2010.–2019. gads
„Man ir darbs priekš tevis”
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes
Tēma

„Man ir darbs priekš tevis”

Katram no mums ir nozīmīga loma Dieva darba veicināšanā.

Dievs paziņoja Mozum: „Man ir darbs priekš tevis” (Mozus 1:6). Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, vai Debesu Tēvs ir jums paredzējis darbu? Vai Viņš jums ir sagatavojis paveikt svarīgas lietas, — un jo īpaši jums? Es liecinu, ka atbilde ir: „Jā”!

Girišs Džimaire piedzima un uzauga Nepālas valstī. Pusaudžu gados viņš studēja Ķīnā, kur kāds klasesbiedrs iepazīstināja viņu ar Jēzus Kristus evaņģēliju. Galu galā Girišs ieradās studēt maģistrantūrā Brigama Janga universitātē un satika savu topošo sievu. Viņi apmetās Soltleikas ielejā un adoptēja divus bērnus no Nepālas.

Pēc dažiem gadiem vairāk nekā 1500 bēgļu no Nepālas nometnēm tika pārcelti uz Jūtu,1 Girišs sajuta iedvesmu palīdzēt. Būdams ar dzimtās valodas prasmēm un kultūras izpratni, Girišs kalpoja par tulku, skolotāju un padomdevēju. Pēc izmitināšanas kopienā daži nepāliešu bēgļi izrādīja interesi par evaņģēliju. Tika organizēta nepāliešu valodā runājoša draudze, un Girišs vēlāk kalpoja par šīs draudzes prezidentu. Viņš arī palīdzēja tulkot Mormona Grāmatu nepāliešu valodā.

Vai jūs redzat, kā Debesu Tēvs sagatavoja un „pielietoja” Girišu?

Dievam ir paredzēts darbs katram no mums

Brāļi un māsas, Dievam ir paredzēts svarīgs darbs katram no mums. Uzrunājot māsas un mācot patiesos principus, kurus var attiecināt uz visiem, prezidents Spensers V. Kimbals mācīja: „Pirms mēs ieradāmies šeit [uz Zemes], [mēs] saņēmām noteiktus uzdevumus. … Lai gan tagad mēs neatceramies šo notikumu, tas nemaina tā dievišķo realitāti, kam mēs reiz piekritām.”2 Kāda gan cildena patiesība! Mūsu Debesu Tēvam ir paredzētas noteiktas un nozīmīgas lietas, kas jums un man ir jāpaveic (skat. Efeziešiem 2:10).

Šie dievišķie uzdevumi nav rezervēti tikai dažiem izvēlētajiem, bet tie ir paredzēti mums visiem — neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, tautības, ienākumiem, sociālā statusa vai Baznīcas aicinājuma. Katram no mums ir nozīmīga loma Dieva darba veicināšanā (skat. Mozus 1:39).

Daži no mums jautā, vai Debesu Tēvs caur mums var paveikt nozīmīgus darbus. Tomēr atcerieties — Viņš vienmēr ar parastu cilvēku palīdzību paveic neparastas lietas (skat. 1. korintiešiem 1:27–28; M&D 35:13; 124:1). „[Mēs] rīkojamies paši”, un „[mūsos] ir spēks”, lai „[īstenotu] daudz taisnīguma” (M&D 58:27–28).3

Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja:

„Tas Kungs ir iecerējis jums ko daudz vairāk, nekā jūs paši esat sev ieplānojuši! Jūs esat izvēlēti un saglabāti šim laikam un šai vietai. …

Tam Kungam vajag jūs, lai mainītu pasauli. Pieņemot šo aicinājumu un sekojot Viņa gribai, jūs varēsiet paveikt neiespējamo!”4

Tad kā lai mēs izprotam un paveicam darbu, kuru Dievs ir paredzējis mums? Ļaujiet man dalīties ar četriem principiem, kuri palīdzēs to izprast.

Koncentrējieties uz citiem

Pirmais — koncentrējieties uz citiem. Mēs varam sekot Kristum, „kurš staigāja apkārt, labu darīdams” (Apustuļu darbi 10:38; skat. arī 2. Nefija 26:24).

