2010.–2019. gads
Vecāki un bērni
Zemteksta piezīmes
Tēma

Vecāki un bērni

Mūsu Debesu Tēva diženā laimes iecere pavēsta jums, kas jūs esat un kāds ir jūsu dzīves mērķis.

Manas dārgās māsas, cik brīnišķīgi, ka mēs varam noturēt šo jauno vispārējās konferences sesiju Baznīcas sievietēm, sākot ar astoņu gadu vecumu! Mēs esam dzirdējuši iedvesmotus vēstījumus no māsu vadītājām un no prezidenta Henrija B. Airinga. Prezidentam Airingam un man ļoti patīk strādāt prezidenta Rasela M. Nelsona vadībā, un mēs nepacietīgi gaidām mūsu pravieša uzstāšanos.

I

Bērni ir mūsu dārgākā dāvana no Dieva — mūsu mūžīgais pieaugums. Taču mēs dzīvojam laikos, kad daudzas sievietes vairs nevēlas iesaistīties bērnu radīšanā un audzināšanā. Daudzi jaunieši atliek laulības līdz brīdim, kad būs apmierinājuši savas laicīgās vajadzības. Vidējais laulāšanās vecums starp Baznīcas locekļiem ir palielinājies par vairāk nekā diviem gadiem, un Baznīcas locekļu jaundzimušo skaits krītas. Amerikas Savienotās Valstis, līdz ar dažām citām valstīm, nākotnē sagaida tas, ka nelielā bērnu skaita dēļ mums būs par maz pieaugušo, kas spētu atbalstīt pensionēto cilvēku skaitu.1 Vairāk nekā 40 procentu jaundzimušo Amerikas Savienotajās Valstīs nāk pasaulē neprecētām mātēm. Šie bērni ir neaizsargāti. Katra no iepriekšminētajām tendencēm darbojas pretēji mūsu Tēva dievišķās pestīšanas ieceres mērķim.

II

Pēdējo dienu svēto sievietes saprot, ka mātes loma ir viņu augstākā prioritāte, viņu lielākais prieks. Prezidents Gordons B. Hinklijs ir teicis: „Sievietes lielākoties saprot, ka viņu lielākais piepildījums, viņu lielāka laime ir rodama mājās un ģimenē. Dievs ir apveltījis sievietes iedabu ar kaut ko dievišķu, kas izpaužas caur klusu spēku, izsmalcinātību, mieru, krietnumu, tikumību, patiesumu, mīlestību. Un visas šīs apbrīnojamās īpašības sniedz vislielāko piepildījumu un visīstenāk izpaužas mātes lomā.”

Viņš turpina, sakot: „Dižākais darbs, ko ikviena sieviete jebkad paveiks, ir savu bērnu audzināšana, mācīšana, pamudināšana un lološana, dzīvojot taisnīgumā un patiesībā. Nav nekā cita, ko varētu tam pielīdzināt, lai arī ko sieviete darītu.”2

Mātes, mīļotās māsas, mēs mīlam jūs par to, kas jūs esat, un par to, ko jūs darāt mūsu visu labā.

Savā svarīgajā 2015. gada uzrunā ar nosaukumu „Lūgums manām māsām” prezidents Rasels M. Nelsons teica:

„Dieva valstība nav un nevar būt pilnīga bez sievietēm, kuras slēdz svētās derības un ievēro tās, — sievietēm, kuras var runāt ar Dieva spēku un pilnvarām!

Šobrīd … mums ir nepieciešamas sievietes, kuras zina, kā ar ticību paveikt svarīgus darbus un kuras drosmīgi pastāv par tikumību un ģimeni šajā grēku pārņemtajā pasaulē. Mums ir nepieciešamas sievietes, kuras nododas Dieva bērnu vadīšanai pa derību ceļu pretī paaugstināšanai; sievietes, kuras zina, kā saņemt personīgu atklāsmi, kuras izprot, kādu spēku un mieru dāvā tempļa endauments; sievietes, kuras zina, kā piesaukt debesu spēkus, lai pasargātu un stiprinātu bērnus un ģimenes; sievietes, kuras māca, darot to bezbailīgi.”3

Visas šīs iedvesmotās mācības balstās uz vēstījumu „Ģimene — vēstījums pasaulei”, kurā šī atjaunotā Baznīca no jauna apstiprina mācību un paražas, kam ir bijusi centrālā loma Radītāja iecerē vēl pirms pasaules radīšanas.

