19. nodaļa: Grēku nožēlošana
    Footnotes

    19. nodaļa

    Grēku nožēlošana

    Mums visiem ir jānožēlo grēki

    • Kas ir grēks? Kādas sekas uz mums atstāj mūsu grēki?

    Ticība Jēzum Kristum noved mūs pie grēku nožēlošanas. No Ādama laikiem līdz šai dienai pasaulei ir bijusi vajadzība nožēlot grēkus. Tas Kungs deva norādījumus Ādamam: „Tādēļ māciet to saviem bērniem, ka visiem cilvēkiem visur ir jānožēlo grēki, vai arī viņi nekādā ziņā nevarēs iemantot Dieva valstību, jo nekas netīrs nevar tur dzīvot, jeb dzīvot Viņa klātbūtnē” (Mozus gr. 6:57).

    Mēs nākam pasaulē, lai augtu un attīstītos. Tas ir process mūža garumā. Šai laikā mēs visi grēkojam (skat. Romiešiem 3:23). Mums visiem vajag nožēlot grēkus. Dažreiz mēs grēkojam neziņas dēļ, dažreiz tādēļ, ka esam vāji, un dažreiz savas nepaklausības dēļ. Bībelē mēs lasām, ka „virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu un nekad negrēkotu” (Sal. māc. 7:20, un, „ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos” (1. Jāņa 1:8).

    Kas ir grēks? Jēkabs teica: „Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku” (Jēkaba v. 4:17). Jānis teica, ka grēks „ir katra netaisnība” (1. Jāņa 5:17) un “katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību” (1. Jāņa 3:4).

    Tieši tādēļ Tas Kungs teica, ka „visiem cilvēkiem visur ir jānožēlo grēki” (Mozus gr. 6:57). Visi, kas dzīvo uz Zemes, ir grēkojuši, izņemot Jēzu Kristu, kurš dzīvoja nevainojamu dzīvi. Mūsu Debesu Tēvs Savā lielajā mīlestībā ir devis mums iespēju nožēlot savus grēkus.

    Kļūšana brīviem no mūsu grēkiem caur grēku nožēlošanu

    • Kas ir grēku nožēlošana?

    Grēku nožēlošana ir iespēja, kas mums ir dota, lai mēs ar tās palīdzību atbrīvotos no saviem grēkiem un saņemtu piedošanu par tiem. Grēki palēnina mūsu garīgo attīstību un var pat to pārtraukt. Grēku nožēlošana dod mums iespēju no jauna garīgi augt un attīstīties.

    Jēzus samaksāja par mūsu grēkiem veidā, kas mums nav pilnībā aptverams. Prezidents Džozefs Fīldings Smits šai sakarā teica:

    „Es esmu cietis sāpes, jūs esat cietuši sāpes, un dažreiz tās ir bijušas diezgan stipras, taču es nespēju aptvert, kādām jābūt sāpēm, … kas liktu asinīm kā sviedriem pilēt no ķermeņa. Tas bija kaut kas briesmīgs, kaut kas drausmīgs. …

    Nebija neviena cilvēka, kurš jebkad dzimis šai pasaulē, kas varētu nostāvēt zem tās nastas smaguma, kas gūlās uz Dieva Dēla pleciem, kad Viņš nesa manus un jūsu grēkus un radīja mums iespēju atbrīvoties no mūsu grēkiem” (Doctrines of Salvation, izv. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–56], 1:130–31; slīpraksts kā oriģinālā).

    Reizēm grēku nožēlošana prasa lielu drosmi, spēku, daudz asaru, nemitīgas lūgšanas, nenogurdināmus pūliņus dzīvot saskaņā ar Tā Kunga baušļiem.

    Grēku nožēlošanas principi

    • Kādi ir grēku nožēlošanas principi?

    Prezidents Spensers V. Kimbals paziņoja: „Nav nekāda visvieglākā ceļa uz grēku nožēlošanu, ceļā uz piedošanu nav nekādu priekšrocību. Katram cilvēkam, vienalga vai viņš ir bagāts vai nabags, izglītots vai nemācīts, liels vai mazs, princis vai ubags, ķēniņš vai vienkāršās tautas pārstāvis, ir jāiet tas pats ceļš” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 38; slīpraksts kā oriģinālā).

