Kalpošanas principi, 2019. gada decembris

Ko Ziemassvētku stāsts māca mums par kalpošanu norīkojumos?

„Jaukākie svētki drīz vien būs klāt — Brīdis, kad Kristusbērns pasaulē nāk! Vēstīsim visiem, kā piedzima Kungs, gaismu un dzīvību dāvājot mums.” („Ziemassvētku dziesma”, Bērnu dziesmu grāmata, 32. lpp.)

Attēls

ministering

Fragments no gleznas Redzi, Dieva Jērs, Valters Reins

Ziemassvētki ir brīnumains laiks, kad aitiņas, gani, kūtiņas un zvaigznes pēkšņi iegūst pavisam citu nozīmi. Tam visam ir būtiska loma tajā, lai no jauna pavēstītu par vienu no pašiem svarīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē — par Jēzus Kristus piedzimšanu. Daudzas ģimenes izliek savās mājās apskatei Ziemassvētku nakts ainiņu. Citas izvirza prioritāti — izlasīt stāstu par Viņa piedzimšanu vai apmeklēt kādu Ziemassvētku izrādi. Tāpat kā visos stāstos par Kristu, arī stāstā par Viņa piedzimšanu ir pa pilnam mācību par kalpošanu citiem un dalīšanos Viņa gaismā, lai izgaismotu pasauli. „Ziemassvētku stāsts ir stāsts par mīlestību,” teic prezidents Henrijs B. Airings, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā.

„… Stāstos par Kristus piedzimšanu mēs varam saredzēt un sajust, kas Viņš bija un kas Viņš ir. Tas atvieglo slogus mūsu pašu dzīves ceļā. Un tas vedina mūs aizmirst par sevi un atvieglot apkārtējo slogus.”¹

„Nebija vietas tai mājoklī.” (Lūkas 2:7.)

Viesnīcnieks nespēja atvēlēt vietu Glābējam, taču mums nav jāpieļauj šāda kļūda! Mēs varam atvēlēt vietu Glābējam savā sirdī, atvēlot saviem brāļiem un māsām vietu pie sava galda, savās mājās un savu tradīciju ievērošanā. Daudzas ģimenes tradīcijas var kļūt vēl jaukākas un vēl spilgtāk palikt mūsu atmiņā tad, ja mēs iesaistām tajās citus. Diānas ģimene ir ieviesusi kādu tradīciju, aicinot kādu cilvēku nosvinēt Ziemassvētkus viņu mājās. Katru decembri viņi apspriežas un nolemj, kuru viņi vēlētos uzaicināt.² Varbūt arī jūsu ģimene varētu ieviest līdzīgu tradīciju? Varbūt kādam, kam jūs kalpojat norīkojumā, varētu patikt kopā ar jūsu ģimeni nodziedāt jūsu mīļākās Ziemassvētku dziesmas. Jūs varētu arī kādam cilvēkam, kam jūsu apkaimē nav neviena ģimenes locekļa, atvēlēt vietu pie sava Ziemassvētku vakariņu galda.

Vai gan varētu būt vēl labāks veids, lai nosvinētu Glābēja piedzimšanu, kā sekot Viņa piemēram, pieņemot citus? Paturiet prātā, ka „Viņš aicina visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību; un Viņš nevienam neliedz nākt pie Viņa, nedz baltam nedz melnam, nedz vergam nedz brīvam, nedz vīram nedz sievai; un Viņš atceras pagānus; un visi ir vienādi Dieva priekšā, gan jūdi, gan citticībnieki” (2. Nefija 26:33). Atvēliet citiem vietu un pieņemiet apkārtējos.

„Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus.” (Lūkas 2:8.)

Šķiet tikai pienācīgi, ka gani bija starp pirmajiem cilvēkiem, kuri sveica jaundzimušo Glābēju. Sendienu pravieši runāja par Kristu kā par „Israēla ganu” (Psalmi 80:2) un „Ganu pār visu zemi” (1. Nefija 13:41). Un pats Kristus teica: „Es esmu labais gans; Es pazīstu Savas avis.” (Jāņa 10:14.) Savu avju iepazīšanai un gādāšanai par tām ir būtiskākā loma tajā, lai mēs varētu ganīt un kalpot tā, kā to dara Glābējs.

Ziemassvētku laikā mēs varam pievērst savu skatienu daudz kam vairāk, nekā tikai mirdzošajām gaismiņām un krāšņajiem rotājumiem. Iespējams, pašu krāšņāko svētku daili mēs varam ieraudzīt, atceroties par pievēršanos tiem, kam mēs kalpojam norīkojumos, un gādājot par savu ganāmpulku. Mēs varam izrādīt šo gādību, uzzinot par viņu iecienītāko našķi vai apvaicājoties par viņu svētku plāniem. Mēs gādājam par citiem, pievēršot uzmanību viņu vajadzībām un atsaucoties tām — gan uzskatāmām, gan ne tik uzskatāmām.

