Patiesība un iecere
Meklējot patiesību reliģiskos jautājumos, mums vajadzētu izmantot šiem meklējumiem atbilstošas garīgās metodes.
Mūsdienu atklāsmē patiesība tiek definēta kā „zināšanas par to, kas ir un kas bija, un kas nāks” (Mācības un Derību 93:24). Šī definīcija nevainojami raksturo pestīšanas ieceri un vēstījuma „Ģimene — vēstījums pasaulei” saturu.
Mēs dzīvojam ļoti izvērstas un izplatītas informācijas laikmetā. Taču ne visa šī informācija ir patiesa. Mums ir jābūt piesardzīgiem, cenšoties izzināt patiesību un izvēloties tam atbilstošus informācijas avotus. Mums nevajadzētu uzskatīt, ka kompetenti patiesības avoti ir balstīti uz laicīgo stāvokli vai autoritāti sabiedrībā. Mums vajadzētu būt piesardzīgiem, paļaujoties uz informāciju vai padomiem, ko sniedz izklaides industrijas zvaigznes, populāri sportisti vai anonīmi interneta lietotāji. Kompetenci kādā vienā jomā nevajadzētu uzskatīt par apliecinājumu kompetentam un patiesam viedoklim citās jomās.
Mums vajadzētu piesardzīgi paraudzīties arī uz to, ar kādu motivāciju informācija tiek sniegta. Tieši tādēļ Svētajos Rakstos mēs tiekam brīdināti no viltus priesterības (skat. 2. Nefija 26:29). Ja informācija nāk no anonīma vai nezināma avota, tad šī informācija var izrādīties visai apšaubāma.
Pieņemot personīgus lēmumus, mums vajadzētu balstīties uz informāciju, ko sniedz cilvēki, kuri ir kompetenti attiecīgajā jomā un kuriem šajā ziņā nav savtīgas motivācijas.
I
Meklējot patiesību reliģiskos jautājumos, mums vajadzētu izmantot šiem meklējumiem atbilstošas garīgās metodes, lūdzot, tiecoties pēc Svētā Gara apliecinājumiem, kā arī studējot Svēto Rakstu un mūsdienu praviešu vārdus. Es allaž jūtos apbēdināts, uzzinot par kādu, kurš stāsta, ka ir zaudējis savu reliģisko ticību laicīgo mācību dēļ. Tie, kuriem reiz ir bijusi garīgā vīzija, var ciest no pašu izraisīta garīgā akluma. Prezidents Henrijs B. Airings ir teicis: „Viņu problēmas pamatā ir nevis tas, ko viņi, viņuprāt, redz, bet gan tas, ko viņi vēl nespēj saredzēt.”1
Zinātniskās metodes vedina mūs pie tā, ko mēs dēvējam par zinātniski pierādītu patiesību. Taču šī „zinātniski pierādītā patiesība” vēl nav visa dzīve. Tie, kuri nemācās „studējot, un arī ar ticību” (Mācības un Derību 88:118), ierobežo savu izpratni par patiesību, pieņemot tikai to, ko var pierādīt ar zinātniskām metodēm. Tādējādi viņi uzliek saviem patiesības meklējumiem mākslīgus ierobežojumus.
Prezidents Džeimss E. Fausts ir teicis: „Tie, kuri ir tikuši [kristīti], apdraud savu mūžīgo dvēseli, savā vieglprātībā izmantojot tikai laicīgus zināšanu avotus. Mēs ticam, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā ir rodama Kristus evaņģēlija pilnība un ka šis evaņģēlijs ir patiesības un mūžīgās apgaismības būtība.”2
Mēs rodam patiesu un nezūdošu prieku, izzinot un rīkojoties saskaņā ar patieso mācību par to, kas mēs esam, kāds ir šīs laicīgās dzīves mērķis un kurp mēs dosimies pēc savas nāves. Šos patiesos principus nevar izzināt, izmantojot zinātniskas vai laicīgas metodes.
II
Tagad es runāšu par atjaunotā evaņģēlija patiesajiem principiem, kas ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācības pamatā. Lūdzu, rūpīgi padomājiet par tiem! Tie lielā mērā izskaidro mūsu mācību un paražas, varbūt pat ieskaitot kaut ko, ko mēs vēl neizprotam.