Pēc atgriešanās no pilnlaika misijas man pietrūka ikdienas mērķu, kas man patika misijā. Protams, man vajadzēja ievērot savas derības, iegūt izglītību, veidot ģimeni un pelnīt iztiku. Bet es prātoju, vai ir kas vairāk vai vēl kas īpašāks par to, ko Tas Kungs vēlējās, lai es darītu. Vairākus mēnešus to apdomājot, es uzgāju šo pantu: „Ja tu vēlies, tu būsi līdzeklis, lai darītu daudz laba šajā paaudzē” (M&D 11:8). Gars palīdzēja saprast, ka dievišķo uzdevumu galvenais nolūks ir svētīt citus un darīt „daudz laba”.

Mēs varam izvēlēties, kad pieņemam lēmumus savās dzīvēs, — piemēram, ko studēt, kur strādāt vai kur dzīvot, — tā palīdzot citiem.

Kāda ģimene pārcēlās uz jaunu pilsētu. Tā vietā, lai atrastu māju pārtikušā apkaimē, viņi sajuta iedvesmu pārcelties uz vietu ar ievērojamām sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām. Gadu gaitā Tas Kungs darbojās caur viņiem, lai atbalstītu daudzus cilvēkus un stiprinātu viņu bīskapiju un stabu.

Kāds medicīnas profesionālis ikdienā darbojās savā praksē, bet sajuta iedvesmu vienu dienu nedēļā atvēlēt tam, lai nodrošinātu bezmaksas aprūpi personām, kurām nav veselības apdrošināšanas. Pateicoties šī vīra un viņa sievas vēlmei svētīt citus, Tas Kungs nodrošināja veidu, kā viņi varēja atbalstīt simtiem pacientu, kuriem tas bija nepieciešams, vienlaikus audzinot arī savu lielo ģimeni.

Atklājiet un attīstiet garīgās dāvanas

Otrais — atklājiet un attīstiet garīgās dāvanas. Debesu Tēvs sniedza šīs dāvanas, lai palīdzētu mums tās atpazīt, kā arī paveikt un priecāties par darbu, ko Viņš mums ir uzticējis.

Daži no mums aizdomāsies: „Vai man ir kāda dāvana?” Atkal atbilde ir: „Jā”! „Katram cilvēkam tiek dota dāvana ar Dieva Garu, …lai visi tādējādi gūtu labumu” (M&D 46:11–12; uzsvērums pievienots).5 Svētajos Rakstos ir pierakstītas vairākas garīgās dāvanas (skat. 1. korintiešiem 12:1–11, 31; Moronija 10:8–18; M&D 46:8–26), bet ir arī daudzas citas.6 Dažas dāvanas varētu ietvert šādu rīcību — izrādīt līdzjūtību; viest cerību; labi saprasties ar cilvēkiem; efektīvi organizēt; pārliecinoši runāt un rakstīt; skaidri mācīt un cītīgi strādāt.

Kā mēs varam uzzināt par savām dāvanām? Mēs varam atsaukties uz savu patriarhālo svētību, jautāt tiem, kuri pazīst mūs vislabāk, un paši atklāt to, kas mums dabīgi padodas un patīk. Svarīgākais — mēs varam jautāt Dievam (skat. Jēkaba v. 1:5; M&D 112:10). Viņš zina mūsu dāvanas, jo Viņš mums tās ir devis (skat. M&D 46:26).

Kad mēs atklājam savas dāvanas, mūsu pienākums ir tās attīstīt (skat. Mateja 25:14–30). Patiesi, Jēzus Kristus „nesaņēma uzreiz no pilnības, bet [virzījās] no labvēlības uz labvēlību” (M&D 93:13).

Kāds jauns vīrietis radīja ilustrācijas, cildinot reliģiskās vērtības. Man ļoti patīk Glābēja attēls, kura kopija atrodas mūsu mājās. Šis brālis attīstīja un izmantoja savas mākslinieciskās dāvanas. Strādājot caur viņu, Debesu Tēvs ir iedvesmojis citus kļūt par labākiem mācekļiem.

