Saskaņā ar dievišķo ieceri
Tā Kunga roka jūs vada. Saskaņā ar „dievišķo ieceri”, Viņš jūsu dzīvē ir sastopams mazajās niansēs, kā arī svarīgākajos notikumos.
Brāļi un māsas, es stāvu šeit, šajā iedvesmojošajā pasaules mēroga vispārējā konferencē, un sajūtu jūsu spēku un jūsu garīgo klātbūtni. Tas man liek domāt par apustuļa Pētera vārdiem: „[Tas Kungs], šeit mums ir labi.”1
Taču šie nav vārdi, ko teica Alma pēc tam, kad bija sludinājis Amonihas ļaudīm. Alma devās prom no pilsētas ļaužu ļaundarību dēļ. Drīz vien Almam parādījās eņģelis un aicināja viņu „[atgriezties] Amonihas pilsētā un [sludināt] atkal pilsētas ļaudīm”.2
Alma „steidzīgi atgriezās”, ienākot „pilsētā pa citu ceļu”.3
„Kad viņš iegāja pilsētā, viņš bija izsalcis, un viņš sacīja kādam vīram: Vai jūs iedosit pazemīgam Dieva kalpam ko paēst?
Un tas vīrs sacīja viņam: Es esmu nefijietis un es zinu, ka tu esi Dieva svētais pravietis, jo tu esi tas vīrs, par kuru eņģelis sacīja vīzijā: Tu viņu pieņemsi!”4
Šis vīrs bija Amuleks.
Tad nu, vai Alma satika Amuleku nejauši? Nē, tā nebija nejaušība, ka viņš iegāja pilsētā pa ceļu, kas aizveda viņu pie šī uzticīgā vīra, kas vēlāk kļuva par viņa misijas pārinieku.
Elders Nīls A. Maksvels reiz skaidroja: „Neviens no mums pilnībā neizmanto iespējas, ko mums sniedz draugu lokā esošie cilvēki. Jūs un es, iespējams, saucam saskarsmi ar šiem cilvēkiem par „nejaušību”. Mirstīgajiem cilvēkiem ir izprotams šī vārda lietojums, taču nejaušība nav piemērots vārds, ar ko raksturot viszinošā Dieva darbus. Viņš nerīkojas „nejauši”, bet gan … saskaņā ar „dievišķo ieceri.””5
Mūsu dzīve līdzinās šaha galdiņam, un Tas Kungs bīda mūs no viena lauciņa uz citu, ja vien mēs atsaucamies garīgajiem pamudinājumiem.Atskatoties mēs varam ieraudzīt Viņa roku savā dzīvē.
Mēs varam redzēt šādu debesu iejaukšanos tad, kad Nefijs atgriezās, lai no Lābana atgūtu plāksnes. Viņš „[tika] vadīts no Gara, nezinādams iepriekš to, ko [darīs].”6 Drīz vien viņa priekšā stāvēja iereibušais Lābans, un Nefijs viņu nokāva, atguva plāksnes un bēga atpakaļ pie saviem brāļiem. Vai viņam palaimējās, nejauši uzskrienot Lābanam virsū? Vai tomēr tas notika saskaņā ar „dievišķo ieceri”?
Ievērojami notikumi norisinās evaņģēlijā un Baznīcā, kas veicina Dieva valstības attīstību uz Zemes. Tie nenotiek nejauši, bet gan saskaņā ar Dieva ieceri. Viņš, kurš radīja šo pasauli, var ar Savu vārdu nomierināt jūras un vadīt gan Almu un Amuleku, gan Nefiju un Lābanu, lai viņi nokļūtu īstajā vietā īstajā laikā.
Līdzīgi ir ar notikumiem un pazīšanos mūsu katra dzīvē, kas veicina Dieva darbu uz Zemes.
Dārgais elders Džozefs B. Virtlins stāstīja par kādu gadījumu, kad prezidents Tomass S. Monsons viņam teica: „Pār visu vada kāda roka. Bieži vien, kad kaut kas notiek, tas nenotiek nejauši. Tad, kādu dienu, atskatoties uz šķietamām nejaušībām mūsu dzīvē, mēs saprotam, ka, iespējams, tās nemaz nav bijušas nejaušības.”7
Visbiežāk par mūsu labajiem darbiem zina tikai daži. Taču tie tiek ierakstīti debesīs. Kādu dienu mēs stāvēsim, lai liecinātu par mūsu pilnīgo uzticību taisnības darbiem. Nekāds pārbaudījums un nekāda nelaime nevar sagraut Dieva laimes ieceri. Patiesi, saskaņā ar „dievišķo ieceri”, „rīts ir atkal pilns gaviļu”.8 „Es nācu pasaulē, lai darītu … Tēva gribu,”9 mācīja Jēzus. Dārgie brāļi un māsas, mēs gluži tāpat.