Dievs pastāv, būdams visu to garu mīlošais Tēvs, kuri ir dzīvojuši vai vēl dzīvos.
Piederība noteiktam dzimumam ir mūžīga. Pirms mēs nācām šajā pasaulē, mēs visi dzīvojām Dieva klātbūtnē kā vīrišķā vai sievišķā dzimuma gari.
Nupat mēs dzirdējām, kā Tabernakla koris Tempļa skvērā izpilda dziesmu „Dieva iecerei sekošu”.3 Tā vēsta par ieceri, ko Dievs izstrādāja, lai visiem Viņa gara bērniem būtu mūžīgas pilnveidošanās iespēja. Šai iecerei ir izšķiroša loma mūsu visu dzīvē.
Saskaņā ar šo ieceri, Dievs radīja šo Zemi kā vietu, kur Viņa mīļotie gara bērni var nākt laicīgajā pasaulē, lai iegūtu fizisko ķermeni un mūžīgās pilnveides iespēju, veicot taisnīgas izvēles.
Lai šīs laicīgās izvēles būtu jēgpilnas, mums ir jāizvēlas starp savstarpēji konkurējošiem labā un ļaunā spēkiem. Te vajadzēja būt pretstatam, un tādēļ pretiniekam, kurš tika izraidīts savas sacelšanās dēļ, tika ļauts kārdināt Dieva bērnus, lai tie rīkotos pretēji Dieva iecerei.
Dievs izstrādāja šo ieceri, lai dāvātu Saviem bērniem iespēju izvēlēties mūžīgo dzīvi. To var īstenot, tikai gūstot laicīgo pieredzi un nomirstot, lai pieredzētu pēcnāves izaugsmi garu pasaulē.
Mums bija zināms, ka laicīgās dzīves gaitā mēs visi tiksim grēka aptraipīti, pakļaujoties pretinieka ļaunajiem kārdinājumiem, un beigu beigās nomirsim. Mēs esam pieņēmuši šos izaicinājumus, paļaujoties uz apsolījumu, ka, saskaņā ar Savu ieceri, Dievs Tēvs nodrošinās mums Glābēju — Savu vienpiedzimušo Dēlu —, kurš izglābs mūs, īstenojot vispārēju augšāmcelšanos, lai pēc nāves mēs visi atkal varētu dzīvot ķermenī. Glābējam bija jānodrošina arī Izpirkšana, samaksājot par visu to cilvēku attīrīšanu no grēka, kuri sekos Viņa izvirzītajiem priekšnoteikumiem. Šo priekšnoteikumu skaitā ir ticība Kristum, grēku nožēlošana, kristības, Svētā Gara dāvana un ar priesterības pilnvarām īstenoto priekšrakstu pieņemšana.
Dieva diženajā laimes iecerē tiek nodrošināts nevainojams līdzsvars starp mūžīgo taisnīgumu un žēlastību, ko mēs varam iemantot caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. Caur to mums arī tiek ļauts tikt pārveidotiem, lai kļūtu par jaunām radībām Kristū.
Mīlošais Dievs palīdz ikvienam no mums. Mēs zinām, ka, pateicoties Viņa mīlestībai un Viņa vienpiedzimušā Dēla īstenotajai Izpirkšanai, „visa cilvēce var tikt izglābta, ja tā paklausīs [Viņa] evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem”. (Ticības apliecinājumi 1:3; uzsvērums pievienots.)