Dažreiz mēs uzskatām, ka mums nav nevienas īpaši svarīgas dāvanas. Reiz kāda mazdūšīga māsa lūdza: „Kungs, kas ir mana personīgā kalpošana?” Viņš atbildēja: „Pamani citus.” Tā bija garīgā dāvana! Kopš tā laika viņa rada prieku, pamanot tos, par kuriem tika regulāri aizmirsts, un Dievs strādāja caur viņu, svētot daudzus. Lai gan dažas garīgās dāvanas nepadarīs mūs ievērojamus pēc pasaules standartiem, tomēr tās ir nepieciešamas Dievam un Viņa darbam.7

Mācieties no likstām

Trešais — mācieties no likstām. Mūsu grūtības palīdzēs mums atklāt un sagatavoties Debesu Tēva darbam, kuru Viņš ir iecerējis mums. Alma paskaidroja: „Pēc daudzām bēdām Tas Kungs … padarīja mani par darbarīku Savās rokās” (Mosijas 23:10).8 Tāpat kā Glābējam, kura Izpirkšanas upuris ļāva palīdzēt mums (skat. Almas 7:11–12), mēs varam izmantot savas zināšanas no piedzīvotajām grūtībām, lai atbalstītu, stiprinātu un svētītu citus.

Pēc tam, kad tika atlaists kāds veiksmīgs cilvēkresursu vadības izpilddirektors, viņš izlasīja savu patriarhālo svētību un sajuta iedvesmu izveidot savu uzņēmumu, lai palīdzētu citiem profesionāļiem atrast darbu. (Viņš pat palīdzēja man atrast darbu, kad mūsu ģimene atgriezās no kalpošanas misijā.) Tas Kungs izmantoja viņa pārbaudījumu par atspēriena punktu, lai svētītu citus, vienlaikus nodrošinot viņu ar jēgpilnu karjeru.

Kādam jaunam pārim piedzima nedzīvs mazulis. Būdami bēdu sagrauti, viņi nolēma pieminēt savu meitu, nodrošinot konsultācijas un materiālo atbalstu vecākiem, kuri bija piedzīvojuši līdzīgas traģēdijas. Tas Kungs ir strādājis caur šo pāri, pateicoties viņu īpašajai empātijai, kas tika attīstīta caur viņu likstām.

Paļaujieties uz Dievu

Ceturtais — paļaujieties uz Dievu. Kad mēs vaicājam Viņam ar patiesu nolūku, Viņš atklās mūsu dievišķos uzdevumus.9 Kad esam tos atklājuši, Viņš palīdzēs mums izpildīt šos uzdevumus. „Visas lietas ir [Viņa] acu priekšā” (M&D 38:2; skat. arī Ābrahāma 2:8), un noteiktos laikos Viņš atvērs mums nepieciešamās durvis (skat. Jāņa atkl. 3:8). Viņš pat sūtīja Savu Dēlu, Jēzu Kristu, lai mēs varētu paļauties uz Viņa sniegto spēku, kas ir lielāks par mūsu spējām (skat. Filipiešiem 4:13; Almas 26:12).

Kāds brālis, nobažījies par vietējo pašvaldību lēmumiem, sajuta iedvesmu kandidēt vēlēšanās. Par spīti mulsinošajam kampaņas procesam, viņš izrādīja ticību un savāca līdzekļus, lai varētu kandidēt. Galu galā viņš neuzvarēja, bet sajuta, ka Tas Kungs sniedza viņam vadību un spēku, izvirzot sabiedrībai svarīgus jautājumus.

Kāda vientuļā māte, audzinot bērnus ar attīstības traucējumiem, apšaubīja, vai viņa spēs pienācīgi apmierināt savas ģimenes vajadzības. Lai arī tas bija grūti, viņa tika stiprināta no Tā Kunga, lai veiksmīgi piepildītu savu ļoti īpašo misiju.