    Mums ir jāapzinās savi grēki

    Lai nožēlotu grēkus, mums ir jāatzīst, ka esam grēkojuši. Ja mēs to neatzīstam, mēs nevaram grēkus nožēlot.

    Alma mācīja savu dēlu Koriantonu, kurš nebija uzticīgi pildījis savu misionāra aicinājumu un bija smagi grēkojis: „Lai tavi grēki tevi uztrauc, ar tām raizēm, kas novedīs tevi pie grēku nožēlošanas. … Necenties attaisnot sevi ne vismazākā mērā” (Almas 42:29–30). Svētie Raksti mums iesaka nemeklēt attaisnojumu mūsu grēcīgajai rīcībai (skat. Lūkas 16:15–16).

    Mēs nevaram noslēpt nevienu rīcību mūsu dzīvē ne no sevis, ne no Tā Kunga.

    Mums ir jāizjūt nožēla par saviem grēkiem

    Kad apzināmies savus grēkus, mums jājūt patiesa nožēla par to, ko esam izdarījuši. Mums jāsaprot, ka mūsu grēki ir drausmīgi. Mums jāvēlas tikt no tiem vaļā un vairs negrēkot. Svētie Raksti mums vēstī: „Visi tie, kas pazemojas Dieva priekšā, un vēlas tapt kristīti, un nāk ar salauztām sirdīm un nožēlas pilniem gariem, un … patiesi ir nožēlojuši visus savus grēkus … tiks pieņemti ar kristīšanu Viņa baznīcā” (M&D 20:37).

    Mums ir jāpārtrauc grēkot

    Mūsu patiesajai nožēlai jānoved pie tā, ka mēs atmetam savus grēkus (pārtraucam grēkot). Ja mēs kaut ko esam nozaguši, mēs vairs nezagsim. Ja esam melojuši, vairs nemelosim. Ja esam pārkāpuši laulību, tad vairs to nedarīsim. Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam: „Bet to jūs varat zināt — ja cilvēks nožēlo savus grēkus — lūk, viņš atzīsies tajos un atmetīs tos” (M&D 58:43).

    Mums ir jāatzīstas savos grēkos

    Atzīšanās mūsu grēkos ir ļoti svarīga. Tas Kungs mums ir pavēlējis atzīties savos grēkos. Atzīšanās atbrīvo grēcinieku no smagas nastas. Tas Kungs ir apsolījis: „Es, Tas Kungs, piedodu grēkus un esmu žēlīgs pret tiem, kas atzīst savus grēkus ar pazemīgām sirdīm” (M&D 61:2).

    Mums jāatzīstas Tam Kungam visos savos grēkos. Tādos smagos grēkos kā laulības pārkāpšana, ārlaulības dzimumsakari, homoseksuālas attiecības, dzīvesbiedra vai bērna ļaunprātīga izmantošana un nelegālu narkotiku pārdošana vai lietošana, kas varētu ietekmēt mūsu stāvokli Baznīcā, mums ir jāatzīstas atbilstošiem priesterības vadītājiem. Ja esam grēkojuši pret kādu citu cilvēku, mums ir jāatzīstas tam cilvēkam, pret kuru esam noziegušies. Daži mazāki grēki skar tikai mūs pašus un To Kungu. Šajos grēkos mēs varam klusībā atzīties Tam Kungam.

    Mums ir jāatlīdzina nodarītais

    Pie grēku nožēlošanas pieder arī nodarījuma atlīdzināšana. Tas nozīmē, ka iespēju robežās mums jācenšas vērst par labu ļaunums, ko esam nodarījuši. Piemēram, zaglim ir jāatdod nozagtais. Melim ir jāatklāj patiesība. Tenkotājam, kurš nomelnojis kādu cilvēku, jādara viss, lai atjaunotu šī cilvēka labo slavu. Ja mēs to darīsim, Dievs nepieminēs mūsu grēkus, kad mēs tiksim tiesāti (skat. Ecēhiēla 33:15–16).

    Mums ir jāpiedod citiem

    Ļoti svarīga grēku nožēlošanas daļa ir piedošana tiem, kas grēkojuši pret mums. Tas Kungs mums nepiedos, ja no savām sirdīm nebūsim pilnībā izskauduši visu naidu, sarūgtinājumu un sliktās domas par citiem cilvēkiem (skat. 3. Nefijs 13:14–15). „Tādēļ Es saku jums, lai jūs piedotu cits citam; jo tas, kas nepiedod savam brālim viņa pārkāpumus, paliek nosodīts Tā Kunga priekšā; jo viņā paliek lielāks grēks” (M&D 64:9).

