2010–2017
    Priesterība un Glābēja Izpirkšanas spēks
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Priesterība un Glābēja Izpirkšanas spēks

    Lai piepildītos Debesu Tēva nolūki, Kristus Izpirkšanas spēkam ir jākļūst pieejamam Dieva bērniem. Priesterība dāvā šādas iespējas.

    Iztēlojieties kopā ar mani raķeti, kas tiek vesta uz palaišanas paneli, lai to sagatavotu startam. Tagad iztēlojieties raķetes dzinēja palaišanu. Raķešdzinēja degviela, kontrolēti sadegot, tiek pārvērsta karstā gāzē, kuras plūsma nodrošina nepieciešamo jaudu, lai dzītu raķeti augšup kosmosā. Visbeidzot iztēlojieties derīgo kravu, kas atrodas raķetes augšgalā. Derīgās kravas vērtība pilnā mērā tiek apzināta vienīgi tad, kad tā nonāk tur, kur tai jābūt, un kad tā sāk darboties paredzētajā veidā. Jums nav jābūt raķešu zinātniekam, lai saprastu, ka dārgam globālās komunikācijas satelītam ir maza vērtība, ja tas atrodas noliktavā. Raķetes misija ir vienkārši nogādāt derīgo kravu.

    Šovakar es vēlos salīdzināt priesterību, kas mums ir, ar raķeti un iespēju gūt labumu no Glābēja Izpirkšanas spēka — ar derīgo kravu, kuru raķete nes.

    Pateicoties Savam Izpirkšanas upurim, Jēzum Kristum ir spēks un vara pestīt visu cilvēci. Lai padarītu Savu Izpirkšanas spēku pieejamu, Viņš ir deleģējis daļu no Sava spēka un pilnvarām vīriešiem uz Zemes. Šo deleģēto spēku un pilnvaras sauc par priesterību. Tā ļauj priesterības nesējiem palīdzēt Debesu Tēvam un Jēzum Kristum Viņu darbā — īstenot Dieva bērnu glābšanu un paaugstināšanu. Tas tā ir tāpēc, ka tā nodrošina Viņa bērniem iespēju saņemt Glābēja Izpirkšanas spēka svētības.

    Jēzus Kristus Izpirkšanas spēkam ir ļoti svarīga nozīme, tāpēc ka neviens no mums nevar atgriezties mūsu debesu mājās bez palīdzības. Mirstīgajā dzīvē mēs nenovēršami pieļaujam kļūdas un pārkāpjam Dieva likumus. Mēs aptraipāmies ar grēku, un mums nevar tikt dota atļauja atgriezties, lai dzīvotu Dieva klātbūtnē. Mums ir nepieciešams Glābēja Izpirkšanas spēks, lai mēs varētu tapt samierināti ar Debesu Tēvu. Jēzus Kristus sarāva fiziskās nāves saites, dāvājot visiem augšāmcelšanos. Viņš piedāvā grēku piedošanu, ar nosacījumu, ka mēs paklausām Viņa evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem. Caur Viņu tiek piedāvāta paaugstināšana. Iespēja gūt labumu no Glābēja Izpirkšanas upura ir cilvēces vissvarīgākā „krava”.

    Lai piepildītos Debesu Tēva nolūki, Kristus Izpirkšanas spēkam ir jākļūst pieejamam Dieva bērniem.1 Priesterība dāvā šādas iespējas. Tā ir tā raķete. Priesterība ir nepieciešama, tāpēc ka vajadzīgie priekšraksti un derības uz Zemes tiek pildīti vienīgi ar tās pilnvarām. Ja priesterībai neizdotos dāvāt iespēju gūt labumu no Glābēja Izpirkšanas spēka, kāds gan tad būtu tās mērķis? Vai tā būtu tikai komplicēta, uzmanību piesaistoša petarde? Dieva nodoms ir tāds, lai priesterība tiktu izmantota vairāk nekā tikai svētdienas nodarbībai vai kā kalpošanas iespēja. Viņa nodoms ir nogādāt galamērķī „derīgo kravu”.

    Nelieli bojājumi raķetē var izraisīt misijas neizdošanos. Trausli blīvējumi un materiālu nolietošanās var izraisīt raķetes funkcijas traucējumus. Metaforiski runājot, lai pasargātu priesterību no trausliem blīvējumiem un materiālu nolietošanās, Dievs aizsargā gan tās piešķiršanu, gan izmantošanu.2 Priesterības piešķiršana tiek aizsargāta ar priesterības atslēgām, kas ir cilvēkam dotas prezidēšanas tiesības.3 Priesterības izmantošana līdzīgā veidā tiek aizsargāta ar priesterības atslēgām un arī ar derībām, ko priesterības nesējs noslēdz. Priesterības izmantošana tiek pārvaldīta gan ar priesterības atslēgām, gan derībām. Vīrieša priesterības uzdevums tiek dots individuāli, un tas nepastāv neatkarīgi no viņa;4 priesterība nav autonoma spēka neskaidrs avots.