Ir vispārzināms, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir uz ģimeni vērsta Baznīca. Taču ne vienmēr tiek skaidri saprasts, ka mūsu pievēršanās ģimenei nenozīmē tikai laicīgo attiecību izkopšanu. Arī mūžīgās attiecības ir viena no mūsu teoloģijas pamatmācībām. „Ģimene ir Dieva iedibināta institūcija.”4 Saskaņā ar mūsu mīlošā Radītāja diženo ieceri, Viņa atjaunotās Baznīcas misija ir palīdzēt Dieva bērniem iemantot dievišķo paaugstināšanas svētību celestiālajā valstībā, ko var iegūt tikai caur mūžīgo laulību starp vīrieti un sievieti (skat. Mācības un Derību 131:1–3). Mēs sekojam Tā Kunga mācībai, kas apliecina, ka „dzimumam ir ļoti būtiska loma, šī iezīme nosaka cilvēka identitāti un mērķi gan pirmslaicīgajā, gan laicīgajā, gan mūžīgajā dzīvē”, un ka „laulībai starp vīrieti un sievieti ir izšķiroša loma Viņa mūžīgajā iecerē”.5
Visbeidzot, Dieva mīlestība ir tik liela, ka, izņemot tikai dažus, kuri apzināti kļūs par pazušanas dēliem, Viņš ir nodrošinājis godības pilnu sūtību visiem Saviem bērniem. „Visiem Saviem bērniem” ietver visus mirušos. Mēs veicam par viņiem aizstājošus priekšrakstus tempļos. Jēzus Kristus Baznīcas mērķis ir palīdzēt Viņa bērniem kļūt pietiekami cienīgiem, lai iemantotu augstāko godības pakāpi, kas ir paaugstināšana jeb mūžīgā dzīve. Tiem, kuri to nevēlas vai nebūs pietiekami cienīgi, Dievs ir sagatavojis citas, kaut arī zemākas godības valstības.
Ikviens, kurš izprot šos mūžīgos patiesības principus, var saprast, kādēļ mēs — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi — domājam tieši tā un rīkojamies tieši tā, kā mēs to darām.
III
Tagad es pieminēšu dažus no šo mūžīgo patiesības principu piemērošanas veidiem, ko var izprast tikai Dieva ieceres gaismā.
Pirmkārt, mēs cienām individuālo rīcības brīvību. Vairums jau zina par atjaunotās Baznīcas izcilajiem centieniem iestāties par reliģijas brīvību gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan visā pasaulē. Šajos centienos neietilpst tikai mūsu pašu interešu aizstāvība vien, jo, saskaņā ar Dieva ieceri, mēs cenšamies palīdzēt visiem Viņa bērniem, lai tie varētu baudīt izvēles brīvību.
Otrkārt, mēs esam misionāri. Dažkārt mums tiek vaicāts, kādēļ mēs sūtām misionārus uz tik daudzām valstīm — pat tām, kur mājo kristīgas tautas. Līdzīgs jautājums tiek uzdots, arī prasot, kādēļ mēs atvēlam daudzus miljonus dolāru humānai palīdzībai, palīdzot cilvēkiem, kuri nav mūsu Baznīcas locekļi, un kādēļ mēs nesasaistām šīs palīdzības sniegšanu ar saviem misionāru centieniem. Mēs darām to, jo mēs uzskatām, ka visi mirstīgie cilvēki ir Dieva bērni — mūsu brāļi un māsas —, un vēlamies dalīties savā garīgajā un laicīgajā bagātībā ar ikvienu.
Treškārt, mirstīgā dzīve mums ir svēta. Mūsu apņemšanās — sekot Dieva iecerei — prasa, lai mēs nostātos pret abortiem un eitanāziju.
Ceturtkārt, dažus satrauc daļa no Baznīcas nostājas laulību un bērnu audzināšanas jautājumos. Mūsu zināšanas par Dieva atklāto pestīšanas ieceri prasa, lai mēs nostātos pret pašreizējo sociālo un tiesisko spiedienu, kas aicina atkāpties no tradicionālās laulības un ieviest izmaiņas, sagrozot izpratni par dzimumu, atbalstot tā maiņu un nolīdzinot atšķirības vīriešu un sieviešu starpā. Mēs zinām, ka vīriešu un sieviešu attiecībām, atšķirīgajai identitātei un funkcijām ir izšķiroša nozīme Dieva diženās laimes ieceres īstenošanā.