III

Tagad es uzrunāšu šīs auditorijas jaunāko grupu. Manas dārgās, jaunās māsas, jūsu zināšanas par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju padara jūs unikālas. Jūsu zināšanas palīdzēs jums pastāvēt ticībā un pārvarēt grūtības, kas rodas pieaugšanas procesā. Jūs jau kopš mazotnes esat piedalījušās projektos un programmās, kas ir palīdzējušas jums attīstīt tādus talantus kā rakstīšana, runāšana un plānošana. Jūs esat mācījušās rīkoties atbildīgi un pretoties tādiem kārdinājumiem kā melošana, blēdīšanās, zagšana, alkohola un narkotiku lietošana.

Jūsu unikalitāte apliecinās arī kādā Ziemeļkarolīnas universitātes pētījumā par amerikāņu pusaudžiem un reliģiju. Izdevumā Charlotte Observer tika publicēts raksts ar nosaukumu „Mormon teens cope best: Study finds they top peers at handling adolescence” (Mormoņu pusaudži tiek galā vislabāk: pētījumi ierindo tos pirmajā vietā starp vienaudžiem attiecībā uz pieaugšanas grūtību pārvarēšanu). Šajā rakstā tika secināts, ka „mormoņiem labāk par citiem padodas atturēšanās no riskantas rīcības, labu sekmju gūšana skolā un pozitīvs skatījums uz nākotni”. Kāds no pētniekiem, kurš intervēja lielāko daļu mūsu jauniešu, teic: „Teju katrā kategorijā, ko mēs vērtējām, iezīmējas skaidra tendence: mormoņi ir pirmie.”4

Kādēļ tieši jūs vislabāk tiekat galā ar grūtībām, kuras rodas pieaugšanas procesā? Jaunietes, tas ir tādēļ, ka jūs izprotat mūsu Debesu Tēva diženo laimes ieceri. Tā parāda jums, kas jūs esat un kāds ir jūsu dzīves mērķis. Jaunieši, kuri to izprot, spēj vislabāk atrisināt problēmas un pieņemt pareizus lēmumus. Jūs zināt, ka Tas Kungs var jums palīdzēt pārvarēt visas grūtības, kas rodas pieaugšanas procesā.

Vēl viens iemesls tam, kādēļ jūs esat tik prasmīgas, ir tas, ka jūs saprotat, ka jūs esat Debesu Tēva meitas un ka Viņš jūs mīl. Es esmu pārliecināts, ka jūs zināt mūsu lielisko garīgo dziesmu „Mīļie bērni, Dievs ir līdzās!”. Te būs pirmais pants, ko mēs visi esam dziedājuši un kam mēs ticam:

Mīļie bērni, Dievs ir līdzās,

nakt’ un dienu uzmanot.

Tie, kas pūlas labu darīt,

svētības reiz iemantos.5

Šajā pantā ir ietvertas divas mācības: pirmkārt, mūsu Debesu Tēvs ir mums līdzās un gādā par mums gan nakti, gan dienu. Padomājiet par to! Dievs mūs mīl, Viņš ir mums līdzās, un Viņš gādā par mums. Otrkārt, Viņš ar prieku mūs svētī, ja vien mēs pūlamies darīt labu. Kādu gan mierinājumu tas sniedz mūsu raizēs un grūtībās!

Jā, jaunietes, kaut arī jūs esat tikušas svētītas un jūs esat brīnišķīgas, jūs esat tādas pašas kā visi Debesu Tēva bērni, jo arī jums vajag pūlēties darīt labu.

Kaut arī šajā ziņā es jums varētu sniegt daudz un dažādus ieteikumus, es esmu izvēlējies runāt tikai par diviem.

Mans pirmais ieteikums attiecas uz mobilajiem telefoniem. Kādā nesenā valsts mēroga pētījumā tika atklāts, ka vairāk nekā puse no Amerikas Savienoto Valstu pusaudžiem atzīst, ka tie velta pārāk daudz laika saviem mobilajiem telefoniem. Vairāk nekā 40 procenti teic, ka izjūt trauksmi, tiekot atrauti no saviem mobilajiem telefoniem.6 Šī tendence ir izplatītāka tieši starp meitenēm, nevis zēniem. Manas jaunās māsas un arī pieaugušās sievietes, ierobežojot mobilo telefonu lietošanu un mazinot savu atkarību no tiem, jūs iemantosiet svētības.