    Gan Ārona, gan Melhisedeka priesterība tiek saņemta ar derību.5 Dievs izvirza nosacījumus, un cilvēks tos pieņem. Vispārīgi runājot, priesterības nesēji noslēdz derību — palīdzēt Dievam Viņa darbā. Šī evaņģēlija laikmeta atklāšanas sākumā Jēzus Kristus paskaidroja, ka priesterības derība „ir piešķirta jums jūsu labumam un ne tikai jūsu labumam, bet arī visas pasaules labumam, … tāpēc ka tie nenāk pie Manis.”6

    Tas māca, ka priesterības mērķis ir aicināt citus nākt pie Kristus, palīdzot viņiem pieņemt atjaunoto evaņģēliju. Mums ir priesterība, lai mēs varētu palīdzēt Debesu Tēva bērniem tikt atbrīvotiem no grēka nastas un kļūt līdzīgiem Viņam. Caur priesterību dievišķības spēks tiek atklāts visu to dzīvē, kuri noslēdz un ievēro evaņģēlija derības, un saņem ar tām saistītos priekšrakstus.7 Šādā veidā katrs no mums nāk pie Kristus, tiek šķīstīts un samierināts ar Dievu. Kristus Izpirkšanas upuris kļūst pieejams caur priesterību, ar ko derīgā krava tiek nogādāta galamērķī.

    Derības ar Dievu ir nopietnas un svinīgas. Cilvēkam būtu jāsagatavojas derībām, jāmācās par tām un tās jānoslēdz ar nolūku tās godāt. Derība kļūst par solījumu sev. Pārfrāzējot angļu dramaturgu Robertu Boltu, cilvēks noslēdz derību vienīgi tad, kad viņš patiešām vēlas uzņemties ievērot solījumu. Viņš izveido ciešu saikni starp solījuma patiesību un savu tikumību. Kad cilvēks noslēdz derību, viņš tur sevi kā ūdeni plaukstās. Un, ja viņš atpletīs savus pirkstus, viņš nevar cerēt, ka atkal sevi atradīs. Tas, kas lauž derību, pazaudē sevi, tā ka vairs nav, kam uzņemties saistības vai dot garantijas.8

    Ārona priesterības nesējs noslēdz derību, apsolot atturēties no ļauna, palīdzēt citiem tapt samierinātiem ar Dievu un sagatavoties saņemt Melhisedeka priesterību.9 Šos svētos pienākumus viņš izpilda, mācot, kristījot, stiprinot Baznīcas locekļus un aicinot citus pieņemt evaņģēliju. Šādos veidos funkcionē viņa „raķete”. Pretī Dievs apsola cerību, piedošanu, eņģeļu kalpošanu un grēku nožēlošanas un kristīšanas evaņģēlija atslēgas.10

    Melhisedeka priesterības nesējs noslēdz derību, lai izpildītu pienākumus, kas ir saistīti ar Ārona priesterību, un godātu savu aicinājumu Melhisedeka priesterībā.11 To viņš dara, ievērojot baušļus, kas ir saistīti ar noslēgto derību. Daži no šiem baušļiem ir šādi: „uzcītīgi pievērst vērību mūžīgās dzīves vārdiem”,12 sniegt liecību par Jēzu Kristu un Viņa pēdējo dienu darbu,13 nelielīties pašam ar sevi14 un kļūt par Glābēja draugu, uzticoties Viņam tā, kā draugs uzticas draugam.15

    Pretī Dievs apsola to, ka Melhisedeka priesterības nesējs saņems atslēgas, lai saprastu Dieva noslēpumus. Viņš kļūs pilnīgs, lai varētu atrasties Dieva klātbūtnē. Viņš spēs izpildīt savu lomu glābšanas darbā. Jēzus Kristus sagatavos ceļu priesterības nesēja priekšā un būs ar viņu. Svētais Gars būs priesterības nesēja sirdī, un eņģeļi viņu uzmundrinās. Viņa ķermenis tiks stiprināts un atjaunots. Viņš kļūs par Ābrahāma svētību mantinieku un kopā ar savu sievu — par Jēzus Kristus līdzmantinieku Debesu Tēva valstībā.16 Šie ir „ļoti lieli un dārgi apsolījumi”.17 Lielākus apsolījumus nav iespējams iedomāties.

    Katram vīrietim, kurš saņem Melhisedeka priesterību, Dievs apstiprina Savu derības solījumu ar zvērestu.18 Šis zvērests attiecas vienīgi uz Melhisedeka priesterību,19 un tas ir Dievs, kurš zvērē, nevis priesterības nesējs.20 Tā kā šī unikālā situācija saistās ar Viņa dievišķo spēku un pilnvarām, Dievs izmanto zvērestu, lietojot visspēcīgāko valodu, kādu vien Viņš var, lai pārliecinātu mūs par Savu solījumu saistošo un neatgriezenisko dabu.

    Ja priesterības nesējs lauž priesterības derības un pavisam novēršas no tām, tam ir smagas sekas.21 Priesterības aicinājuma nevērīga vai vienaldzīga pildīšana līdzinās materiālu nolietojumam, kas parādījies kādā raķetes detaļā. Tas apdraud priesterības derību, tāpēc ka var novest pie misijas neizdošanās. Nepaklausība Dieva baušļiem noved pie derības laušanas. Tam, kas pastāvīgi lauž derības un nenožēlo grēkus, apsolītās svētības tiek atņemtas.