Piektkārt, mums ir arī īpašs skatījums uz bērniem. Mēs uzskatām, ka bērnu radīšana un audzināšana ir daļa no Dieva ieceres un priekpilns un svēts pienākums, kas ir uzticēts tiem, kam ir dota spēja tajā iesaistīties. Mūsu skatījumā vislielākie dārgumi uz šīs zemes un debesīs ir mūsu bērni un mūsu pēcnācēji. Līdz ar to mums ir jāmāca un jāiestājas par principiem un paražām, kas nodrošina pašus labākos apstākļus bērnu — visu bērnu — izaugsmei un laimei.
Visbeidzot, mēs esam Debesu Tēva mīļotie bērni, un Viņš ir mācījis mums, ka vīrieša un sievietes dzimumam, laulībai starp vīrieti un sievieti un bērnu radīšanai un audzināšanai ir izšķiroša loma Viņa diženajā laimes iecerē. Mūsu nostāja šajos pamatjautājumos bieži izsauc pretestību pret Baznīcu. Mēs uzskatām, ka tas ir neizbēgami. Pretestība ir daļa no ieceres, un Sātans visspraigāk pretojas tieši tam, kam ir pati būtiskākā loma Dieva iecerē. Viņš cenšas iznīcināt Dieva darbu. Viņa galvenās metodes ir Glābēja un Viņa dievišķo pilnvaru apšaubīšana, Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas iedarbības novēršana, atturēšana no grēku nožēlošanas, atklāsmju viltošana un individuālās atbildības noliegšana. Viņš mēģina arī sagrozīt skatījumu uz dzimumu un laulību un atturēt mūs no bērnu radīšanas, īpaši vēršoties pret tiem, kuri audzinās tos patiesībā.
IV
Tā Kunga darbs virzās uz priekšu, par spīti organizētai un pastāvīgai pretestībai, ar ko mums nākas sastapties, cenšoties dzīvot saskaņā ar Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācībām. Tiem, kuri jūtas nedroši, sastopoties ar šo pretestību, es piedāvāju šādus ieteikumus.
Neaizmirstiet par grēku nožēlošanas principu, kas var tikt īstenots caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku. Elders Nīls A. Maksvels mudināja, lai mēs nepievienojamies tiem, „kuri tā vietā, lai mainītos paši, labāk gribētu censties mainīt Baznīcu”.6
Elders Džefrijs R. Holands mudināja:
„Cieši turieties pie tā, ko jūs jau zināt, un stingri pastāviet uz to, līdz saņemsit papildu zināšanas. …
Šajā Baznīcā tas, ko mēs zinām, allaž būs būtiskāks par to, ko mēs nezinām.”7
Īstenojiet ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, kas ir evaņģēlija pamatprincips.
Visbeidzot, meklējiet palīdzību. Mūsu Baznīcas vadītāji mīl jūs un tiecas pēc garīgiem norādījumiem, lai jums palīdzētu. Mēs nodrošinām daudz resursu, ko var atrast, piemēram, mājaslapā LDS.org, un cita veida atbalstu evaņģēlija studēšanai mājās. Mums ir arī kalpojošie brāļi un māsas, kas ir aicināti sniegt mīlošu atbalstu.
Mūsu mīlošais Debesu Tēvs vēlas, lai Viņa bērni iemantotu prieku, kas ir mūsu radīšanas mērķis. Šī priekpilnā sūtība ir mūžīgā dzīve, ko mēs varam iemantot, nelokāmi virzoties uz priekšu pa to ceļu, ko mūsu pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, nereti dēvē par „derību ceļu”. Te būs tas, ko viņš teica savā pirmajā Baznīcas prezidenta uzrunā: „Palieciet uz derību ceļa. Jūsu apņemšanās sekot Glābējam, slēdzot ar Viņu derības un pēc tam tās ievērojot, atvērs durvis uz pilnīgi visām garīgajām svētībām un privilēģijām, kas ir pieejamas ikvienam vīrietim, sievietei un bērnam.”8
Es svētsvinīgi liecinu, ka tas, ko esmu teicis, ir patiesība un ka tas viss ir iespējams, pateicoties Jēzus Kristus mācībām un Viņa īstenotajai Izpirkšanai, jo Viņš ir dāvājis mums šādu iespēju, saskaņā ar Dieva, mūsu mūžīgā Tēva, diženo ieceri. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.