Brīdinājuma vārds

Dievs palīdzēs mums piepildīt dievišķos uzdevumus, bet tajā pašā laikā pretinieks centīsies novirzīt un atturēt mūs no jēgpilnas dzīves.

Grēks, iespējams, ir mūsu lielākais klupšanas akmens, kas vājina Svētā Gara sajušanu un ierobežo piekļuvi garīgajam spēkam. Lai paveiktu Debesu Tēva darbu, kuru Viņš ir iecerējis, mums jācenšas būt tīriem (skat. 3. Nefija 8:1). Vai mēs dzīvojam tā, lai Dievs varētu strādāt caur mums?

Sātans arī cenšas novērst mūsu uzmanību ar mazsvarīgām lietām. Tas Kungs brīdināja agrīno Baznīcas vadītāju: „Tavs prāts bija uz zemes lietām vairāk nekā uz Manām … kalpošanas lietām, kurai tu tiki aicināts” (M&D 30:2). Vai mēs esam tik aizņemti ar pasaulīgām lietām, ka esam novērsušies no mūsu dievišķajiem uzdevumiem?

Turklāt Sātans mūsos iedveš neatbilstības sajūtu. Viņš padara mūsu darbu pārāk sarežģītu vai pat biedējošu. Tomēr mēs varam uzticēties Dievam! Viņš mūs mīl. Viņš vēlas, lai mēs gūtu panākumus. Viņš „iet [mums] pa priekšu un Viņš būs ar [mums], Viņš [mūs] neatstās” (5. Mozus 31:8; skat. arī Psalmi 32:8; Sal. pam. 3:5–6; Mateja 19:26; M&D 78:18).

Sātans var pierunāt mūs, lai mēs savu darbu novērtētu kā mazāk vērtīgu nekā kādam citam nozīmēto darbu. Katrs Dieva dotais uzdevums ir svarīgs, un mēs atrodam piepildījumu, kad mēs „gavilēj[am] par to, ko Tas Kungs [mums] ir pavēlējis” (Almas 29:9).

Kad Dievs strādā caur mums, ienaidnieks var kārdināt mūs, piesavinoties nopelnus par jebkuriem sasniegumiem. Tomēr mēs varam sekot Glābēja pazemībai, noraidot personīgās uzslavas un godājot Tēvu (skat. Mateja 5:16; Mozus 4:2). Kad kāds reportieris mēģināja izteikt atzinību Mātei Terēzei par viņas dzīves misiju — palīdzēt nabadzīgajiem, viņa atcirta: „Tas ir [Dieva] darbs. Es esmu kā … zīmulis Viņa rokā. … Viņš domā. Viņš raksta. Zīmulim ar to nav nekādas saistības. Zīmulim ir tikai jāļaujas tikt izmantotam.”10

Nobeigums

Mani brāļi un māsas, es aicinu jūs visus: „Nododiet sevi pašus Dievam … par taisnības ieročiem” (Romiešiem 6:13). Nodošanās nozīmē — ļaut Viņam zināt, ka mēs vēlamies būt noderīgi, meklējam Viņa vadību un ļaujam Viņa spēkam darboties mūsos.

Mēs vienmēr varam raudzīties uz Jēzu Kristu — uz mūsu nevainojamo piemēru. Pirmszemes dzīvē Debesu Tēvs vaicāja: „Kuru lai Es sūtu?”

Un Jēzus atbildēja: „Šeit Es esmu, sūti Mani” (Ābrahāma 3:27; skat. arī Jesajas 6:8).

Jēzus Kristus pieņēma, sagatavojās un piepildīja Savu pirmsordinēto lomu kā mūsu Glābējs un Pestītājs. Viņš piepildīja Tēva gribu (skat. Jāņa 5:30; 6:38; 3. Nefija 27:13) un paveica Savu dievišķo uzdevumu.

Kad mēs sekojam Kristus piemēram un pakļaujam sevi Dievam, es liecinu, ka Viņš turpinās pielietot mūs, lai virzītu Savu darbu uz priekšu un svētītu citus. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.