Jaunieši
Vai es varētu dalīties ar Mormona Grāmatu?
Autors dzīvo Vašingtonā, ASV.
Vidusskolas pirmajā gadā mans semināra skolotājs aicināja manu klasi iedot Mormona Grāmatas draugiem, kas nav baznīcas locekļi. Lai arī es biju neticami kautrīgs, es pieņēmu aicinājumu.
Man tas prasīja pāris dienas, lai saņemtu drosmi, bet galu galā pusdienas pārtraukuma laikā es iedevu grāmatu savai draudzenei Britnijai un sniedzu īsu liecību. Britnija pateicās man par grāmatu.
Mācību gada beigās Britnija pārcēlās, bet mēs turpinājām sazināties. Viņa man pastāstīja par savu jauno skolu un par to, ka gandrīz visi viņas draugi ir baznīcas locekļi, bet viņa nekad nerunāja ar mani par garīgām lietām.
Tas mainījās, pirms es aizbraucu misijā. Es saņēmu ziņu no Britnijas, kurā bija teikts, ka viņai man ir lieliskas ziņas: viņa gatavojās kristīties un viņa vēlējās man pateikties par to, ka biju viņai labs draugs un rādīju viņai labu piemēru.
Dievs paņēma 15 gadus vecu zēnu bez jebkādas misionāra pieredzes un vadīja viņu, lai dalītos evaņģēlijā ar kādu, kurš, kā Dievs zināja, to pieņems. Es zinu, ka, klausoties Garā, mēs visi varam atrast cilvēkus mums apkārt, kas gaida, lai uzzinātu par atjaunoto evaņģēliju. Es zinu, ka ja mēs palīdzēsim atvest vismaz vienu cilvēku pie Tā Kunga, „cik liels būs [mūsu] prieks ar viņu [Mūsu] Tēva valstībā”! (M&D 18:15.)