Balstoties uz piedzīvoto savā dzīves ceļojumā, es zinu, ka Tas Kungs pārvietos mūs uz šī šķietamā šaha galdiņa, lai mēs darītu Viņa darbu. Tas, kas mums var šķist kā nejaušība, īstenībā ir daļa no mūsu mīlošā Debesu Tēva ieceres, kurš var saskaitīt matus uz mūsu katra galvas.10 Pat neviens zvirbulis nenokrīt zemē bez mūsu Tēva ziņas.11 Tas Kungs ir atrodams mūsu dzīves mazajās niansēs, un šie notikumi un iespējas sagatavo mūs, lai mēs varētu iedvesmot savas ģimenes un citus cilvēkus — celt Dieva valstību uz Zemes. Atcerieties, ko Tas Kungs teica Ābrahāmam: „Es zinu galu kopš sākuma; tādēļ Mana roka būs pār tevi.”12
Tas Kungs atgādāja mani mīlošu vecāku mājās. Saskaņā ar pasaulīgajiem standartiem, viņi bija parasti ļaudis; mans uzticīgais tēvs bija kravas mašīnas vadītājs; mana mīļā māte — mājsaimniece, kura audzināja bērnus. Tas Kungs palīdzēja man atrast manu jauko sievu Melāniju; Viņš pamudināja uzņēmēju, kurš kļuva par tuvu draugu, sniegt man darba iespējas. Tas Kungs aicināja mani kalpot misijā — gan kā jauno vīrieti, gan vēlāk kā misijas prezidentu; Viņš aicināja mani kalpot Septiņdesmito kvorumā, un tagad Viņš ir aicinājis mani par apustuli. Atskatoties es saprotu, ka es nebiju izplānojis visus šos notikumus; to izdarīja Tas Kungs, gluži tāpat kā Viņš plāno svarīgos notikumus jūsu un jūsu mīļoto cilvēku dzīvēs.
Ko jums būtu jācenšas saskatīt savā dzīvē? Kādi Dieva brīnumi atgādina jums, ka Viņš ir līdzās, sakot: „Es esmu tepat”? Domājiet par šiem atgadījumiem, par dažiem no tiem — katru dienu: kad Tas Kungs ir darbojies jūsu dzīvē un tad to darījis atkārtoti. Glabājiet šos dārgos brīžus, kad Tas Kungs ir izrādījis paļāvību uz jums un jūsu izvēlēm. Taču atļaujiet Viņam padarīt jūs par dižākiem cilvēkiem, nekā jūs spētu kļūt paši. Augsti novērtējiet Viņa iesaistīšanos. Dažreiz izmaiņas mūsu plānos mēs uztveram kā kļūdainus soļus savā ceļojumā. Tā vietā uztveriet tos kā pirmos soļus, lai būtu „Tā Kunga uzdevumā”.13
Pirms dažiem mēnešiem mūsu mazmeita kopā ar kādu jauniešu grupu apceļoja vairākas Baznīcas vēsturiskās vietas. Galējais ceļojuma maršruts noteica, ka viņa brauks cauri apgabalam, kur misijā kalpo viņas brālis, mūsu mazdēls. Mūsu mazmeita neplānoja satikties ar savu brāli viņa misijā. Taču, tiklīdz autobuss iebrauca pilsētā, kurā kalpoja viņas brālis, bija redzami divi misionāri, kas gāja pa ielu. Viens no tiem bija viņas brālis.
Nepacietībā jaunieši palūdza autobusa vadītāju apstāties, lai viņa varētu sasveicināties ar savu brāli. Aizvadījuši kopā mazāk par minūti, nobirdinot pa asarai un apmainoties jaukajiem vārdiem, viņas brālis atgriezās pie saviem misionāra pienākumiem. Vēlāk mēs uzzinājām, ka viņas brālis atradās uz tās ielas mazāk par piecām minūtēm, kad pēc tikšanās devās uz savu mašīnu.
Debesu Tēvs var radīt mums situācijas, kurām ir īpašs nolūks. Viņš tā ir darījis manā dzīvē, un Viņš tā dara jūsu dzīvē, gluži kā Viņš to darīja mūsu dārgo mazbērnu dzīvēs.
Katrs no mums ir mīlēts un dārgs Tam Kungam, Viņam rūp, Viņš mums čukst un katru no mums pieskata unikālā veidā. Viņš ir bezgala gudrāks un daudz varenāks par mirstīgajiem vīriešiem un sievietēm. Viņš zina mūsu izaicinājumus, mūsu panākumus un mūsu sirds taisnīgās vēlmes.
Vairāk kā pirms gada, ejot cauri Tempļa laukumam, pie manis piegāja viena misionāru māsa un pajautāja: „Vai jūs mani atceraties? Es esmu no Floridas.” Viņa pateica, ka viņu sauc māsa Aida Čilana. Jā, es atcerējos, ka biju saticis viņu un viņas ģimeni. Viņas staba prezidents bija ieteicis mums apmeklēt viņas ģimeni. Bija acīmredzami, ka mēs toreiz bijām ieradušies šīs meitas Aidas dēļ, kura vēl nebija kristījusies. Pēc mūsu apmeklējuma un vairāk kā gadu ilgās mācīšanās un sadraudzības Aida kristījās.