    Pirms vairākiem gadiem es pilnīgāk sapratu saikni starp „priesterības” raķeti un „iespējas gūt labumu no Kristus Izpirkšanas spēka” derīgo kravu. Kādā nedēļas nogalē man bija jāveic divi uzdevumi. Viens bija — izveidot pirmo stabu kādā valstī, un otrs — intervēt kādu jaunu vīrieti un, ja viss būtu kārtībā, atjaunot viņa priesterības un tempļa svētības. Šis 30 gadus vecais vīrietis bija pievienojies Baznīcai savos pēdējos pusaudža gados. Viņš ar godu kalpoja misijā. Taču, kad atgriezās mājās, viņš noklīda no ceļa un pazaudēja savu piederību Baznīcai. Pēc dažiem gadiem viņš nāca pie atziņas22 un ar mīlošu priesterības vadītāju un laipnu Baznīcas locekļu palīdzību nožēloja grēkus, un tika no jauna uzņemts Baznīcā caur kristīšanos.

    Vēlāk viņš vērsās ar lūgumu par savu priesterības un tempļa svētību atjaunošanu. Mēs norunājām tikšanos sestdienā plkst. 10.00 sanāksmju namā. Kad es ierados, lai veiktu agrākas rīta intervijas, viņš jau bija klāt. Viņš tik ļoti vēlējās, lai viņam atkal būtu priesterība, ka nespēja to vien sagaidīt.

    Mūsu intervijas laikā es parādīju viņam vēstuli un paskaidroju, ka prezidents Tomass S. Monsons bija personīgi izskatījis viņa pieteikumu un pilnvarojis šo interviju. Šis — citādi pašsavaldīgais — jaunais vīrietis sāka raudāt. Tad es viņam pateicu, ka mūsu intervijas datumam nebūs nekādas oficiālas nozīmes viņa dzīvē. Viņš apmulsa. Es darīju viņam zināmu, ka pēc tam, kad būšu atjaunojis viņa svētības, viņa Baznīcas locekļa pierakstā būs redzami viņa sākotnējie kristību, konfirmācijas, priesterības ordinācijas un endaumenta datumi. Viņam atkal aizžņaudzās rīkle.

    Es lūdzu viņam nolasīt no Mācības un Derībām:

    „Lūk, tam, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu.

    Bet to jūs varat zināt — ja cilvēks nožēlo savus grēkus — lūk, viņš atzīsies tajos un atmetīs tos.”23

    Asaras sariesās viņa acīs trešo reizi. Tad es uzliku rokas viņam uz galvas un Jēzus Kristus Vārdā un ar Melhisedeka priesterības pilnvarām un atļauju no Baznīcas prezidenta atjaunoju viņa priesterības un tempļa svētības.

    Mūs pārņēma neaprakstāms prieks. Viņš zināja, ka atkal bija pilnvarots pielietot Dieva priesterību. Viņš zināja, ka viņa tempļa svētības atkal bija atjaunotas visā to spēkā. Viņa solis bija atsperīgs, un no viņa staroja gaisma. Es ar viņu tik ļoti lepojos un nojautu, kā ar viņu lepojās arī Debesu Tēvs.

    Pēc tam tika organizēts stabs. Sanāksmju apmeklētība bija daudzskaitlīga, un tajās bija entuziastiski, uzticīgi svētie, kā arī tika atbalstīts brīnišķīgs staba prezidijs. Tomēr man šo vēsturisko notikumu — šī pirmā staba organizēšanu valstī — aizēnoja prieks, ko sajutu, atjaunojot svētības šim jaunajam vīrietim.

    Es esmu atskārtis, ka staba organizēšanas nolūks vai Dieva priesterības jebkāda veida izmantošanas nolūks ir — palīdzēt Debesu Tēvam un Jēzum Kristum Viņu darbā, lai dāvātu pestīšanas un paaugstināšanas iespējas katram Dieva bērnam. Līdzīgi raķetei, kuras nolūks ir nogādāt derīgo kravu, priesterība nogādā Jēzus Kristus evaņģēliju, dodot iespēju visiem noslēgt derības un saņemt ar tām saistītos priekšrakstus. Tādējādi „Kristus Izpirkšanas asinis”24 var tikt piemērotas mūsu dzīvē, kad mēs pieredzam Svētā Gara svētījošo ietekmi un saņemam Dieva apsolītās svētības.

    Papildus tam, ka jūs ievērojat evaņģēlija likumus un priekšrakstus, es aicinu jūs noslēgt un turēt priesterības derības. Saņemiet Dieva zvērestu un Viņa solījumu. No sirds pildiet savus priesterības pienākumus, lai palīdzētu Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Izmantojiet priesterību, lai palīdzētu sniegt iespēju kādam citam gūt labumu no Glābēja Izpirkšanas spēka! Tā darot, jūs un jūsu ģimene saņemsiet lielas svētības. Es liecinu, ka Pestītājs dzīvo un vada šo darbu, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.