2015
Jēzus Kristus īpašības — bez viltus un liekulības
aprīlis 2015


Apmeklējuma mācības vēstījums

Jēzus Kristus īpašības — bez viltus un liekulības

Lūgšanu pilnas izstudējiet šo materiālu un centieties saprast, ar kurām vēstījuma daļām dalīties. Kā izpratne par Glābēja misiju un dzīvi vairo jūsu ticību Viņam un svētī tās māsas, par kurām jūs rūpējaties kā apmeklējošās māsas? Vairāk informācijas meklējiet reliefsociety.lds.org.

Ticība, ģimene, palīdzība

Attēls

Sapratne par to, ka Jēzus Kristus ir bez viltus un liekulības, palīdzēs mums uzticīgi censties sekot Viņa priekšzīmei. Elders Džozefs B. Virtlins (1917–2008) no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica: „Ar viltu pierunāt kādu nozīmē piemānīt vai maldināt. … Cilvēks bez viltus ir nevainīgs cilvēks ar godīgiem nolūkiem un tīriem motīviem, kura dzīve atspoguļo vienkāršu paradumu — saskaņot savu ikdienas rīcību ar godprātīguma principiem. … Es ticu, ka Baznīcas locekļiem nepieciešamība būt bez viltus tagad varētu būt vēl svarīgāka nekā citos laikos, jo daudzi pasaulē acīmredzot nesaprot šī tikuma nozīmību.”1

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, teica: „Neviens no mums nelīdzinās Kristum tādā mērā, kā mēs apzināmies, ka mums vajadzētu līdzināties. Taču mēs dedzīgi vēlamies pārvarēt savas vājības un tieksmi grēkot. Mēs no visas sirds un dvēseles tiecamies kļūt labāki ar Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas palīdzību.”2

Mēs zinām, ka „tiksim tiesāti saskaņā ar savu rīcību, savas sirds vēlmēm un saskaņā ar to, kādi cilvēki būsim kļuvuši”.3 Tomēr, cenšoties nožēlot grēkus, mēs kļūsim šķīstāki — un „svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs” (Mateja 5:8).

Papildu Svētie Raksti

Psalmi 32:2; Jēkaba vēst. 3:17; 1. Pētera 2:1–2, 22

No Svētajiem Rakstiem

Mazi bērni ir bez viltus. Jēzus Kristus teica: „Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. … Un Viņš [bērniņus] apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja” (Marka 10:14, 16).

Kristus arī kalpoja bērniņiem Amerikas kontinentā pēc Savas krustā sišanas. Viņš pavēlēja, lai cilvēki atnestu savus mazos bērniņus pie Viņa un „[noliktu] tos zemē visapkārt Viņam, un Jēzus stāvēja vidū; …

… [Un] Viņš raudāja, un pūlis liecināja par to, un Viņš ņēma viņu bērniņus, vienu pēc otra, un svētīja tos, un lūdza Tēvu par tiem. …

Un, kad viņi skatījās, lai redzētu, viņi pameta savas acis uz debesīm, un … viņi redzēja eņģeļus nokāpjam no debesīm, un tie bija it kā uguns vidū, un tie nāca un ieskāva šos bērniņus, … un eņģeļi kalpoja tiem” (3. Nef. 17:12, 21, 24).

Atsauces

  1. Joseph B. Wirthlin, „Without Guile”, Ensign, 1988. g. maijs, 80.–81. lpp.

  2. Dīters F. Uhtdorfs, „Nāciet, pievienojieties mums!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 23. lpp.

  3. Handbook 2: Administering the Church (2010), 1.2.1.