Kalpošanas norīkojumos principi, 2019. gada septembris

Kā Gars var jums palīdzēt (un palīdzēs) kalpot norīkojumos

Priesterības uzdevums — kalpot norīkojumos, kas dots gan vīriešiem, gan sievietēm, iekļauj sevī tiesības uz atklāsmes saņemšanu.

Attēls

ministering

Ilustrācijas no Getty Images

Aicinājums kalpot norīkojumos un kalpot, un pat mīlēt tā, kā mīlēja Glābējs, var dažkārt šķist izaicinošs — it sevišķi tad, kad mums ir jāsniedzas pretī tiem, kurus mēs tik labi nepazīstam. Tā kā ir ļoti daudz veidu, kā kalpot norīkojumos, mēs aizdomājamies, kā varam zināt vislabākos veidus, kā sniegties pretī tiem, kas mums ir nozīmēti.

Mums nevajag ilgi prātot, tāpēc ka Svētais Gars var vadīt mūsu patiesos pūliņus.

„Jūsu svētais uzdevums — kalpot norīkojumos — dod jums dievišķas tiesības uz iedvesmu,” sacīja māsa Bonija H. Kordone, Jauno sieviešu vispārējā prezidente. „Jūs varat nešaubīgi tiekties pēc šīs iedvesmas.”¹

Kad mēs cenšamies kalpot tā, kā to darīja Glābējs, mūs var vadīt tas pats Gars, kas vadīja Viņu. Tas it sevišķi ir tā, kad kalpojam tādos uzdevumos kā kalpošana norīkojumos, kas doti ar bīskapa priesterības atslēgu pilnvarām. Tālāk ir doti seši ieteikumi kalpošanai norīkojumos Gara vadībā.

Kā ar mani var būt Gars, kad es kalpoju norīkojumos?

Lūdziet pēc vadības. Debesu Tēvs vēlas, lai mēs sazinātos ar Viņu lūgšanā. Lūgšana ne tikai ļauj mums tuvināties Viņam, bet arī nodrošina „mums un citiem tās svētības, kuras Dievs ir gatavs mums dāvāt, bet kuras mums ir jālūdz, lai tās iegūtu”.² „Es liecinu: ja mēs lūgsim un centīsimies izzināt šo cilvēku sirdis,” teica māsa Kordone, „Debesu Tēvs mūs vadīs un Viņa Gars būs mums līdzās.”³
Negaidiet pamudinājumu. Esiet proaktīvi. „Dedzīgi [nododieties]” kalpošanai norīkojumos (Mācības un Derību 58:27), un jūs atklāsiet, ka jūsu pūliņi var tikt vadīti un vairoti. „Mūsu kalpošana un darbs ir svarīgs veids atklāsmes saņemšanai,” teica prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā. „Studējot Svētos Rakstus, es esmu pamanījis, ka lielāko daļu atklāsmju Dieva bērni saņem tad, kad viņi darbojas, nevis kad viņi atzveļas krēslā savā mājoklī, gaidot, kad Tas Kungs viņiem pateiks, kāds pirmais solis viņiem ir jāsper.”⁴

Kā lai es atpazīstu pamudinājumus, kas rosina mani kalpot norīkojumos?

Pieņemiet Mormona padomu. Mums nevajag vilcināties, uztraucoties par to, vai kāda doma bija pamudinājums vai ne. Ne tad, kad mums ir Mormona dotā, vienkāršā atslēga uz zināšanām: ja jums ir doma, kas jūs mudina darīt labu un ticēt vai palīdzēt citiem ticēt Kristum, jūs varat zināt, ka tā ir no Dieva (skat. Moronija 7:16).
Neuztraucieties par to. „Vienkārši leciet baseinā un peldiet,” teica elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma. „Dodieties pie tiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Nesastingstiet, prātojot par to, vai jums vajadzētu peldēt uz muguras vai suniski. Ja mēs sekosim mums mācītajiem pamatprincipiem, rīkosimies saskaņā ar priesterības atslēgām un tieksimies pēc Svētā Gara vadības, mēs necietīsim neveiksmi.”⁵

Kā vislabāk rīkoties saskaņā ar kādu pamudinājumu?

Nekavējoties. Māsa Sjūzena Bednāra (eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, sieva) ir lielisks piemērs tam, kā sekot pamudinājumiem. „Kad viņa ir lūgusi, lai „ar garīgajām acīm redzētu tos, kam ir kāda vajadzība”, viņa pārlaiž acis draudzei un bieži „sajūt garīgu piebikstījumu apmeklēt kādu cilvēku vai piezvanīt viņam”,” pastāstīja elders Bednārs. „Un, kad māsa Bednāra saņem šādu iespaidu, viņa uzreiz tam atsaucas un paklausa. Bieži gadās, ka, tiklīdz atskan „āmen” noslēguma lūgšanā, viņa uzsāk sarunu ar kādu pusaudzi vai apskauj māsu, vai, atgriezusies mājās, paceļ tālruni un piezvana.”⁶
Drosmīgi. Bailes tikt noraidītiem un kautrības, nepiemērotības sajūtas vai nevēlēšanās sagādāt neērtības var kavēt mūs no sekošanas pamudinājumam — kalpot norīkojumos. „Dažādos laikos un veidos mēs visi jūtamies nepiemēroti, neizlēmīgi, varbūt necienīgi,” teica elders Gerits V. Gongs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. „Tomēr, uzticīgi pūloties mīlēt Dievu un kalpot saviem tuvākajiem, mēs varam sajust Dieva mīlestību un saņemt nepieciešamo iedvesmu gan citu labā, gan savā dzīvē — jaunā un vēl svētākā veidā.”⁷

Viens brālis pastāstīja, kā viņš svārstījās, lai sniegtos pretī kādas sievietes vīram, kura bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Beigu beigās viņš uzaicināja šo vīru uz pusdienām. „Kad es teicu: „Tava sieva mēģināja izdarīt pašnāvību. Tas noteikti ir ļoti nomācoši. Varbūt tu vēlies par to parunāt,” viņš neslēpa asaras. Mums bija iejūtīga un ļoti personīga saruna, un dažu minūšu laikā starp mums izveidojās apbrīnojami cieša un uzticības pilna saikne.”⁸

© 2019 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/18. Tulkojuma apstiprinājums: 6/18. Ministering Principles, September 2019 tulkojums. Latvian 15770 153