Kad Šerila pēkšņi zaudēja savu vīru Miku, viņa bija izmisumā. Tuvojoties pirmajiem Ziemassvētkiem bez vīra, viņas vientulība auga augumā. Par laimi, viņai līdzās bija viņas kalpojošā māsa Šauna. Šauna ar savu vīru Džimu uzaicināja Šerilu piedalīties vairākos svētku izbraukumos. Kad viņi ievēroja Šerilas novalkāto mēteli, viņi nolēma rīkoties. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Šauna ar savu vīru Džimu atnesa Šerilai Ziemassvētku dāvanu — skaistu, jaunu mēteli. Viņi bija ievērojuši gan Šerilas fizisko vajadzību pēc silta mēteļa, gan viņas emocionālo vajadzību pēc mierinājuma un sabiedrības. Viņi rīkojās, lai pēc iespējas labāk apmierinātu šīs vajadzības, parādot skaistu piemēru tam, kā mēs visi varam gādāt par savu ganāmpulku.³

„Gani runāja savā starpā: „Ejam tad nu uz Bētlemi.”” (Lūkas 2:15.)

„Ejam tad nu” ir tik enerģisks aicinājums! Gani neuzskatīja, ka viņu draugi ir pārāk noguruši, lai veiktu šo ceļojumu. Viņi nedevās uz Bētlemi klusībā un vieni paši. Viņi priekpilni pagriezās cits pret citu, sakot: „Ejam tad nu!”

Kaut arī mums var nebūt iespējas uzaicināt savus draugus nākt un ieraudzīt jaundzimušo Glābēju, mēs varam aicināt tos izjust Ziemassvētku garu (jeb Kristus garu), kopīgi kalpojot. „Ziemassvētku garu var vairot, dāsni palīdzot apkārtējiem un dāvājot tiem savu laiku,” teic Bonija L. Oskarsone, kādreizējā Jauno sieviešu vispārējā prezidente.⁴ Iztēlojieties, ka jūsu rokās ir svece. Lai gan citi pavisam noteikti var redzēt jūsu sveces liesmu un gūt no tās labumu, iztēlojieties, kādu siltumu viņi varētu sajust, ja jūs ar savu sveci aizdegtu viņējo, ļaujot tiem pašiem paturēt rokās šo gaismu.

Pats Kristus mācīja, ka tiem, kuri Viņam seko, būs dzīvības gaisma (skat. Jāņa 8:12). Kalpošana tā, kā to darīja Viņš, ir viens no veidiem, kā mēs varam sekot Viņam, lai baudītu Viņa apsolīto gaismu. Tad nu dalieties gaismā, aicinot citus kopīgi kalpot! Kā jūs varētu kalpot kopā ar tiem, kam jūs kalpojat norīkojumos? Jūs varētu kopīgi pagatavot jūsu iecienīto ēdienu vai pārsteigt kādu cilvēku ar nelielu dāvaniņu vai apsveikumu. Šādi jūs varēsiet kopīgi sajust gaismu, kas nāk no sekošanas Kristus kalpošanas piemēram.

„Tie [plaši pavēstīja] to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu.” (Lūkas 2:17.)

Nav grūti iztēloties ganu priekpilno sajūsmu, daloties apbrīnojamajā vēstī par Kristus piedzimšanu ar pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu. Eņģeļu pieteikts, Mesija, par kuru bija pravietots, bija ieradies! Viņš bija te! Patiesībā, dalīšanās labajā vēstī par Glābēju, ir ļoti svarīga Ziemassvētku stāsta sastāvdaļa. Eņģeļi dziedāja. Zvaigzne rādīja ceļu. Un gani plaši pavēstīja par to citiem.

Arī mēs varam pievienoties Ziemassvētku stāstam ar savu balsi, daloties labajā vēstī un liecinot par Glābēju. „Tā kā jums ir tas gods pārstāvēt Glābēju savos kalpošanas centienos, pavaicājiet sev: „Kā es varu dalīties evaņģēlija gaismā ar šo cilvēku vai ģimeni?”” māca māsa Džīna B. Bingema, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente. „Uz kādiem darbiem Gars mani iedvesmo?”⁵

Lūk, daži ieteikumi, kas varētu palīdzēt, domājot par to, kā jūs varētu dalīties savā liecībā par Glābēju un Viņa evaņģēliju.

Uzmeklējiet kādu rakstvietu, kurā tiek pausts tas, ko jūs jūtat pret Glābēju, vai tas, kādēļ jūs esat par Viņu pateicīgi. Dalieties tajā ar tiem, kam jūs kalpojat norīkojumos.
Izsūtiet īsziņas vai publicējiet sociālajos tīklos ziņu ar Ziemassvētku video. Daži apbrīnojami video ir atrodami mājas lapā: ChurchofJesusChrist.org!
Pastāstiet kādam no saviem draugiem par kādu īpašu notikumu vai tradīciju, kas atgādina jums par Kristu.

Ticiet tam, ka Svētais Gars apliecinās jūsu liecības patiesumu, tāpat kā Tas apliecināja Sīmeanam un Annai to, ka mazulītis Jēzus ir Glābējs (skat. Lūkas 2:26, 38).

„Lai patiesi godātu [Jēzus Kristus] nākšanu pasaulē, mums ir jārīkojas tā, kā rīkojās Viņš, līdzcietīgi un žēlastīgi palīdzot saviem līdzcilvēkiem,” teic elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. „To mēs varam darīt katru dienu — gan vārdos, gan darbos. Kaut tā kļūtu par mūsu Ziemassvētku tradīciju, lai arī kur mēs būtu, — būt mazliet laipnākiem, piedodošākiem, ne tik nosodošiem, pateicīgākiem un dāsnākiem, daloties savā pārpilnībā ar tiem, kam ir grūtības!”⁶

© 2019 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/18. Tulkojuma apstiprinājums: 6/18. Ministering Principles, December 2019 tulkojums. Latvian 15773 153