums ir uzcītīgi jākalpo savām ģimenēm (skat. Mosijas 4:14–15).

    Mums ir daudz iespēju kalpot saviem kaimiņiem, draugiem vai pat svešiniekiem. Ja kādam kaimiņam ir grūtības ar ražas novākšanu pirms negaisa, mēs varam viņam palīdzēt. Ja kāda māte ir slima, mēs varam pieskatīt viņas bērnus vai palīdzēt viņai mājas darbos. Ja kāds jauneklis ir atkritis no Baznīcas, mēs varam palīdzēt viņam atrast ceļu atpakaļ. Ja kāds bērns tiek apsmiets, mēs varam sadraudzēties ar viņu un pārliecināt citus izturēties laipnāk. Mums nebūt nav jāpazīst cilvēki, kuriem mēs kalpojam. Mums jāmeklē veidi, kā kalpot pēc iespējas vairākiem mūsu Debesu Tēva bērniem.

    Ja mums ir kādi īpaši talanti, mums tie jāizmanto, kalpojot citiem. Dievs mūs svētī ar talantiem un spējām, lai palīdzētu uzlabot citu cilvēku dzīves apstākļus.

    Baznīcā mums ir dažādas iespējas kalpot. Viens no Baznīcas organizācijas mērķiem ir sniegt mums iespējas, lai mēs varētu cits citam palīdzēt. Baznīcas locekļi kalpo, veicot misionāru darbu, uzņemoties vadošos amatus, apciemojot citus Baznīcas locekļus, vadot mācību stundas un darot citus Baznīcas darbus. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā nav algotas garīdzniecības, tādēļ neprofesionāliem Baznīcas locekļiem pašiem ir jāvada visi Baznīcas pasākumi.

    • Kā mēs varam veltīt pietiekami daudz laika savai ģimenei, ja mums ir tik daudz iespēju kalpot Baznīcā un sabiedrībā?

    Jēzus Kristus ir labākais kalpošanas paraugs

    • Miniet dažus no jūsu iemīļotākajiem stāstiem Svētajos Rakstos, kuros Glābējs sniedz kalpošanas paraugu?

    Glābējs ir sniedzis mums nevainojamas kalpošanas piemēru. Viņš paskaidroja, ka nav nācis pasaulē, lai Viņam kāds kalpotu, bet lai Pats kalpotu un atdotu par mums Savu dzīvību (skat. Mateja 20:28).

    Dzīvojot uz Zemes, Viņš kalpoja trūcīgajiem, nemācītajiem, grēciniekiem un nicinātajiem. Viņš mācīja evaņģēliju visiem, kas vēlējās klausīties, baroja izsalkušo cilvēku pulkus, kas nāca Viņā klausīties, dziedināja slimos un atdzīvināja mirušos.

    Viņš ir Zemes Radītājs, mūsu Glābējs, tomēr Viņš daudz un pazemīgi kalpoja. Tieši pirms krustā sišanas Viņš tikās ar Saviem mācekļiem. Pabeidzis viņus mācīt, Viņš paņēma trauku ar ūdeni un dvieli un nomazgāja viņiem kājas (skat. Jāņa 13:4–10; skat. arī attēlu šajā nodaļā). Tajos laikos viesu kāju mazgāšana bija goda parādīšana, un parasti to darīja kalpi. Jēzus, to darot, parādīja mīlestības un kalpošanas paraugu. Ja mēs ar prieku — mīlestības garā — kalpojam cits citam, mēs kļūstam līdzīgi Kristum.

    • Ko mēs varam mācīties no Glābēja kalpošanas parauga?

    Papildu Svētie Raksti