Apmeklējuma mācības vēstījums, 2015. gada marts
Jēzus Kristus īpašības: ilgcietība un pacietība
Ar lūgšanu izstudējiet šo materiālu un lūdziet par to, lai zinātu, kā tajā dalīties. Kā izpratne par Glābēja dzīvi un Viņa lomām vairo jūsu ticību Viņam un svētī māsas, par kurām gādājat, veicot apmeklējuma mācības pienākumu? Vairāk informācijas meklējiet: reliefsociety.lds.org.
Ticība, ģimene, palīdzība
Par pacietību bieži tiek domāts kā par klusu, pasīvu rakstura iezīmi, taču, kā teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā: „Pacietība nav pasīva samierināšanās vai atsacīšanās rīkoties baiļu dēļ. Būt pacietīgam nozīmē aktīvi gaidīt, pastāvot līdz galam. Tas nozīmē turēties pie kaut kā … pat, ja mūsu sirds vēlēšanās nepiepildās tik ātri, kā gribēts. Būt pacietīgam nenozīmē vienkārši izturēt, tas nozīmē izturēt teicami!”
Mūsu pirmszemes dzīvē mūsu Debesu Tēvs sagatavoja mums — Saviem gara bērniem — ieceri, un mēs gavilējām, priecājoties par šo iespēju nākt uz Zemi (skat. Ījaba 38:7). Ja šīs Zemes dzīves laikā izvēlēsimies pieskaņot savu gribu Viņējai, Viņš padarīs mūs „par darbarīku Savās rokās daudzu dvēseļu glābšanai” (Almas 17:11).
Prezidents Uhtdorfs turpina: „Pacietība nozīmē pieņemt to, ko nevaram mainīt, un drosmīgi, labvēlīgi un ticīgi stāties tam pretī. Tā nozīmē vēlēties „pakļauties visam, ko Tas Kungs uzskatīs par vajadzīgu uzlikt [mums], patiesi kā bērns pakļaujas savam tēvam” [Mosijas 3:19]. Galu galā pacietība nozīmē būt „[stingriem un nelokāmiem, un nesatricināmiem], turot Tā Kunga pavēles [1. Nefija 2:10] ik dienu un ik stundu, pat tad, kad tas ir grūti.”1
Papildus rakstvietas
Psalmi 40:1; Galatiešiem 5:22–23; 2. Pētera 1:6; Almas 17:11
No Svētajiem Rakstiem
Svētie Raksti vēsta, ka, dzīvojot uz Zemes, mums vajadzētu būt „[pacietīgiem] ciešanās, jo to būs daudz”. Taču Dievs dod mums šo mierinošo solījumu: „Paciet tās, jo raugi, Es esmu ar tevi, līdz pat tavu dienu galam” (M&D 24:8).
Turpmāk minētajā Bībeles stāstā parādīts pacietības un ticības piemērs.
„Un kāda sieva, kas divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu, … aizskāra [Kristus] drēbju vīli, un tūdaļ asins tecēšana nostājās [apstājās].
Bet Jēzus sacīja: „Mani kāds ir aizskāris, jo Es jūtu, ka spēks no Manis ir izgājis.”
Bet sieva, redzēdama, ka viņa nav palikusi apslēpta, trīcēdama nāca un nometās Viņa priekšā ceļos un izstāstīja visu ļaužu priekšā, kādas vainas dēļ tā bija Viņu aizskārusi un ka viņa tūdaļ bija kļuvusi vesela.
Bet Viņš tai sacīja: „Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!”” (Lūkas 8:43–48.)
Mēs, tāpat kā viņa, varam gūt svētības, mierinājumu un pat dziedinājumu, pievēršoties Jēzum Kristum, caur kura īstenoto Izpirkšanu varam tikt dziedināti.
© 2015 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/14. Tulkojuma apstiprinājums: 6/14. Visiting Teaching Message, March 2015 tulkojums. Latvian 12583 153
Padomājiet!
Izlasot stāstu no Lūkas 8. nodaļas, padomājiet: kā tika atalgota minētās sievietes gadiem ilgā pacietība un ticība Jēzum Kristum?