    Mums ir jāievēro Dieva baušļi

    Lai mūsu grēku nožēlošana būtu pilnīga, mums jāpilda tā Kunga baušļi (skat. M&D 1:32). Mēs nenožēlojam līdz galam, ja mēs nemaksājam desmito tiesu, neturam sabata dienu svētu vai nepaklausām Gudrības Vārdam. Mēs nenožēlojam, ja neatbalstām Baznīcas vadītājus un nemīlam To Kungu un savus līdzcilvēkus. Ja nelūdzam Dievu un esam nelaipni pret apkārtējiem, mēs, protams, nenožēlojam. Kad mēs nožēlojam grēkus, mūsu dzīve izmainās.

    „Vispirms cilvēks nožēlo grēkus. Kad viņš ir ieguvis šo pamatu, viņam ir jādzīvo pēc Tā Kunga baušļiem, lai saglabātu savu iegūto stāvokli. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu piedošanu” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball, 43).

    • Kādā veidā mācības šajā sadaļā atšķiras no maldīgā viedokļa, ka grēku nožēlošana ir vienkāršu soļu vai vienmuļu darbību veikšana?

    Kā mums palīdz grēku nožēlošana

    • Kādā veidā grēku nožēlošana mums palīdz?

    Kad mēs nožēlojam grēkus, Jēzus Kristus paveiktā Izpirkšana sāk pilnā mērā darboties mūsu dzīvē un Tas Kungs piedod mums mūsu grēkus. Mēs atbrīvojamies no savu grēku verdzības un rodam prieku.

    Alma no savas pieredzes pastāstīja, kā viņš nožēloja savu grēcīgo pagātni:

    „Mana dvēsele tika mocīta visaugstākajā mērā un tika spīdzināta ar visiem maniem grēkiem.

    Jā, es atcerējos visus savus grēkus un nekrietnības, par ko es tiku mocīts elles sāpēm; jā, es redzēju, ka es biju sacēlies pret savu Dievu un ka es nebiju turējis Viņa svētos baušļus.

    “… Tik milzīgas bija bijušas manas nekrietnības, ka pat viena doma vien par nākšanu Dieva vaiga priekšā spīdzināja manu dvēseli ar neizsakāmām šausmām.

    “… Un notika, kad es tā tiku spīdzināts … atcerēdamies visus savus daudzos grēkus, lūk, es atcerējos arī, ka biju dzirdējis sava tēva pravietojumu … par kāda Jēzus Kristus, Dieva Dēla, atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus.

    Tad nu, kad mans prāts pieķērās pie šīs domas, es iesaucos savā sirdī: Ak Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani. …

    Un tad lūk, kad es to iedomājos, es vairs neatcerējos savas sāpes. …

    Un ak, kādu prieku es izjutu un kādu brīnumainu gaismu es ieraudzīju; jā, mana dvēsele tika piepildīta ar prieku tikpat ārkārtīgi, kādas bija manas sāpes!

    … Nevar būt nekā tik skaudra un salda, kāds bija mans prieks” (Almas 36:12–14, 17–21).

    • Kā grēku nožēlošana un piedošana sagādāja Almam prieku?

    Briesmas, ja atliekam savu grēku nožēlošanu

    • Kādas var būt sekas tam, ja mēs atliekam savu grēku nožēlošanu?

    Pravieši ir paziņojuši, ka „šī dzīve cilvēkiem ir laiks, lai sagatavotos satikt Dievu” (Almas 34:32). Mums jānožēlo grēki tagad un katru dienu. No rīta pamostoties, mums jāpārbauda sevi, lai pārliecinātos, vai Dieva Gars ir ar mums. Vakarā pirms gulētiešanas mums jāatsauc atmiņā dienas darbi un vārdi un jālūdz, lai Tas Kungs mums parāda, kas mums jānožēlo. Ik dienas nožēlojot grēkus un saņemot Tā Kunga piedošanu, mēs ar katru dienu kļūsim pilnīgāki. Tāpat kā Almam, arī mūsu laime un prieks var būt dziļš un brīnišķīgs.

    Papildu Svētie Raksti