Man otrais ieteikums ir pat vēl svarīgāks. Esiet laipnas pret citiem. Laipnība ir kaut kas tāds, ko daudzi jaunieši jau izrāda. Dažas jauniešu grupas dažās apkaimēs ir parādījušas ceļu mums visiem. Mūs ir iedvesmojusi mūsu jauniešu laipnā rīcība, mīloši palīdzot tiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Jūs jau daudzējādā ziņā palīdzat citiem, izrādot tiem savu mīlestību. Mēs vēlētos, kaut visi sekotu jūsu piemēram.

Tajā pašā laikā mēs zinām, ka pretinieks kārdina mūs, vedinot būt nelaipniem, un starp mums vēl joprojām ir daudz šāda veida piemēru — pat bērnu un jauniešu vidū. Uzstājīga nelaipnība tiek dēvēta dažādi, piemēram, par terorizēšanu, grupveida uzbrukumiem vai saliedēšanos, noraidot citus. Šie piemēri attiecas uz apzinātu klasesbiedru vai draugu sāpināšanu. Manas jaunās māsas, Tam Kungam netīk, ja mēs izturamies pret citiem nežēlīgi vai nejauki.

Te būs kāds piemērs. Es zinu par kādu jaunieti, bēgli, šeit, Jūtā, kurš tika ķircināts par to, ka atšķiras no pārējiem un reizēm runā savā dzimtajā valodā. Kāda priviliģētu jauniešu kompānija vajāja viņu tik ilgi, kamēr viņš tiem atdarīja, tiekot apcietināts uz 70 dienām, lai lemtu par viņa deportāciju. Es nezinu, kas provocēja minētos jauniešus, kuru vidū bija daudz tādu pašu pēdējo dienu svēto kā jūs, bet es varu redzēt viņu nejaukās rīcības sekas — traģisku pieredzi, kas tika gūta uz kāda Dieva bērna rēķina. Nelaipnai rīcībai, kaut šķietami nebūtiskai, var būt postošas sekas.

Kad es dzirdēju šo stāstu, es salīdzināju to ar vārdiem, ko ir teicis mūsu pravietis, prezidents Nelsons, uzstājoties nesenajā pasaules mēroga jauniešu svētbrīdī. Lūdzot, lai jūs un visi pārējie jaunieši palīdzētu sapulcināt Israēlu, viņš teica: „Izcelieties, atšķirieties no pārējās pasaules! Mēs visi zinām, ka jums ir jābūt par pasaules gaismu. Tādēļ Tam Kungam ir nepieciešams, lai jūs izskatītos, izklausītos, uzvestos un ģērbtos kā patiesi Jēzus Kristus mācekļi.”7

Jauniešu bataljonā, kam prezidents Nelsons aicināja jūs pievienoties, jaunieši nebūs nejauki cits pret citu. Viņi sekos Glābēja mācībai, palīdzot citiem un izturoties mīloši un iejūtīgi — pat pagriežot otru vaigu, ja šķitīs, ka tiem ir nodarīts pāri.

Savā vispārējās konferences uzrunā, uzstājoties ap to laiku, kad daudzas no jums vēl tikai nāca pasaulē, prezidents Gordons B. Hinklijs uzteica „skaistās jaunietes, kuras cenšas dzīvot pēc evaņģēlija”. Viņš tās raksturoja, tāpat kā es vēlos raksturot jūs:

„Viņas ir dāsnas cita pret citu. Viņas cenšas cita citu stiprināt. Viņas dara godu saviem vecākiem un ģimenēm, no kurām nāk. Viņas kļūs par sievietēm, kas visu dzīvi saglabās tos pašus ideālus, kas tās motivē šobrīd.”8

Būdams Tā Kunga kalps, es saku jums, jaunietes: mūsu pasaulei ir nepieciešama jūsu labestība un mīlestība. Izturieties pret citiem laipni! Jēzus mācīja mums mīlēt citam citu un izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlamies, lai tie izturētos pret mums. Cenšoties būt laipni, mēs tuvināmies Viņam un Viņa mīlošajai ietekmei.

Manas dārgās māsas, ja jūs šobrīd izturaties pret kādu nelaipni vai nievājoši, īstenojot to individuāli vai kopā ar citiem, izlemiet mainīties un mudiniet uz pārmaiņām arī citus. Tāds ir mans ieteikums, un es to iesaku jums, būdams Tā Kunga, Jēzus Kristus, kalps, jo Viņa Gars ir pamudinājis mani runāt ar jums par šo būtisko tēmu. Es liecinu par Jēzu Kristu, mūsu Glābēju, kurš mūs mācīja mīlēt citam citu tā, kā Viņš mūs ir mīlējis. Es lūdzu, kaut mēs to darītu, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.