Pēc mūsu tikšanās Tempļa laukumā viņa man uzrakstīja vēstuli. Viņa teica: „Es zinu ar visu savu sirdi, ka Debesu Tēvs pazīst katru no mums un Viņš turpina radīt mums tikšanās iespējas ar citiem cilvēkiem Viņam zināmu iemeslu dēļ. Paldies, ka bijāt viens no maniem misionāriem un ka pirms pieciem gadiem pasniedzāties pretī un mani atradāt.”14 Aida man arī atsūtīja savu pievēršanās stāstu, aprakstot „dievišķās nejaušības” viņas dzīvē, kas aizveda viņu līdz kristībām un konfirmācijai, kalpošanai Tempļa laukuma misijā un viņas nesenajām tempļa laulībām.15
Vai tā bija tikai nejaušība, ka staba prezidents mudināja mūs doties uz Čilanu mājām, vai tas, ka mēs vēlāk ar viņu satikāmies Tempļa laukumā? Aidas liecība apstiprina, ka tas viss bija daļa no Dieva „dievišķās ieceres”.
Tam Kungam patīk atrasties kopā ar mums. Tā nav nejaušība, ka, sajūtot Viņa Garu un rīkojoties saskaņā ar pirmajiem pamudinājumiem, jūs Viņu sajūtat, kā Viņš to solīja: „Es iešu jūsu vaiga priekšā. Es būšu pie jūsu labās rokas un jūsu kreisās, un Mans Gars būs jūsu sirdīs, un Mani eņģeļi jums apkārt, lai jūs atbalstītu.”16
Mums visiem dzīvē atgadās līdzīgi notikumi. Mēs varam satikt cilvēkus, kas mums šķiet pazīstami, atjaunot draudzīgas attiecības vai atrast kopīgas vērtības ar kādu svešinieku. Kad tā notiek, iespējams, Tas Kungs mums atgādina, ka mēs patiešām visi esam brāļi un māsas. Mēs visi esam iesaistīti vienā darbā, kā Džozefs Smits to sauca —„Kristus darbā”.17
Kur tad šajā „dievišķajā iecerē” ir vieta mūsu rīcības brīvībai? Mums ir izvēle sekot vai nesekot mūsu Glābējam un Viņa izraudzītajiem vadītājiem. Mormona Grāmatā ir skaidri attēlots paraugs, kā nefijieši bija novērsušies no Tā Kunga. Mormons žēlojās:
„Un viņi redzēja, … ka Tā Kunga Gars vairs tos neaizsargāja; jā, tas bija pametis tos tāpēc, ka Tā Kunga Gars nemīt nešķīstos tempļos —
tādēļ Tas Kungs pārstāja aizsargāt viņus ar Savu brīnumaino un nepārspējamo spēku, jo viņi bija krituši neticībā un drausmīgā bezdievībā.”18
Ne viss, ko Tas Kungs prasa no mums, ir tāpēc, ka mēs esam stipri un uzticīgi, vai daudz zinām. Padomājiet par Saulu, kuru Tas Kungs apstādināja pa ceļam uz Damasku. Viņš savā dzīvē bija devies nepareizā virzienā; un tam nebija nekāda sakara ar ziemeļiem vai dienvidiem. Ar dievišķo spēku Sauls tika novirzīts uz pareizā ceļa. Kad vēlāk viņš kļuva pazīstams kā Pāvils, viņa apustuliskā kalpošana atspoguļoja to, ko Tas Kungs jau zināja par viņu — ko viņš ir spējīgs izdarīt un par ko kļūt, un tas nebija tas, ko viņš bija iecerējis darīt kā Sauls. Tieši tāpat Tas Kungs zina, ko katrs no mums ir spējīgs izdarīt un par ko kļūt. Ko mums mācīja apustulis Pāvils? „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”19
Kad mēs esam taisnīgi, gatavi darboties, spējīgi, kad mēs tiecamies būt uzticīgi un apmācīti, mēs nonākam vietās, par kurām nekad nebijām iedomājušies, un kļūstam par Debesu Tēva „dievišķās ieceres” sastāvdaļu. Katram no mums piemīt dievišķums. Pamanot, kā Dievs strādā caur mums un ar mums, es lūdzu, lai mēs saņemtu iedrošinājumu un būtu pateicīgi par šo vadību. Kad mūsu Tēvs debesīs teica: „Šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi,”20 Viņš runāja par visiem Saviem bērniem, it īpaši jums.
Tā Kunga roka jūs vada. Saskaņā ar „dievišķo ieceri”, Viņš jūsu dzīvē ir sastopams mazajās niansēs, kā arī svarīgākajos notikumos. Kā teikts Salamana pamācībās: „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.”21 Es liecinu, ka Viņš jūs svētīs, jūs atbalstīs un sniegs jums mieru. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.