Augstākā prezidija vēstījums, 2015. gada janvāris
Sekojiet praviešiem!
Otrā pasaules kara beigās es kalpoju Amerikas Savienoto Valstu jūras kara flotē. Sākumā es biju matrozis, un tas bija zemākais rangs jūras kara flotē. Pēc tam es kļuvu par 1. klases matrozi un tad tiku paaugstināts par 3. klases seržantu.
Tad Otrais pasaules karš beidzās, un pēc kāda laika es tiku atbrīvots. Bet es biju izlēmis: ja kādreiz atgriezīšos militārajā dienestā, gribu kalpot par virsnieku. Es domāju: „Vairs nekādu netīru virtuvju, nekādas klāja beršanas, ja vien no tā var izvairīties.”
Pēc atbrīvošanas no dienesta es pieteicos Amerikas Savienoto Valstu Jūras kara flotes rezervē. Katru pirmdienas vakaru devos uz apmācībām. Es cītīgi studēju, lai man būtu nepieciešamās akadēmiskās zināšanas. Es izgāju visas iespējamās pārbaudes: gan mentālo, gan fizisko, gan emocionālo. Visbeidzot saņēmu brīnišķīgo ziņu: „Jums ir piešķirts jaunākā leitnanta rangs Amerikas Savienoto Valstu Jūras kara flotes rezervē.”
Līksmi parādīju to savai sievai Fransisai, saucot: „Es to paveicu! Es to paveicu!” Viņa mani apskāva, sakot: „Tu esi pietiekami cītīgi strādājis, lai to sasniegtu.”
Taču tad atgadījās kaut kas negaidīts. Es tiku aicināts par bīskapa padomnieku savā bīskapijā. Bīskapijas padomes tikšanās notika tajā pašā laikā, kad jūras flotes apmācības. Es apzinājos, ka tas nozīmē briesmīgu interešu konfliktu. Es zināju, ka man nepietiks laika gan karjerai Jūras kara flotes rezervē, gan pienākumiem bīskapijā. Ko es varēju iesākt? Man bija jāpieņem lēmums.
Es lūdzu par to. Un pēc tam devos uz tikšanos ar vīru, kurš bija mans staba prezidents, kad biju vēl mazs zēns, un tobrīd bija aicināts kalpot Divpadsmit apustuļu kvorumā, — elderu Haroldu B. Lī (1899–1973). Es apsēdos viņam pretī pie galda. Es pastāstīju, cik svarīga man ir minētā dienesta pakāpe. Es pat parādīju viņam norīkojuma vēstules eksemplāru.
Pēc neilgām pārdomām viņš man teica: „Tev vajadzētu rīkoties šādi, brāli Monson. Uzraksti vēstuli Jūras kara flotes birojam un pasaki, ka esi aicināts kalpot bīskapībā un tādēļ nevari pieņemt šo dienesta pakāpi Amerikas Savienoto Valstu Jūras kara flotes rezervē.”
Mana sirds pamira. Viņš piebilda: „Pēc tam uzraksti Sanfrancisko Jūras kara flotes 12. divīzijas komandantam un pasaki, ka vēlies, lai tevi atbrīvo no uzskaites rezervē.”
Es teicu: „Elder Lī, Jūs neizprotat militārā dienesta kārtību. Saņemot manu atteikumu, viņi, protams, vairs neuzticēs man šo norīkojumu, taču no Jūras kara flotes 12. divīzijas mani neatbrīvos. Ņemot vērā briestošo karu Korejā, mani kā padoto noteikti iesauks dienestā. Un, ja mani iesauc, tad es labāk atgriežos dienestā kā virsnieks, bet, atsakoties no šīs dienesta pakāpes, tas nenotiks. Vai jūs esat pārliecināts, ka vēlaties dot man šādu padomu?”
Elders Lī uzlika roku uz mana pleca un tēvišķi pavēstīja: „Brāli Monson, vairāk ticības! Militārais dienests nav domāts tev.”
Es devos mājās. Ieliku asarām slacīto norīkojumu atpakaļ aploksnē, līdz ar pavadvēstuli un atteikumu to pieņemt. Pēc tam uzrakstīju vēstuli Jūras kara flotes 12. divīzijai, pieprasot atbrīvošanu no uzskaites Jūras kara flotes rezervē.
Mans iesniegums par atbrīvošanu no uzskaites Jūras kara flotes rezervē bija viens no pēdējiem, kas tika izskatīts un apstiprināts pirms Korejas kara sākuma. Tobrīd sākās mans dienests baznīcas vadītāja amatā. Pēc sešu nedēļu kalpošanas bīskapības padomnieka amatā mani aicināja par bīskapu.
Es nekad neieņemtu manu tagadējo amatu baznīcā, ja nebūtu sekojis pravieša padomam, lūdzis par savu lēmumu un novērtējis kādu svarīgu un patiesu principu: cilvēkam Dieva gudrība bieži vien šķiet muļķīga.1 Taču dižākā mācība, ko varam apgūt laicīgajā dzīvē, ir šāda — ja Dievs runā un Viņa bērni paklausa, viņiem vienmēr izrādīsies taisnība.
Mēdz teikt, ka lielo vēstures ratu griež mazi zobratiņi, un tieši tāpat ir ar mūsu dzīvi. Mūsu lēmumi nosaka mūsu likteni. Tomēr, pieņemot lēmumus, mēs neesam atstāti bez palīdzības.
Ja vēlaties ieraudzīt debesu gaismu, ja vēlaties saņemt iedvesmu no Visvarenā Dieva, ja vēlaties ar visu sirdi sajust, kā Debesu Tēvs jūs vada, sekojiet Dieva praviešiem! Ja jūs sekosiet praviešiem, jūs būsiet drošībā.
© 2015 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/14. Tulkojuma apstiprinājums: 6/14. First Presidency Message, January 2015 tulkojums. Latvian 12581 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Ne visi baznīcas locekļi var saņemt padomu tieši no apustuļa, kā to saņēma prezidents Monsons. Taču mēs allaž varam iegūt svētības, sekojot praviešu un apustuļu mācībām. Jūs varētu izlasīt prezidenta Monsona vēstījumus pēdējā vispārējā konferencē (neaizmirstiet arī konferences atklāšanas un noslēguma uzrunas). Pievērsiet uzmanību īpašiem norādījumiem un aicinājumiem rīkoties. Jūs varētu pārrunāt apgūto ar tiem, kurus apmeklējat, apspriežoties par to, kā pielietot prezidenta Monsona padomus.